Kam grēkus piedot un kam ne? 2.daļa

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Valters Kaže, Dr.oec., RISEBA asociētais profesors
Print Friendly, PDF & Email

“Viens vaktēs, otrs pīpēs” jeb tabakas nozare

Ar Blaumaņa Skroderdienu Silmačos citātu pārslēgšu skatienu no pirmajā ainā skatītajiem dzērieniem uz citu nozari – tabaku. Tās produktu lietotājs neesmu –  varu to vaktēt un vērtēt tikai no malas, taču arī šajā nozarē daži novērojumi liecina par politiku, kas varētu būt izdevīga atsevišķu nozares spēlētāju biznesam.

Tabakas nozare ir tā, pret kuru visaktīvāk vērsušies veselības jomas speciālisti – gan valsts, gan nozares nevalstisko organizāciju, gan individuālu ekspertu un Pasaules veselības organizācijas (PVO) personā. PVO norāda, ka visas tabakas formas ir kaitīgas veselībai[1], turklāt nepietiekami novērtēti riski, kas rodas ierastajai cigarešu formas tabakai alternatīvu tabakas formu lietošanā, piemēram, bezdūmu tabaka (šņaucamā, zelējamā u.c. formas, no kurām daudzas Eiropas Savienībā ir strikti ierobežotas) – tieši tām raksturīgs paaugstināts kancerogēnās ietekmes risks.

No ekonomista viedokļa galvenais negatīvās ietekmes faktors meklējams pieaugošās veselības aprūpes izmaksās un cilvēkkapitālam nodarītajos zaudējumos.

PVO ir ilgstoši atbalstījusi nodokļu intervenci kā līdzekli ilgtspējīgas sabiedrības interešu nodrošināšanā, arī norādot uz to, ka 10% nodokļa pieaugums spēj samazināt tabakas produktu lietošanas apjomu par 4-5%. Tiesa, līdzīgi alkoholam šī industrija ir spiesta saskarties ar paralēlo ekonomiku – strauja nodokļu palielināšana bez iespējām ierobežot nereģistrēto produktu apriti spēj novest pie strauja nelegālā tirgus izaugsmes, tādējādi ir dubults zaudējums – neieņemti nodokļi, kā arī pieaugošas sociālās izmaksas nekontrolētas kvalitātes produktu radīto seku dēļ. Tāpēc šī nozare nebūt nav tik vienkārša likumdevēju lēmumu pieņemšanai. Nav pārsteigums, ka šādos apstākļos lēmumi var kļūt nepietiekami izvērtēti.

Pēdējā laika budžeta plānošanas kontekstā mani nepatīkami pārsteidza lēmumu pieņēmēju pieeja, kurā līdzīgi iepriekš aplūkotajam alkohola nozares piemēram parādās tendence tabakas produktus pēc īsti neizprotama principa iedalīt “vairāk un mazāk kaitīgos”.

Proti, nodokļu likmes tabakai un to grozījumu piedāvājums liek neizpratnē tikai galvu nogrozīt…

Kontekstam – tradicionālākās tabakas formas – cigarešu – akcīzes nodoklis ir divu komponenšu kombinācija: nodokli veido summa par 1000 cigaretēm un zināms procents no to maksimālās mazumtirdzniecības cenas ar definētu minimālo līmeni. Šobrīd tas par 1000 cigaretēm ir 78,20 eiro+20% to vērtības, bet ne mazāk kā 114,70 eiro. Šis nodokļa likmes lielums ir pa vidu starp Lietuvu, kur minimums ir 102 eiro, un Igauniju (124,72).

Analoģiski alkohola nozarei, kur operējam ar absolūto spirta saturu, ne jau cigarešu skaits ir būtisks, bet tabakas un ar to saistītais nikotīna daudzums cigaretē. Tas var svārstīties visai ievērojami – tabakas apjoms tipiski ir no 0,2 līdz 0,8 gramiem cigaretē un attiecīgi nikotīna daudzums ap 0,3-0,8 mg.[2] [3] Te sākas stāsta interesantākā daļa, jo citi tabakas produkti tiek aplikti ar nodokļiem pēc atšķirīgiem principiem un nodokļu slogs pret tabakas daudzumu tiem ir daudz zemāks. Piemēram, cigārā ir ap trim gramiem tabakas, bet tā nodokļu likme ir 95,20 eiro par 1000 gabaliem. Savukārt pārējās tabakas formas tiek apliktas ar visai zemu likmi – 75 eiro par 1000 gramiem. Un šo tik zemu novērtēto produktu vidū ir smēķējamā tabaka, tabakas lapas, karsējamā tabaka u.tml. produkti. Tātad to vidū arī tieši to, kas pēc PVO uzskatiem ir veselībai kaitīgākie. Protams, šo pārējo produktu patēriņš tipiski pasaules tirgos veido tikai 20-25% apjoma, taču akcīzes nodokļa lielā ietekme uz produkta cenu (īpaši nodoklim pastāvīgi augot) pasaulē sen iezīmējusi alternatīvo tabakas formu strauju uzvaras gājienu – te pat nevajag piesaukt statistiku, pietiek paraudzīties uz smēķētājiem mums līdzās – cik populāras kļūst e-cigaretes vai karsējamā tabaka.

Ja vien akcīzes nodokļa mērķis nav primitīvs līdz bezgalībai – proti, no sabiedrības kaitīgajiem ieradumiem izvēlēties vislielāko tirgu un uz tā rēķina uzlabot nodokļu ieņēmumus, bet kaut nedaudz sabiedrības intereses aizstāvošs, tad šādu disproporciju man ir grūti saprast.

Iespējams, mēs neesam spējuši kvalitatīvi interpretēt PVO pētījumu datus un ar šādu nodokļu politiku sabiedrībai dodam skaidru norādi, ka alternatīvās tabakas formas ir tās, ko iesakām.

Taču vienlaikus gan nodokļus iekasējam mazāk, gan sabiedrības veselībai nodarām potenciāli ne mazāku zaudējumu (PVO uzskata, ka lielāku). Negribu ticēt, ka izglītoti un pieredzējuši nodokļu administratori būtu apmaldījušies pamatskolas matemātikā.

Te droši vien būtu laiks ķerties pie tabulu veidošanas, lai salīdzinātu nodokļu slogu uz katru gramu tabakas neatkarīgi no tās formas. Tomēr aprobežošos tikai ar dažiem skaitļiem, kas šķita būtiski tieši tagad budžeta plānošanas laikā rosināto nodokļu palielinājumu kontekstā. Kas tiek plānots? Finanšu ministrijas priekšlikums 2021.gadā paredz cigarešu minimālo nodokļu likmi palielināt par 5% līdz 120,40 eiro par 1000 vienībām, līdzīgu palielinājumu paredzot arī turpmākos divus gadus. Savukārt citu produktu, piemēram, karsējamās tabakas likmi celt straujām (+32% 2021.g., +26% 2022.g. un +12% 2023.g.).

Pirmajā brīdī šķietami pareizs virziens. Piekrītu – virziens pareizs, taču pieguma temps noteikti nešķiet pareizs, jo savu lomu spēlē tabakas daudzums produktā un atšķirības nodokļu aprēķina principos – par paciņu vai gramu. Kā piemēru ņemšu iepakojumu ziņā salīdzināmas kategorijas – cigaretes un karsējamo tabaku, kas līdzīgi cigaretēm pieejama 20 vienību iepakojumos. Iemesls – patērētāja uzvedība. Tas neuzņem noteiktu nikotīna daudzumu kā apzinātu mērķi, bet nikotīna patēriņš ir regulāra atkārtota darbība, kas gan nodrošina pastāvīgu aktīvās vielas klātbūtni organismā[4], gan vienlaikus kļūst par psiholoģisku ieradumu[5] – sava veida rituālu, pauzi dzīves ritumā. Tādejādi patēriņa reižu biežums ir nozīmīgs faktors un 20 devas karsējamās tabakas netiks patērētas divreiz lēnāk par cigaretēm.

Ja cigarešu paciņā ir tipiskas 20 cigaretes ar 0,30-0,35 gramiem tabakas vienā vienībā, tipiskā 20 karsējamās tabakas vienību pakā arī ir līdzīgs daudzums 6-7 grami tabakas. Karsēšanas tehnoloģija, kas ražotāju komunikācijā dažkārt tiek pasniegta kā “labāka alternatīva smēķēšanai”[6] atšķirībā no tradicionālām cigaretēm, kuru smēķēšanas procesā tikai 20-50% nikotīna nonāk ķermenī, nodrošina augstāku efektivitāti – viena vienība ar 0,5 mg nikotīna ir rezultātā salīdzināmu vai pat augstāku par cigaretēm aktīvās vielas pārnesi radoša. Vienkāršiem vārdiem sakot – šī kategorija nikotīna daudzuma ziņā ir tikpat vai pat lielāku šīs vielas daudzumu saturoša nekā cigaretes.

Atkal nāk prātā Orvela Dzīvnieku fermas citāts, jo pēc mūsu iecerētā nodokļa paaugstinājuma viena paciņa cigarešu 2021.gadā tiks aplikta ar 2,30-2,40 eiro akcīzes nodokli, bet tāds pats vai lielāks aktīvās vielas apjoms karsējamas tabakas formā – ar 0,45-0,60 eiro jeb aptuveni četras reizes mazāk (tā kā nodokli ietekmē cigarešu cena, bet karsējamajai tabakai – tabakas svars, tad nodokļa lielums svārstās). Kad aplūkoju pēc tirgus datiem vidējās svērtās plaukta cenas piemēru (3,65 eiro par 20 vienību iepakojumu cigaretēm, 3,60 eiro – karsējamai tabakai), cigaretēm nodokļu slogs bija 80% cenas (t.sk. 63% akcīze), bet karsējamai tabakai – 30% (13% akcīze). Acīmredzams ir izdevīgums ražotājiem un tirgotājiem tirdzniecībā virzīt karsējamo tabaku. Pat pēc vairāku gadu ceļa kartes iziešanas 2023.gadā karsējamās tabakas paciņas akcīze veidos tikai 32% no tradicionālās cigarešu paciņas nodokļu sloga.

Vienlaikus – jaunie smēķēšanas paradumi krietni dominē patēriņa uzvedībā. Pasaulē karsējamās tabakas tirgus 2018. gadā tika vērtēts USD 4,04 apmērā ar tā ikgadējo izlīdzināto pieauguma prognozi vidēji 52,56% gadā līdz 2025.gadam [7], Eiropā – pat +57%. Saskaņā ar tirgus datiem Latvijā karsējamās tabakas produkti veido 5% tirgus daļu, taču audzis strauji – no 2,8 eiro miljoniem 2018.gadā līdz 22,3 miljoniem 2019.gadā. Tā pieaugums tiek prognozēts visai iespaidīgs +47,6% vidēji gadā līdz 2024.gadam (516% pieaugums 2024.g. pret 2019.g. apjoma izteiksmē), kamēr cigarešu – tikai 2,9% vērtības izteiksmē, t.i., nodokļu paaugstinājuma kontekstā tirgus patiesībā samazināsies.[8] To apliecina arī aptauju dati – jau 2018.gadā 13% smēķētāju plānoja pāriet uz e-cigaretēm un 8% uz karsējamo tabaku.[9] Turklāt analītiķi uzskata, ka Covid-19 radītais satraukums par veselības jautājumiem vēl vairāk veicinās patērētāju pāreju no tradicionālajiem produktiem uz e-cigaretēm un karsējamo tabaku. Jāatceras, ka tradicionālās cigaretes ir visvairāk paralēlajai ekonomikai (pirmkārt, kontrabandai un viltojumiem) pakļautā kategorija – tikai 2019.gadā Latvijai bija izdevies sasniegt vēsturiski zemāko 16,8% nelegālo produktu līmeni tirgū[10], ko varētu būt ietekmējusi arī stabilitāte nodokļu likmēs kopš 2018.gada jūlija.

Lietuvas pieredze[11] šajā ziņā ir interesants piemērs – 2018.gadā tā vietā, lai sabiedrībai tieši vai netieši indicētu, ka karsējamā tabaka kādā ziņā būtu “mazāk kaitīgs” produkts, tika noteikts vairāku gadu plānotais akcīzes palielinājums tai +15% apmērā. Taču 2020.gada budžeta plānošanas gaitā tika nolemts par +65% palielinājumu no 1.marta. Neraugoties uz akcīzes palielinājumu, 2020.gada astoņos mēnešos karsējamās tabakas produktu tirdzniecība tik un tā augusi 1,5 reizes, taču nodokļu ieņēmumi ir ievērojami lielāki – 11,3 eiro miljoni pret 2019.gada 6,2 eiro miljoniem. Kaut Lietuva ir viena no Eiropas valstīm ar augstāko nelegālo tabakas produktu īpatsvaru (kaimiņvalsts Baltkrievijas faktors), nelegālajā tirgū dominē cigaretes, bet karsējamās tabakas produkti ir reta parādība.

Domāju, ka 5% palielinājums cigaretēm ik gadu var būt gana adekvāts solis, kas nelegālo tirgu nestimulēs, taču lejupslīdošā tirgū arī neiedos nodokļu ieņēmumus.

Tie meklējami citur – piemēram, agresīvākā nodokļu palielinājumā alternatīvajiem un strauji augošajiem tabakas produktiem ar mazāku ekspozīciju nelegālajā tirgū, pirms ar nodokļu politiku paši neesam iecirtuši sev kājā un veicinājuši patērētāju pāreju uz lētākiem un nebūt ne mazāk kaitīgiem produktiem, kas ienes budžetam mazāk. Nebrīnīšos, ja pēc tam mēģināsim ūdeni smelt ar nodokļu celšanu ierastajai cigarešu kategorijai, tā provocējot nelegālā tirgus izaugsmi un vēl straujāku patērētāju pāreju uz karsējamo tabaku vai līdzīgiem produktiem. Jau piedzīvojām līdzīgu stāstu stiprā alkohola kategorijā pirms aptuveni desmit gadiem. Ja mēs izvēlētos citu tabakas veidu akcīzes nodokli (smēķējamā, lapu, karsējamā) turēt nevis 25% apmērā no cigaretēm piemērotā, bet paaugstinātu pat divkārt strauji – t.i., līdz līmenim, kur šī nodokļa apmērs sasniegtu kaut 50% cigarešu nodokļa apmēra pārrēķinā uz analoģisku paciņu jeb nikotīna apjomu, mēs gadā varētu plānot budžetu papildināt ar vismaz 10 miljoniem eiro, turklāt bez riska kardināli graut kādu no kategorijām.

Varu prognozēt, ka tabakas nozare par šādu priekšlikumu maz priecāsies – īpaši dominējošais tirgus līderis, jo lielākā daļa šīs tirgus izaugsmes ir saistīta ar Philip Morris piedāvātā produkta popularitāti. Noteikti ir tirgus spēlētāji, kam patiktu, ja nodokļu politiku šajā nozarē mēs plānotu uz vēsturisku kategoriju datu bāzes (cigaretes), nevis raudzītos patērētāju uzvedības un pieprasījuma prognozēs nākotnē. Tā kā budžeta projekts pašlaik ir likumdevēju izskatīšanas fāzē, atliek cerēt, ka ne man vienam rodas jautājumi, vai pietiekami izmantojam iespējas palielināt nodokļus efektīvā un salīdzinoši maz sāpīgā ceļā.

 

[1] PVO tabakas lietošanas faktu apkopojums

[2] Darrall K.G., Figgins J.A. (1998). Roll-your-own smoke yields: theoretical and practical aspects. Tobacco Control 1998;7:168-175.

[3] Gallus S. et. al. (2014). Roll-Your-Own Cigarettes In Europe: Use, Weight And Implications For Fiscal Policies. Eur J Cancer Prev. May; 23(3): 186–192.

[4] Waller D.G., Samson A.P. (2018). 54 – Substance abuse and dependence. In Medical Pharmacology and Therapeutics (5th Ed.), Elsevier,p. 675-688.

[5] Juranić B. et al. (2018). Smoking Habit and Nicotine Effects. In Rajer M. (Ed.) Smoking Prevention and Cessation. IntechOpen.

[6] IQOS vietne internetā

[7] Grand View Research. (2019) Heated Tobacco Products Market Size, Share & Trends Analysis Report By Product (Stick, Leaf), By Distribution Channel (Online, Offline), By Region, And Segment Forecasts, 2019 – 2025.

[8] Euromonitor (2020). Tobacco in Latvia. Country Report, July, 2020

[9] TNS/Kantar 2018 pētījums Bezdūmu nozares asociācijai.

[10] VID publicētie Nielsen dati 24.02.2020. Samazinājies Latvijas tirgū nonākušo nelegālo cigarešu īpatsvars

[11] Čyvas T. Tabako akcizų politikos laimėjimai ir nesėkmės. Valstietis.lt, 17.10.2020.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu