Latvijā ir vairāk nekā 300 padomju kareivju piemiņas vietu, un to uzturēšanā Krievija ik gadu iegulda prāvas summas. Kāpēc PSRS okupācijas laikos iedibinātais vēstures traktējums turpinās arī pēc neatkarības atjaunošanas?
Piecstaru zvaigzne, kas reiz rotāja PSRS karogu, sarkanarmiešu ķiveres un joprojām ir viens no komunisma simboliem, vīd arī Valmieras memoriālā Sarkanās armijas karavīriem. Šo 1985. gadā atklāto padomju ideoloģijas ansambli valmierieši paklusām dēvēja par hokejistiem — karavīru pozas atgādināja cīņu par ripu pie vārtiem. Šogad memoriāls tiek atjaunots par Krievijas līdzekļiem, izmaksas pārsniedz 670 tūkstošus eiro.
Pagājis jau 80 gadu, kopš lielvaru cīņas ierāva Latviju Otrajā pasaules karā, taču ar sekām mums jāsadzīvo joprojām. Kad 1940. gada jūnijā PSRS okupēja Baltijas valstis, Vācija jau bija iekarojusi Poliju, daļu Somijas un sākusi iebrukumus Holandē, Beļģijā un Francijā. Tieši pēc gada, 1941. gada jūnijā, pēc nacistiskās Vācijas iebrukuma PSRS, arī Latvijā sākās vācu okupācija. Un arī reāls karš, kura izskaņā PSRS Latviju okupēja otro reizi.
Kā skaudra liecība par Otro pasaules karu Latvijā ir saglabājušās 346 sarkanarmiešu apbedījumu vietas, par kurām regulāri rūpējas Krievijas vēstniecības pārstāvji Latvijā. Kaimiņvalsts šo kapu atjaunošanā ik gadu iegulda ap 500—800 tūkstošiem eiro, Ir uzzināja Brāļu kapu komitejā. Piemērs salīdzinājumam — Lestenes brāļu kapu uzturēšanai, kur apbedīts vairāk nekā tūkstotis frontes otrā pusē karojošo latviešu leģionāru, Tukuma pašvaldība atvēl aptuveni 28 tūkstošus eiro gadā.
Sarkanarmiešu kapus Krievija aprūpē saskaņā ar starpvalstu vienošanos, kas noslēgta 2007. gadā. Atjaunojot šos padomju laiku pieminekļus, tiem saglabājas totalitārā režīma simbolika — PSRS ģerboņi un sarkanās zvaigznes. «Ja to dara, nepievienojot komentārus par to, kad un kā šie pieminekļi tapuši, mēs turpinām pieņemt padomju ideoloģijā balstīto vienpusējo skatījumu — padomju karavīri mūs ir aizstāvējuši, atbrīvojuši, un Latvija ir padomju dzimtenes sastāvdaļa,» situāciju komentē Uldis Neiburgs no LU Latvijas vēstures institūta. Turklāt pēckara gados sarkanarmiešu kapos Talsos, Viļakā, Rēzeknē un Smiltenē kā varoņi apbedīti arī tie padomju aktīvisti, kas cīnījās pret nacionālajiem partizāniem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.