Atļaut, nevajag aizliegt

Jaunas nodokļu politikas iniciatīvas vienmēr visus satrauc un raisa daudz diskusiju. Tas ir pamatoti, jo nodokļi skar mūs visus, bet īpaši tos, kam tie jāmaksā. Arī ārkārtas situācijas ietekme uz valsts budžetu prasa risinājumus budžeta ieņēmumu atjaunošanai nākotnē.

Papildus darbaspēka nodokļu pārdalei un plāniem par īpašo nodokļu režīmu atcelšanu valdība piedāvā akcīzes nodokļa palielinājumu tabakas precēm un citas nodokļu izmaiņas. Tiesa, akcīzes preces vienmēr uzskata par sabiedrības veselībai kaitīgām, tādēļ ierosināt nodokļu palielinājumu ir viegli, vai ne? Tomēr – vai tas ir pareizais risinājums? Valdība regulāri cenšas kaut ko regulēt un ierobežot. Ja tas ir attaisnojams ar sabiedrības veselību, cik pieņemami ir ietekmēt legālo ekonomiku un tirgu?

Tirdzniecības ierobežojumi internetā

Ārkārtas situācijas laikā tika atļauta alkoholisko dzērienu tirdzniecība internetā. Pamatojums vienkāršs – lai cilvēki mazāk dotos uz veikaliem, radot risku slimības izplatībai. Pret to bija Veselība ministrija, uzskatot, ka alkohola pieejamība palielinās patēriņu. Fakti pierāda pretējo – tirdzniecības atļaušana internetā nepalielināja alkoholisko dzērienu apriti, bet gluži pretēji – akcīzes nodokļa ieņēmumi alkoholiskajiem dzērieniem ir pat samazinājušies.

Patiesi – vai alkoholisko dzērienu patēriņu palielina no jauna atvērti veikali? Vai tāpēc cilvēki sāk vairāk dzert? Tagad, kad tas ir aprobēts praksē, kā pieņemts teikt akadēmiskajā vidē, kāpēc lai to neatļautu arī turpmāk! Citās valstīs tas jau sen ir atļauts.

Aizliegums smēķēšanas alternatīvām

Vēl dīvaināks ir Saeimā iesniegtais priekšlikums, kas paredz aizliegt tabakas aizstājējproduktus. Regulāri palielinot akcīzes nodokli cigaretēm, smēķētāji sāk meklēt risinājumus, kā atmest vai samazināt smēķēšanu. Rezultātā tirgū parādās jauni produkti – e-cigaretes, karsējamā tabaka, aizstājējprodukti, nikotīna spilventiņi, kas nesatur tabaku.

Pētījumi Zviedrijā liecina, ka košļājamā tabaka jeb snus ir devusi pozitīvu efektu smēķēšanas samazināšanā un aizstājēji atzīti par mazāk kaitīgiem. Latvijā šāda alternatīva ir aizliegta. Liekas neloģiski – cigaretes, kas ir daudzreiz kaitīgākas, var nopirkt mazumtirdzniecības vietās, bet produkti, kas būtu alternatīva un palīdzētu atmest smēķēšanu un mazināt cigarešu kūpināšanu, ir aizliegti?! Ja citās valstīs tie ir atļauti, kāpēc jāaizliedz Latvijā?

Iespējams, tur slēpjas doma – lai smēķētāji labāk pīpē cigaretes, jo tām ir liels akcīzes nodoklis? Tomēr mēs esam Eiropas Savienībā ar brīvu preču kustību un brīvu piekļuvi internetam, kur šos produktus var iegādāties no citām valstīm. Vai atkal jāgaida krīze, lai varētu aprobēt aizstājējproduktu tirdzniecību praksē? Tā vietā tabakas aizstājējprodukti būtu jāregulē ar licencēm, jānoteic strikti ierobežojumi pārdošanā jauniešiem un jāapliek ar samērīgu akcīzes nodokli.

Radikāla palielināšana

Lai gan valdības lēmumos plānots pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmes cigaretēm, tabakas izstrādājumiem un karsējamai tabakai, detalizētākā Finanšu ministrijas piedāvājumā redzams, ka karsējamai tabakai un citiem alternatīvajiem produktiem paaugstinājums ir ļoti radikāls – 86% trīs gadu laikā karsējamai tabakai, līdz pat 1100% elektronisko cigarešu šķidrumiem, turklāt – jo mazāka nikotīna koncentrācija šķidrumā, jo lielāks ierosinātais pieaugums.

Aprēķini rāda, ka jau tagad nelegālais elektronisko cigarešu tirgus Latvijā stabili pārsniedz 30%. Tik drastiska attieksme pret inovācijām liekas nepamatota un nekādi nepalielinās smēķētāju pāriešanu uz mazāk kaitīgām alternatīvām. ASV Philip Morris elektroniskā tabakas karsēšanas ierīce Iqos ir saņēmusi modificēta riska tabakas produkta atļauju kā piemērotu kopējai sabiedrības veselībai.

Ierosinātais akcīzes nodoklis beztabakas nikotīna spilventiņiem, kas vēl nav akcizēti, četras reizes pārsniedz akcīzes nodokli šim produktam Zviedrijā. Būtu jāņem vērā Lietuvas pieredze, kad ar nesamērīgi augstu akcīzes nodokli cigaretēm krietni auga nelegālais tirgus, un jau tagad novērojam tendenci pieaugt nelegālās karsējamās tabakas kravām no Baltkrievijas. Vai tomēr nebūtu prātīgi ņemt vērā šo pieredzi un mēģināt iekasēt budžetā vismaz nelielus ieņēmumus?

Kusties vai nekusties – maksā

Brīnumainā kārtā varam tikai pateikties, ka, neskatoties un naftas cenu kritumu, nav plānots palielināt akcīzes nodokli degvielai. Pašlaik zemo naftas cenu dēļ tas šķietami būtu ļoti piemērots brīdis, kā aizpildīt budžetu. Tomēr ārkārtas situācija nav īsti vēl beigusies, un akcīzes nodokļa ieņēmumi par degvielu, neskatoties uz zemajām cenām nav pildījušies. Tas ir loģiski, jo ierobežojumu dēļ visi mazāk pārvietojas. Latvijā degvielas patēriņš ir krities par 10%, un situācija nozarē ir sliktāka nekā kaimiņvalstīs.

Tā vietā plānots palielināt nodokļus automašīnām. Nu ja – ja nevar iekasēt no degvielas patēriņa, jo brauc taču mazāk, kāpēc lai neiekasētu no pašiem braucamrīkiem, lai arī varbūt tie tikai stāv kaut kur sētmalā? Nu ko, vai drīz līdzīgi kā padomju laikā auto būs greznuma lieta, kuru ne katrs varēs atļauties?

Kā iekasēt budžetā naudu?

Uz aprakstītā fona aizliegums azartspēlēm jau šķiet tīrais nieks. Ko tur vairs diskutēt, kad nozare jau faktiski ir iznīcināta! Zaudējumi budžetā no šī lēmuma uz ārkārtas situācijas radītā efekta fona vairs nevienu laikam neuztrauc.

Tomēr – varbūt neiejaukties ekonomikā, ja tā strādā un nerada postu sabiedrībai, bet dod tik ļoti nepieciešamos budžeta ieņēmums? Turklāt lēmumiem jābūt pārdomātiem, lai tie neradītu risku augt nelegālam tirgum. Varbūt tomēr labāk atļaut, nevajag aizliegt?