Pandēmijā biznesa uzrāviens

Tādas klavieres kā Dāvids Kļaviņš pasaulē nebūvē neviens cits — gigantiskā konstrukcija slejas divu stāvu augstumā. Tagad Vācijā dzimušais klavierbūves meistars pārcēlis biznesu uz Latviju un kaļ lielus plānus

Klavieres ar… grafiti dizainu. Tādas viegli varētu iedomāties Londonā vai Ņujorkā, kur neparastas idejas dzīvo lielā blīvumā, bet Una Corda M189 atrodas Kuldīgā. Tieši šeit pasaules pianistu aprindās aizvien labāk pazīstamais klavierbūves meistars Dāvids Kļaviņš pavasarī, samilstot pandēmijas krīzei, nolēma iekārtot savu pirms tam Ungārijā bāzēto biznesu. 

Dzimis un uzaudzis Bonnā, Kļaviņš jau 16 gadu vecumā nolēma strādāt par klavieru būvētāju. Taču jaunais latvietis nebija parasts māceklis, kurš izpilda meistara dotos uzdevumus. Vairāk par to viņu interesēja iedziļināties klavieru uzbūvē, prātot, kā klasisko, pirms gadsimtiem tapušo mehānismu uzlabot.

Viņš domāja arī par to, vai iespējamas mūsdienīgas klavieres, kurās senā tehnika apvienota ar novatoriskiem risinājumiem. Savas pirmās klavieres Dāvids uzbūvēja 1986. gadā. Vēl pēc 20 meklējumu gadiem izveidoja klavierbūves uzņēmumu. Tieši pēdējos gados Kļaviņa instrumenti — gigantiskās koncertu klavieres un «mazās» Una Corda — pasaulē guvušas lielu uzmanību. 

Pianists Vestards Šimkus stāsta: «Esmu spēlējis trīs Dāvida Kļaviņa darinātas klavieres: 2014. gadā 370 centimetrus garo instrumentu Vācijas pilsētā Tībingenē, 2019. gadā 450 centimentrus garo instrumentu Berlīnē un 2019. gadā 470 centimetrus garo instrumentu Ventspilī. Tie visi ir unikāli instrumenti, kuru grandiozajam skanējumam neko līdzīgu un līdzvērtīgi iespaidīgu citi klavierbūves meistari nav radījuši.» Pianistam spēlējot gan pašam nav iespējams sajust skanējuma grandiozitāti pilnā mērā, jo jāsēž pie klaviatūras — tālu virs neparasti garajām zemo reģistru stīgām. «Tomēr par skanējuma satriecoši grandiozo efektu vislabāk liecina brīži, kad pēc kāda skaņdarba izskaņas pagriezies pret klausītājiem, lai paklanītos. Viņu sejas tajos brīžos izsaka visu.»