Pasaule Covid-19 dzelzs tvērienā 1

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists
Print Friendly, PDF & Email

Pēc pārsteidzoši spēcīgas ekonomikas atveseļošanās trešajā ceturksnī koronavīrusa otrais vilnis kļūst daudz destruktīvāks. Jauni ierobežojumi atkal novedīs pie negatīva IKP pieauguma 4. ceturksnī, vienlaikus liekot atjaunot vai paplašināt stimulēšanas pasākumus.  

Baltija un Ziemeļvalstis ir piedzīvojušas labu atgūšanos trešajā ceturksnī, kas ļaus gadu noslēgt veiksmīgāk, nekā tika prognozēts vasaras sākumā. Tomēr vīrusa uzliesmojuma nestie ierobežojumi liks aktivitātei atkal pazemināties. Vakcīnas parādīšanās sniedz pārliecību, ka vīrusa risks tiks būtiski ierobežots un jau nākamā gada otrajā ceturksnī ekonomiskā izaugsme un noskaņojums piedzīvos spēcīgu atsitienu.

Straujās saslimstības dēļ koriģējam prognozi par IKP pieaugumu OECD valstīm par vienu procentpunktu līdz -5,7%. Tā vietā prognozējam vājāku IKP pieaugumu 2021. gadā, samazinot izaugsmes prognozi no 4,6% līdz 3,9%. Lai arī negatīvie riski ir pieauguši, otrajam Covid-19 vilnim ilgtermiņā negatīva ietekme saruks. Tādēļ sagaidām, ka 2022. gadā OECD valstu IKP pieaugs par 3,4% jeb krietni virs ilgtermiņa izaugsmes tendences. Tikmēr stimulēšanas pasākumu trūkumi saglabāsies un uzkrāsies. Tie ir: lielāka nevienlīdzība, vājš spiediens veikt reformas un neoptimāla kapitāla sadale, kā arī konkurences izkropļojumi.

Covid-19 smacēs izaugsmi

Eiropu un ASV skāris ļoti spēcīgs otrais koronavīrusa vilnis. Ekonomikas izaugsmes līkni 2021.-2022. gadam noteiks ar pandēmiju saistīto ierobežojumu vēriens un ilgums, tāpat arī Covid-19 vakcīnu pieejamība un centrālo banku un valdību tālākās ekonomikas stimulēšanas politika. Šie ierobežojumi varētu būt maigāki nekā pavasarī. Savukārt plaša mēroga vakcinācija sāksies 2021. gada otrajā ceturksnī. Jaunievēlētais ASV prezidents Džo Baidens varētu aizsākt ceļu pretī izaugsmei un uz nodarbinātību orientētai fiskālajai politikai, kas mijiedarbosies ar Federālo rezervju gandrīz nulles pamatlikmi un plašu vērtspapīru pirkšanu. SEB prognozē, ka ASV IKP šogad samazināsies par 4%, savukārt 2021. gadā tas pieaugs par 3,6%.

Prognozējam, ka bezdarba līmenis ASV (šobrīd 6,9%) sasniegs 4,5%. Eiropas Savienības jaunais 750 miljardu eiro atveseļošanās fonds atbalstīs gan jaunos valsts fiskālos stimulēšanas pasākumus, gan Eiropas Centrālās bankas (ECB) paplašinātos vērtspapīru pirkumus – šobrīd 500 miljardu eiro apmērā. ECB iegādāsies praktiski visas eirozonas valdību obligācijas, kas tiks emitētas nākamgad. Prognozējam, ka 2020. gadā eirozonā IKP samazināsies par 7,6%, 2021. gadā tas pieaugs par 4%. Bezdarba līmenis (šobrīd 8,5%) palielināsies līdz 10,5%. Inflācija ASV un eirozonā nesasniegs centrālo banku mērķus.

Ķīna būs Āzijas un visas pasaules izaugsmes dzinējs

Neskatoties uz Ķīnas spēcīgo atveseļošanos, esam koriģējuši savu 2020. gada IKP prognozi strauji augošajiem tirgiem līdz -3,3% galvenokārt tāpēc, ka Indiju pandēmija skārusi vairāk nekā gaidīts. Prognoze par globālā IKP pieaugumu lielā mērā paliek nemainīga – šogad -4,4%, 2021. gadā 5,1%. Neviennozīmīgā situācija saistīta ar atšķirībām eksporta struktūrā, fiskālo manevru iespējām un to, cik smagi šīs ekonomikas skārusi Covid-19 krīze.

Neraugoties uz Ķīnas ļoti piesardzīgo stimulēšanas politiku ar mērķi izvairīties no pieaugošās nestabilitātes, tai ir izdevies panākt vērā ņemamu atveseļošanos gan ražošanā, gan patēriņā. Ķīnas ekonomika šogad augs par 2%, 2021. gadā par 8%. Prognozējam, ka strauji augošo ekonomiku IKP 2021. gadā pieaugs par 6,2%. Šajā prognozē pieņemam, ka nepieredzēsim vēl vienu plašu koronavīrusa vilni.

Ziemeļvalstīs un Baltijā manāmas izaugsmes pazīmes

Līdz šim visas Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ekonomikas uzrādījušas negaidīti labus rezultātus. 2020. gadā tās pieredzēs mazāku IKP kritumu nekā vidēji Eiropas Savienībā. Lielākajā daļā šo valstu plaša mēroga Covid-19 ierobežojumi bija relatīvi īsu laiku, savukārt to nozaru struktūra – lielāka pārtikas pārstrāde un rūpniecība – ir devusi ieguvumus, piemēram, Dānijas un Somijas ekonomikai. Ir daudz pazīmju, ka šis reģions otrā Covid-19 viļņa laikā var palikt mazāk skarts, salīdzinot ar pārējo Eiropu.

Zviedrijas IKP kritums šogad veidos 3,1% – puse no tā, kas tika prognozēts maijā. Jauni ierobežojumi īstermiņā kavēs izaugsmi. Mēs esam samazinājuši IKP pieauguma prognozi 2021. gadam līdz 2,7%, salīdzinot ar iepriekšējiem 4,2%. Bezdarbs turpinās pieaugt un pavasarī sasniegs 9,7%. Tā kā Norvēģijā atveseļošanās palēninās, fiskālās politikas veidotāji turpinās sniegt atbalstu. Lai gan šķiet, ka mājsaimniecības ar situāciju tiek galā labi, izaugsmi kavēs zemie kapitāla izdevumi.

Jauni ar pandēmiju saistīti ierobežojumi Dānijā rada jautājumus par īstermiņa izaugsmi, taču valsts 2020. gada atveseļošanās ir bijusi iespaidīga. Tuvākos divus gadus privātais patēriņš būs Dānijas izaugsmes dzinējspēks. Somijā apsteidzošie rādītāji norāda uz ekonomikas noturības samazināšanos. Lai gan izaugsme būs diezgan veselīga, strukturālās nepilnības – sabiedrības novecošanās un vājā produktivitātes izaugsme – kavēs tālāku ekonomikas attīstību.

Igaunijā nozīmīgs izaugsmes virzītājspēks būs patēriņš; to atbalstīs ekspansīva fiskālā politika un pretrunīgi vērtētā pensiju reforma. Igaunijas ekonomika šogad saruks par 3,8%, bet 2021. gadā pieaugs par 3,3%.

Neskatoties uz nedaudz brīvākiem ar Covid-19 saistītiem ierobežojumiem, Latvijas ekonomika ir cietusi smagāk nekā tās Baltijas kaimiņi. Atveseļošanos sekmēs eksports. Vienlaikus atbalsta programmas ir ierobežojušas bezdarba līmeņa pieaugumu un palīdzējušas atbalstīt mājsaimniecības. Latvijas IKP šogad kritīsies par 4,6%, bet nākamgad atgūsies par 4,3%.

Arī Lietuvā patērētāju pārliecība ir palikusi nemainīga, to palīdzējis uzturēt algu kāpums; sagaidāms, ka atveseļošanos 2021. un 2022. gadā virzīs tieši patēriņš. Lietuvas ekonomika būs bijusi viselastīgākā, šogad sarūkot vien par 1,5%. Savukārt 2021. gadā izaugsme tiek prognozēta 3% apmērā.

Jaunākais SEB pasaules un Baltijas ekonomikas apskats “Nordic Outlook”

Komentāri (1)

Sskaisle 16.11.2020. 08.57

Un tomēr.
Kāpēc šādus aprakstus – izglītojošus un plašus publicē privātbanku ekonomisti, nevis tūkstošgalvīgā LB “ekspertu” komanda?

Valsts maizē tikušiem ziemas miegs?

Mums trūkst zināšanu vairāk kā naudas makā.
Piemēram, kā vērtēt Latvijas valdības rīcību covid krīzes laikā. Valdība Latvijā ir vai nav devusi pabalstus ofšoru nodokļu uzņēmējiem? Tā ir vai nav pareizi?

Vai valstij ir vai nav jāatbalsta nodokļu parādnieki? Kāda jēga maksāt nodokļus ja valsts atbalsta pat vēl vairāk kā maksātājus- piem. radošos nokdokļu nemaksātājus.

Itālijas pieredze par 500 eur pabalstu katrai mājsaimniecībai ceļošanai ir bijusi veiksmīga vai nē.

Vai ir pareizi , ka valdība krīzes laiku tēriņus noslepeno un ministrijas ierēdņu skaits un viņu prēmēšana nemazinās kaut gan pat veselas nozares nu jau gandrīz gads kā pamirušas. Kāpēc darbiniekus atlaiž no darba bet ierēdņus nē?

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu