Ideālists • IR.lv

Ideālists

Laimoņa Zaķa dārzā pašlaik ir vairāk nekā 200 gladiolu šķirņu. «Es vairāk esmu uz kruzuļotajām.» Foto — Lauris Aizupietis
Veronika Viļuma

Laimonis Zaķis ir selekcionārs ar vairāk nekā 40 gadu stāžu. Vasaras sākumā viņa dārzā Kandavas pusē izplaukst visdažādākās īrisu šķirnes, bet, tuvojoties rudenim, tos nomaina krāšņas gladiolu rindas

Sarunāt ciemošanos pie Laimoņa Zaķa augustā nemaz nav tik vienkārši. Mēneša vidū aizvadīta jau 26. gladiolu izstāde Latvijas Dabas muzejā, bet nupat selekcionārs atgriezies no līdzīga pasākuma Liepājā. Abas sarīkotas ar Zaķa vadītās Latvijas Gladiolu un īrisu biedrības gādību un, lai arī sagādā prieku gan pašiem, gan apmeklētājiem, aizņem gana daudz laika. Bet Zaķim sezonā «katra minūte ir dārga». 

Tikšanos ar saimnieku gaidām ne tikai mēs, bet arī nepārstādīti īrisi un apkopjamas gladiolu vagas. Kad svētdienas pēcpusdienā apstājamies pie Zaķa dārza, pašā ceļmalā dažus kilometrus no Kandavas, atrodam dārznieku veicam «lielo tīrīšanu». Viņš atbrīvojas no lūstošiem kātiem un vecajiem ziediem — tos labāk noplūkt, lai mitrākā laikā neizplatās puve. Tāpat Zaķis piefiksē, kurām no izaudzētajām skaistulēm ir potenciāls kļūt par jaunas šķirnes pārstāvēm. 

Ar selekciju harismātiskais kungs nodarbojas jau vairāk nekā 40 gadus un apjomīgās zināšanas ieguvis vienīgi pašmācības ceļā. Viņaprāt, tieši tā var kļūt par labu speciālistu un ne tikai ziedkopības jomā, jo visa pamatā ir nenogurstoša interese un vēlme uzzināt un izmēģināt arvien vairāk. 

Savu pirmo zemes pleķīti Zaķis ieguva tad, kad bija uzaicināts strādāt par militārās mācības vadītāju toreizējā Aizupes meža tehnikumā. Par darbu vīrs runā ar ironiju, bet priecīgi atceras, kā sācies viņa ceļš gladiolu audzēšanā. «Katram iedeva savu mazdārziņu, un kaut kas tajā bija jāiestāda. Mamma kopš manas bērnības mājas priekšā vienmēr bija audzējusi gladiolas, kaut kādas aizvēsturiskās šķirnes, toties katru gadu. Tā es iestādīju ēdamlietas, vēl šo to un kādu gladiolu. Man radās interese — bet kādas tad tagad ir jaunās šķirnes? Pamazām sāku pētīt un pēc dažiem gadiem jau biju savācis simt šķirņu kolekciju. Tas bija turpat aiz tehnikuma, vismaz bija, kur pārtraukumā aiziet atpūtināt galvu, acis un uzpīpēt.» 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu