Kā sākt domāt par atkritumu samazināšanu savā ikdienā • IR.lv

Kā sākt domāt par atkritumu samazināšanu savā ikdienā

Foto — Reinis Inkēns

Iesaka Mairita Lūse, Zero Waste Latvija pārstāve un Rīgas domes deputāte

Atbildīgi izturēties pret to, ko pēc sevis atstājam planētai, vairs nav tikai izklaide vai personīga izvēle. Iepazīstoties ar datiem, kļūst skaidrs, ka tā jau ir nepieciešamība. Nepietiek runāt par šīm problēmām no sistēmiskā viedokļa — tieši personīgā pieredze piešķir gan ticamību maniem vārdiem, gan dziļāku izpratni par to, kas tiešām strādā. 

Jāsāk ar individuālo līmeni, ne tikai lai vēlāk varētu stāstīt citiem, kā dzīvot zaļāk, bet arī lai saskatītu problēmas un biznesa iespējas. Mēģinot dzīvot zaļāk, katrs nonāk līdz līmenim, kad vienatnē vairs nespēj panākt izmaiņas. Tad gluži dabiski jāmudina iesaistīties arī uzņēmumus, valsts pārvaldi un pasaules līmeņa organizācijas. Pretējā gadījumā sākas «vainas futbols», kurā visi mēģina atsisties no atbildības, padodot tālāk kādam citam. Cilvēki saka — ja vien man tas būtu ērti, es dzīvotu zaļāk. Uzņēmumi atbild — ja vien būtu pieprasījums, mēs domātu risinājumus.

Labā ziņa — situācija mainās. Eiropas Savienības līmenī pieņemti vairāki būtiski lēmumi, piemēram, samazināt oglekļa emisijas par 60 procentiem. Pārmaiņas notiek, sākot gan ar šādiem lieliem, zināmā mērā pat abstraktiem lēmumiem, gan ar to, ka beziepakojuma veikali skaidro ražotājiem, ko nozīmē piedāvāt preces, pieņemot atpakaļ iepakojumus atkārtotai uzpildei.

Protams, katram pašam ir grūti spert pirmo soli zaļākas dzīves virzienā, jo tad nāksies ieraudzīt, cik pirms tam esi dzīvojis zināmā mērā «slikti». Cilvēkiem gribas sevi uzskatīt par «labiem». Bet, saprotot, ka radīt atkritumus ir slikti, sāc sev pārmest katru iegādāto plastmasas iepakojumu un jautā — vai tiešām esmu slikts? Iepirkšanās kļūst smaga. Tas var novest pie tā, ka vieglāk ir vispār par šiem jautājumiem nedomāt, vai arī meklēt vienkāršas atbildes. Būšu vegāns, lai gan regulāri pērku lētos lidojumus, vai neradīšu atkritumus, bet katru dienu pirkšu liellopu gaļu. Un tad varēšu pārliecināti teikt: esmu labs. Bet tā var pazaudēt lielo bildi!

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu