Pandēmija kā reģionālā tūrisma iespēja

Gaujas nacionālā parka Līgatnes dabas takā. Foto: Ieva Čīka, LETA
Artis Gustovskis, Kurzemes tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs
Print Friendly, PDF & Email

Kamēr ienākošā un izejošā tūrisma apjomi Covid-19 pandēmijas dēļ samazinājušies līdz pat 90%, vietējie galamērķi saskaras ar izmitināšanas vietu trūkumu. Kā mainījies vidējā ceļotāja profils un pēc kādiem kritērijiem pašlaik tiek izvēlēti ceļotāju galamērķi?

Rādītāji pārsnieguši periodu pirms pandēmijas

Kopš marta vidus, kad, iestājoties ārkārtējai situācijai un no tās izrietošajiem pulcēšanās ierobežojumiem, reģionālais tūrisms piedzīvoja būtisku kritumu, ir pagājis pusgads. Šajā laikā ir bijusi iespēja ne tikai izanalizēt situāciju, bet arī izdarīt secinājumus nākotnei. Apkopojot tūrisma uzņēmēju aptauju datus, konstatēts, ka lielākā daļa atpūtas vietu, ja runājam par Kurzemes reģionu, turpina darboties. Vēl vairāk – ir pozīcijas, kurās rādītāji pārsniedza pat periodu pirms pandēmijas, piemēram, kempingi, nelieli viesu nami un apskates objekti.

Augstākais punkts, kad uzplauka reģionālais tūrisms, bija brīdis, kad tika atvērtas robežas starp Baltijas valstīm. Lidostas, ostas un pārējās robežas tika slēgtas un vienīgās ceļošanas iespējas bija Baltijas valstis. Ja salīdzina ceļotāju skaitu mēnešu griezumā, tad šajā laikā rādītājs bija pat augstāks nekā pērn šajā periodā.

Priekšgalā Kurzeme un Vidzeme

Saskaņā ar pieejamiem statistikas datiem apmeklētības topa augšgalā ir Kurzemes reģions, kam seko Vidzeme un pārējie Latvijas reģioni. Ņemot vērā, ka lielākais pieprasījums krīzes laikā bija tieši pēc reģionālajiem tūrisma apskates objektiem, virkne pakalpojumu sniedzēju saskārās ar kapacitātes trūkumu gan restorānos, gan viesu izmitināšanās iespējās. Cilvēki tiecās izvēlēties nomaļākas un klusākas atpūtas vietas un virkne mazo nozares uzņēmumu nebija gatavi uzņemt visus ceļot gribētājus. Bija konkrēti datumi, kad nebija brīva neviena gultasvieta ne Jūrkalnē, ne Pāvilostā.

Krietni mainījās arī vidējais ceļotāja profils, jo bija dubultojies to ceļotāju pieplūdums, kuri citkārt ceļoja uz tālākām un eksotiskākām valstīm, kā arī kaimiņu pieplūdums no Lietuvas un Igaunijas, no kuriem lielākā daļa devās uz Kurzemes piekrasti. Uzturēšanās ilgums tūrisma galamērķos kopumā nemainījās, ja neskaita gadījumus, kad viesu nami vai viesnīcas tika izvēlēti kā pašizolācijas vai karantīnas vietas.

Dabas taku slavas laiks

Par populārākajiem reģionālā tūrisma objektiem noteikti kļuvušas dabas takas un dabas parki. Pirms pandēmijas šie apskates objekti nebija tik pieprasīti kā pašlaik. Ierastās izklaides vai atpūtas vietas nebija pieejamas un bija nepieciešams izzināt jaunas apskates vietas. Dabas taku Latvijā ir ļoti daudz, taču cilvēku pieplūdums bija tik liels, ka sākotnēji tika piemirsts pat par distances ievērošanu. Bieži, atbraucot uz dabas taku, bija problemātiski atrast brīvu vietu pat auto novietošanai.

Ņemot vērā starptautiskās mobilitātes ierobežojumus, ienākošā un izejošā tūrisma uzņēmumi Rīgā un tās apkārtnē nonākuši daudz neapskaužamākā situācijā, salīdzinot ar reģionālajiem kolēģiem. Neskaitāmi uzņēmēji bijuši spiesti apturēt darbību un virkne nozares darbinieku zaudējuši darbu. Tā diemžēl ir noticis arī ar dažām lielākajām viesnīcām Latvijas reģionos.

Nepieciešama jauna tūrisma nozares stratēģija

Konkrētas prognozes tūrisma nākotnei šajā situācijā izdarīt ir gandrīz neiespējami. Ir skaidrs, ka tūrisma tendences jebkurā gadījumā būs saistītas ar galamērķiem, kas tuvākajā nākotnē spēs piedāvāt vairāk dabas tūrisma produktus jeb iespējas, kur tūristi varēs baudīt atpūtu, ievērojot Covid-19 ierobežojumus, piemēram, nelieli koncerti dabā, purvā, alternatīvās vietās, u.tml., vai naktsmītnes ar mazāk gultasvietām, bet plašākām telpām, kur viesiem nav jākontaktējas ar citiem apmeklētājiem, kā arī vairāk digitālos risinājumus, t.sk. tūrisma inovācijas, kas, piemēram, reģionos tiek radītas kopā ar Latvijas augstskolām. Taču būtu nepieciešams plašāks valsts atbalsts.

Ņemot vērā situāciju Rīgā un Latvijas lielākajās pilsētās, ir vērts padomāt par jaunu un elastīgu tūrisma nozares stratēģiju vai operatīvo plānu, t.sk. par atbalsta instrumentiem tūrisma ekonomikai, kas atbilst jaunākām tendencēm Eiropā, arī inovatīviem digitālajiem tūrisma risinājumiem.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu