Nākamā gada budžets tiek skatīts nenopietnā īstermiņā

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Anna Medne, nodokļu eksperte, Biznesa augstskolas “Turība” docētāja
Print Friendly, PDF & Email

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija sākusi darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta un paredzētajiem grozījumiem likumos. Prognozēts, ka nākamgad budžeta ieņēmumi saruks par 328 miljoniem eiro, bet izdevumi augs par 744 miljoniem eiro. Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,2 miljardu eiro jeb 3,9% no iekšzemes kopprodukta. Šāds budžeta deficīts, ņemot vērā situāciju pasaulē, būtu vērtējams kā salīdzinoši labs sniegums, tomēr ir laiks izbeigt slikto praksi – haotiskas nodokļu reformas budžeta pieņemšanas laikā.

Diemžēl arī šogad budžeta pieņemšana notiek pēc principa – atliekam uz pēdējo brīdi, secinām, ka izdevumi ir lielāki, pretī nav atbilstoši ieņēmumi un sākam haotiskas nodokļu reformas. Budžets ir budžets, bet nodokļu reformas – atsevišķs stāsts. Protams, budžeta izskatīšana parāda vājās puses, tomēr tas nenozīmē, ka sasteigti jāveic izmaiņas.

Labā prakse būtu īstenot izmaiņas nodokļu sistēmā ar 2022. gada 1. janvāri, bet 2021. gadu veltīt debatēm un reformu izvērtēšanai. Tik būtiskas izmaiņas nevar īstenot bez pārejas perioda. Ir valstis, kurās šāda veida grozījumi tiek aprobēti vairākus gadus. Valsts budžets tomēr nav ģimenes budžets, kura ietvaros var strauji izlemt – no šodienas atteiksimies no tā un tā. Turklāt man ir aizdomas, ka ir ģimenes, kurās šāda veida jautājumus skata daudz izsvērtāk.

Ja vēlamies nodokļu reformas no 2021. gada janvāra, tās vajadzēja sākt plānot 2019. gadā vai vēl agrāk. Pašlaik viss notiek nenopietnā īstermiņā, katru rītu pamostoties ar jaunām idejām par to, ko varētu paaugstināt.

2021. gada budžets paredz, ka no 1.janvāra minimālā alga valstī būs 500 eiro, sociālais nodoklis (valsts obligātās sociālās iemaksas) samazināsies par vienu procentpunktu, tiks arī izpildīta likumā noteiktā prasība par mediķu un pedagogu darba samaksas pieaugumu un arī izpildīts Satversmes tiesas lēmums par garantētā minimālā ienākuma celšanu. Tāpat no 1. jūlija tiks ieviests minimālais sociālais nodoklis. Sociālais nodoklis ir ļoti būtisks ikviena strādājoša cilvēka finansēs, turklāt šis ir ļoti smags laiks ekonomikā kopumā. Iespējams, šīs izmaiņas būtu prātīgāk atlikt.

Sociālā nodokļa samazinājumu par vienu procentpunktu arī varētu ieviest pakāpeniski, piemēram, vispirms sākt ar 0,5 procentpunktu samazinājumu uzņēmuma maksājamā daļā un nākamajā periodā atlikušo pusprocentu darbinieka maksājamā daļā.

Ja vērtējam prognozētu ieņēmumu un izdevumu apjomu, rodas iespaids, ka pārāk vieglprātīgi izturamies pret pandēmijas ietekmi uz ekonomiku. Ir nozares, kas jau tagad agonē, tāpēc 1,2 miljardu eiro deficīts ir optimisma pazīme. Uzskatu, ka plānotie papildus ieņēmumi, piemēram, 3,3 miljoni eiro, ko nesīs minimālais VSAOI, iedzīvotāju ienākumu nodokļa proporcionālā sadalījuma maiņa starp pašvaldību un valsti, akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tabakas izstrādājumiem un transportlīdzekļu nodokļu un nodevu izmaiņas, ir nedaudz utopiski.

Līdzšinējā budžeta pieņemšanas un nodokļu reformu prakse pakāpeniski pieradina daļu uzņēmēju pagaidīt un nesteigties ar izpildi, jo, iespējams, kaut kas atkal mainīsies vai tiks atcelts. Turklāt tagad rodas pamatots jautājums – vai sociālā sistēma izturēs slodzi? Izmaiņas līdzšinējā autoratlīdzības ienākuma saņēmējam piemērotajā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas režīmā jau skaidri apliecināja – nepieciešams pārejas periods. Un nodokļu reformas ir jāatdala no budžeta veidošanas.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu