Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Pandēmija ir laiks, kad kļūst interesanti pat mazumtirdzniecības dati. “Normālos” apstākļos varētu pusnopietni teikt, ka tie “velkas pakaļ” kopējām tendencēm, atspoguļojot ienākumu un noskaņojuma izmaiņas, un gandrīz nekad nesagādā lielus pārsteigumus. Taču šā gada lielā ekonomikas drāma skārusi arī šo nozari, lai gan svārstības ir mazākas nekā rūpniecībā, transportā un tūrismā.
Tas, ka preču pārdošana veikalos maijā gada griezumā samazinājās tikai par 0,6%, ir laba ziņa. Pārtikas tirdzniecība pat pieauga, kas saistīts gan ar to, ka šajā laikā, ļoti iespējams, Latvijā uzturējās vairāk cilvēku nekā parasti šajā mēnesī, gan ar to, ka cilvēki mazāk ēda ārpus mājas.
Šāds maija rezultāts šķistu ļoti optimistiska prognoze pirms pāris mēnešiem, taču ar koronavīrusa pirmo uzbrukumu Latvija ir tikusi galā ļoti labi, un ekonomikas atlabšana ir redzama gan operatīvajos mobilitātes datos, gan ielās un veikalu autostāvvietās. Mēneša griezumā pārdošana auga par 7,8%, bet nepārtikas preču apgrozījums pat par 13,4%. Vai tas nozīmē, ka tirdzniecībā un iekšējā patēriņā situācija ir pilnīgi normalizējusies? Diemžēl nevaram būt par to pārliecināti, jo pasaule kopumā ar pandēmiju netiek galā, un tas turpinās “dzesēt” Latvijas ekonomiku caur vājāku eksporta sniegumu.
