Vai Eiropas nauda aizies līdz pacientiem?

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Kristīna Blaua, publiciste
Print Friendly, PDF & Email

Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs, patlaban noris aktīvs darbs, lai saplānotu izlietojumu līdzekļiem, kurus dalībvalstis varētu saņemt ar ES jaunā budžeta instrumenta – Atveseļošanas un noturības mehānisma – starpniecību. Latvijai tie ir aptuveni 1,6 miljardi eiro. Mehānisma mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kā arī mazināt krīzes radīto nelabvēlīgo sociālo un ekonomisko ietekmi. Latvijai sniegtajās Eiropas Komisijas – tā sauktajās Eiropas Semestra – rekomendācijās vairākkārt ir uzsvērts, ka ir jāpalielina finansējums veselības aprūpei, lai to padarītu iedzīvotājiem pieejamāku un efektīvāku. Tāpat lielāka uzmanība jāvelta pieejamas ārstēšanas nodrošināšanai sociāli mazaizsargātām iedzīvotāju grupām. Priekšlikumus par līdzekļu iespējamo izlietojumu nozaru ministrijas ir iesniegušas Finanšu ministrijā, un jācer, ka veselības aprūpes uzlabošanai prasītā ES nauda tiks piešķirta nepieciešamajā apjomā.

Veselības aprūpei ir jābūt vienai no prioritārajām nozarēm, kurai šie papildu līdzekļi jāpiešķir. Tieši, kuras pacientu mērķgrupas būs saņēmēju vidū, precīzi vēl nav zināms, tomēr jācer, ka tiks atrastas sociāli atbildīgas proporcijas. Daudzu vajadzību skaitā jāmin onkoloģisko slimību un sirds asinsvadu slimību pacienti, kā arī pacienti no sociāli mazāk aizsargātajām grupām.

Viens no lielākajiem apdraudējumiem, kas skar daudzus no šiem pacientiem, ir hroniska sirds mazspēja. Hroniskas sirds mazspējas pacienti sāpīgi izjūt to, ka nav atjaunota šīs bīstamās slimības ārstēšanai vajadzīgo medikamentu kompensācija pilnā apjomā, kas tika atcelta krīzes laikā pirms desmit gadiem. Tādēļ “Rīgas aktīvo senioru alianse” (RASA) un Latvijas Pensionāru federācija (LPF) ir nosūtījušas vēstuli veselības ministrei Ilzei Viņķelei (A/P) un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājam Andrim Skridem (A/P), aicinot uz dialogu, lai rastu risinājumu senioriem būtiski svarīgo medikamentu kompensēšanai pilnā apjomā. Senioru un kardioloģisko pacientu atbalsta organizācijas ir gatavas apspriest dažādus variantus, piemēram, medikamentu kompensāciju pilnā apjomā vispirms maznodrošinātiem pensionāriem.

Liela izplatība, augsta mirstība

Hroniska sirds mazspēja (HSM) ir viena no izplatītākajām sirds asinsvadu saslimšanām Latvijā, ar to sirgst 1% iedzīvotāju vecuma grupā līdz 65 gadiem, savukārt 75-85 gadu vecumā – jau 7%. Palielinoties cilvēku dzīves ilgumam, tādējādi palielinās arī sirds mazspējas pacientu skaits, kas tagad sasniedz 35 000 – 40 000 cilvēku. Latvijas Kardiologu biedrība vairākkārt norādījusi, ka bez optimālas medikamentozas terapijas sirds mazspēja ir slimība ar ļoti augstu mirstības līmeni.

Patlaban sirds mazspējas ārstēšanai paredzētie medikamenti tiek kompensēti 75% apmērā no zāļu cenas. Līdzmaksājuma dēļ pacienti bieži vien izrakstītās zāles lieto neregulāri. Tas savukārt noved pie hospitalizācijas, radot papildu izmaksas veselības aprūpes budžetam. Starptautiski pētījumi liecina, ka pacientiem, kuri zāles lieto neregulāri, hospitalizācijas rādītāji ir augstāki. Turpretī zāļu lielāka pieejamība samazina priekšlaicīgu mirstību, kura Latvijā diemžēl ir ārkārtīgi augsta.

Sociāli jutīgajām grupām līdzmaksājums ir par dārgu

Eiropas Semestra rekomendācijas dažu pēdējo gadu laikā īpaši attiecas uz maznodrošināto iedzīvotāju grupām – tām, kurām ienākumi nav augsti, turklāt bieži vien ir nepieciešama medikamentu iegāde vairāku slimību ārstēšanai, tāpēc zāļu pieejamības paaugstināšanā kompensācijas apmēram ir būtiska nozīme. Rīgas aktīvo senioru biedrības vadītāja Terēzija Mackare aicina jau no 2021. gada sirds mazspējas ārstēšanai vajadzīgu medikamentu iegādi kompensēt 100% apmērā.

Aprēķini liecina, ka pacientu līdzmaksājums par sirds mazspējas zālēm var veidot ap 5% – 10% no vidējās pensijas valstī, kas 2019. gada nogalē bija 382 eiro mēnesī. Savukārt minimālā vecuma pensija patlaban atkarībā no apdrošināšanas stāža ir 88 līdz 136 eiro mēnesī. Pensijas vecuma cilvēkiem visbiežāk ir arī citas saslimšanas, kuru ārstēšanai arī nepieciešama zāļu iegāde.

Ar Eiropas Komisijas ieteikumiem sasaucas Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājas Aijas Barčas aicinājums nešķirot sirds mazspējas pacientus pēc vecuma vai ienākumu līmeņa, jo slimība var skart dažādas vecuma grupas. Seniori lūdz nevis papildu atbalstu, bet tikai atjaunot medikamentu kompensāciju līmenī, kādā tās bija pirms desmit gadiem.

Aug izmaksas slimnīcām – vajag solīto reformu!

Eiropas Komisija signalizējusi, ka minēto naudu no Atveseļošanās un noturīguma fonda piešķirtu arī to reformu izpildei, kuras minētas Semestra rekomendācijās. Tātad arī veselības aprūpes sektorā. Latvijā ir ļoti augsti HSM pacientu hospitalizācijas rādītāji – 2019. gadā hospitalizācija sasniedza 6,2 tūkstošus gadījumu. Vidējās izmaksas par vienu hospitalizācijas gadījumu ir 479 eiro. Šīs izmaksas ir ļoti augstas, jo vidējais stacionēšanas ilgums ir piecas līdz desmit dienas, bieži nepieciešama ārstēšana intensīvās terapijas palātās, pielietojot hemodinamiku stabilizējošu terapiju, mākslīgu plaušu ventilāciju un citas metodes. Nereti HSM izraisītas hospitalizācijas noved pie citām komplikācijām.

2018. gadā kompensējamo zāļu sarakstā iekļāva jaunu zāļu grupu (ARNI). Lai gan pēdējo gados hospitalizācijas gadījumu skaits ir audzis, 2019. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tas samazinājās aptuveni par 6%. To rāda Nacionālā veselības dienesta hospitalizācijas datu analīze. Tas ir tikai sākotnējais efekts, turklāt jāņem vērā, ka medikaments vēl nebija pieejams 2018. gada sākumā.

Par situāciju norūpējusies ir arī Latvijas Kardiologu biedrība, kas uzskata, ka steidzami nepieciešami kompleksi risinājumi, lai uzlabotu HSM pacientu aprūpi Latvijā. Zāļu kompensācijas apmēra atjaunošana līdz 100% pacientiem ar sirds mazspēju ir pirmais un svarīgākais solis ambulatorās terapijas pieejamības uzlabošanai. Tas, savukārt, ļauj samazināt sirds mazspējas izraisītu stacionēšanas epizožu skaitu, kā arī pagarina pacientu dzīvildzi. Tas ir viens no solīto veselības aprūpes reformu piemēriem.

Mācīties no citu ES valstu pieredzes

Aprakstītā problēma labi zināma citās ES valstīs. Vācijā, tāpat kā mūsu kaimiņvalstīs, ņem vērā to, cik sociāli nodrošināta ir persona.

Vācijā pacienti sedz 10% medikamenta izmaksas, bet ne mazāk kā 5 eiro un ne vairāk kā 10 eiro. Pacientiem ar hroniskām saslimšanām kopējais terapijas izmaksu slogs tiek pielīdzināts bruto algai (ne vairāk kā 1%). Ja terapijas izmaksas vienā gadā ir augstas, ieskaitot līdzmaksājumus hospitalizācijām, tad var tikt piešķirtas atlaides līdzmaksājumiem uz atlikušo gadu. Šeit ir runa par medikamentiem, kuriem nepieciešama recepte. Bet Vācijas veiksmes stāsts, kā uzskata kardiologs Roberts Feders, kurš pēc daudzu gadu darba Vācijas medicīnas sistēmā atgriezies Latvijā, ir lielākoties tieši attīstītākas ambulatorās medicīnas rezultātā.

Igaunijā un Lietuvā situācija ar kompensācijas apjomu medikamentiem ir pacientam labvēlīgāka nekā Latvijā.

Igaunijā nestrādājošiem pensionāriem medikamenti tiek kompensēti 90% apmērā. Statistikas dati parāda, ka kopumā 90% kompensācija attiecas uz vairāk nekā 95% no visiem sirds mazspējas pacientiem, tātad šī diagnoze skar lielākoties gados vecākus pacientus, no tiem 75% cilvēku lieto jaunās, dārgākās zāļu grupas medikamentus. Papildus, ja Igaunijā pacients līdzmaksājumiem gada laikā iztērē vairāk nekā 100 eiro, veselības budžets sedz 50% no summas, kas pārsniedz 100 eiro. Ja cilvēka iztērētā summa gadā pārsniedz 400 eiro, valsts kompensē 90% no summas, kas pārsniedz šo apjomu.

Savukārt, pēc Lietuvas Veselības ministrijas datiem, seši no desmit lietuviešiem katru dienu lietoja kompensētus sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai nepieciešamos preparātus. Ar valsts kompensācijas sistēmas atbalstu tiek lietoti 82% kardioloģisko preparātu, 36% kuņģa un zarnu trakta preparātu un 35% nervu sistēmas preparātu.

Lietuvā beidzamo gadu laikā, sekojot starptautisko organizāciju rekomendācijām, valsts kompensācijas līmenis medikamentiem, tai skaitā arī sirds mazspējas medikamentiem, ir palielināts līdz 100%. Tas pacientiem Lietuvā ievērojami atvieglo līdzmaksājumu slogu par medikamentiem.

Jaunās Sabiedrības veselības pamatnostādnes

Ar Atveseļošanas un noturības fonda starpniecību pieejamā nauda ir paredzēta Covid-19 radītās krīzes seku novēršanai, tāpēc šis finansējums domāts īstermiņam. Šobrīd Veselības ministrija strādā pie Sabiedrības veselības pamatnostādņu sagatavošanas 2021.-2027. gadam. Tādēļ ir pamatotas cerības, ka pēc pamatnostādņu apstiprināšanas Ministru kabinetā ārstēšanas pieejamība un kvalitāte tiks uzlabota dažādām pacientu grupām, tajā skaitā arī sirds un asinsvadu slimību pacientiem, kā arī sociāli mazāk aizsargātiem pacientiem dažādās diagnožu grupās.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu