Pirms četriem gadiem Hilerija Klintone zaudēja trijos svarīgos štatos, kur teorētiski viņai nevajadzēja zaudēt. Ko Džo Baidens šoreiz dara citādi, lai neļautu svārstīgajiem vēlētājiem atkal iekāpt Trampa politiskajā vilcienā?
Nepilnu gadu pēc zaudējuma 2016. gada vēlēšanās Hilerija Klintone izdeva memuārus Kas notika (What Happened). Viņa centās atbildēt uz jautājumu — kas nogāja greizi vēlēšanu kampaņā? Nekāda kritiska paššaustīšana tā nebija, taču vienam jautājumam Klintone pievērsās īpaši — kāpēc viņa zaudēja Viskonsinas, Mičiganas un Pensilvānijas štatā?
Mičigana un Pensilvānija savas elektoru balsis par demokrātu kandidātu atdevusi katrās prezidenta vēlēšanās kopš 1992. gada, bet Viskonsina — kopš 1988. gada. Jūtams, ka tieši par zaudējumu Viskonsinā sirds sāpēja visvairāk. Klintone un viņas padomdevēji bija tik pārliecināti par atbalstu demokrātiem, ka kandidāte šajā štatā nesarīkoja nevienu priekšvēlēšanu kampaņas pasākumu.
«Protams, es būtu saplēsusi savu darbu kalendāru, kurš bija sastādīts, balstoties uz mums pieejamo informāciju,» grāmatā rakstīja politiķe. «Un rīkotu kampaņas pasākumus, cik daudz vien iespējams.»
Viņa ar skaitļiem pierāda, ka Mičiganā un Pensilvānijā tērējusi vairāk naudas politiskajām reklāmām nekā, piemēram, Baraks Obama 2012. gada vēlēšanās. Arī partijas algotu aktīvistu bijis vairāk. «Ne-viens nevar teikt, ka mēs nedarījām visu iespējamo, lai būtu konkurētspējīgi un uzvarētu.» Savukārt Viskonsina «mūs pārsteidza nesagatavotus», raksta Klintone. «Ja aptauju dati brīdinātu, ka esam briesmās, protams, mēs būtu investējuši vēl vairāk.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.