Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Pēc pārsteidzoši spēcīgas ekonomikas atveseļošanās trešajā ceturksnī koronavīrusa otrais vilnis kļūst daudz destruktīvāks. Jauni ierobežojumi atkal novedīs pie negatīva IKP pieauguma 4. ceturksnī, vienlaikus liekot atjaunot vai paplašināt stimulēšanas pasākumus.
Baltija un Ziemeļvalstis ir piedzīvojušas labu atgūšanos trešajā ceturksnī, kas ļaus gadu noslēgt veiksmīgāk, nekā tika prognozēts vasaras sākumā. Tomēr vīrusa uzliesmojuma nestie ierobežojumi liks aktivitātei atkal pazemināties. Vakcīnas parādīšanās sniedz pārliecību, ka vīrusa risks tiks būtiski ierobežots un jau nākamā gada otrajā ceturksnī ekonomiskā izaugsme un noskaņojums piedzīvos spēcīgu atsitienu.
Straujās saslimstības dēļ koriģējam prognozi par IKP pieaugumu OECD valstīm par vienu procentpunktu līdz -5,7%. Tā vietā prognozējam vājāku IKP pieaugumu 2021. gadā, samazinot izaugsmes prognozi no 4,6% līdz 3,9%. Lai arī negatīvie riski ir pieauguši, otrajam Covid-19 vilnim ilgtermiņā negatīva ietekme saruks. Tādēļ sagaidām, ka 2022. gadā OECD valstu IKP pieaugs par 3,4% jeb krietni virs ilgtermiņa izaugsmes tendences. Tikmēr stimulēšanas pasākumu trūkumi saglabāsies un uzkrāsies. Tie ir: lielāka nevienlīdzība, vājš spiediens veikt reformas un neoptimāla kapitāla sadale, kā arī konkurences izkropļojumi.
