Būt kopā lielā neskaidrībā un izaicinājumos — tā ir sarunu festivāla Lampa tēma šogad, stāsta festivāla direktore Ieva Morica
Karsta augusta piektdiena, rīdzinieki steidz ātri beigt darbus un metas automašīnās, lai sastrēgtu visos virzienos ceļā uz jūru. Tikmēr es savu sarunas biedri satieku svelmainajā Vecrīgā. Smaidīga, sparīgā solī pretī nāk sarunu festivāla Lampa direktore un fonda DOTS izpilddirektore Ieva Morica. Sasveicinoties sasitam dūres, paņemam pa picas šķēlei un iekārtojamies zem saulsarga uz maiznīcas Cadets de Gascogne terases. Lai gan augusts lutina ar sauli, uz jūru Ievai nav sanācis aizbraukt. Lauku mājās Raunas pusē viņu gaida siltumnīca ar tomātiem, laiku un rūpes tur prasa katrs stūrītis. Turklāt daudz brīva laika nemaz neatliek, jo tuvojas Lampa — viens no retajiem festivāliem Latvijā, kam šogad izdosies pulcēt ļaudis pat Covid-19 pandēmijas ēnā. Protams, ne bez ievērojamām pārmaiņām. Sarunu festivāls, kas tradicionāli divas dienas noritēja Cēsu Pils parkā vasaras sākumā, šogad notiks no 2. līdz 5. septembrim un faktiski būs digitāls. Daļu diskusiju varēs klausīties tikai internetā, bet daļa ļaus klātienē pulcēt ierobežotu skaitu skatītāju aptuveni 20 norises vietās Rīgā, Cēsīs un Rēzeknē. Pilnīgi visas 240 diskusijas būs skatāmas tiešsaistē gan norises laikā, gan pēc tam arhīvā. «Būs Netflix alternatīva vakaros,» Ieva pasmaida, bet neslēpj — šis ir ļoti sarežģīts koncepts. «Lampas spēks un sarežģītība ir tajā, ka tā tiek veidota kopā. Programmu veido ļoti daudzas organizācijas, sistēma ir komplicēta un sazarota, un mums vajadzēja paredzēt scenāriju, kas var notikt visādos apstākļos. Tagad ir sanākusi interesanta kombinācija starp tiešsaisti un klātieni,» viņa skaidro.
Pirmo festivālu Lampa 2015. gadā apmeklēja trīsarpus tūkstoši cilvēku, bet pagājušajā gadā festivāls pulcēja jau 23 tūkstošus. Kas notiks, ja tāds pats vai pat lielāks cilvēku daudzums vienlaikus centīsies pieslēgties diskusijām? «Mums ir laba sadarbība ar dažādiem uzņēmumiem, es ceru, ka viss būs kārtībā. Bet, protams, tas ir milzīgs apjoms, un mums jau nav laika testēt, mēs darām. Būs lietas, kas nestrādās, mums tas vienkārši ir jāpieņem un jādara viss labākais, ko varam,» Ieva ir nosvērta un pārliecināta. Viņa tic, ka jaunais formāts ienesīs virkni pozitīvu vēsmu. Diskusijās tagad varēs piedalīties arī eksperti no ārzemēm, turklāt arī klausīties tās varēs visā pasaulē. Un tā arī notiks. Šogad festivāla rīkotāji aicināja interesentus pulcēties kopā skatīšanās vietās. To var organizēt jebkur un jebkurš. Mūsu sarunas brīdī pieteiktas 70 šādas vietas, trīs no tām ārzemēs — Lielbritānijā un Vācijā. «Mums raksta bibliotēkas no visas Latvijas, arī kafejnīcas, viens veco ļaužu pansionāts, skolas.»
Komandai ļoti gribas saglabāt kopā būšanas sajūtu, kā nu tas šobrīd iespējams. Pat ja diskusija dzirdama tikai tiešsaistē, gribas, lai runātāji fiziski ir kopā. Tāpat arī šādas kopā klausīšanās vietas paredzētas, jo «interesantais ir tajā, ka tu noklausies un pēc tam ar vēl kādu cilvēku par to vari parunāt». «Mūsu ikdiena ir tik ārprātīgi dinamiska un steidzīga, ka zaudējam laiku refleksijai un domāšanai. Tā ir lieta, kas mani satrauc.»
Festivāla virstēma šogad ir «kopā». Šāds koncepts izvēlēts pagājušajā rudenī, vēl pirms pasauli pārņēma cīņa pret bīstamo vīrusu. Tomēr notikumi pasaulē ieviesuši arī izmaiņas festivāla saturā. «Tagad «kopā» ir tāds gada vārds, kas ieguvis pilnīgi citu dimensiju nekā tajā brīdī, kad par to domājām. Sākotnējā uzstādījumā «kopā» bija caur prizmu — izdarīt vairāk, aiziet tālāk, izdarīt lielākas lietas. Tagad tas ir citādi. Par būšanu kopā lielā neskaidrībā un izaicinājumos. Par cilvēku vajadzību sadarboties, atbalstīt citam citu un iet kopā tajā laikā, kurā esam, kopā veidot nākotni.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.