Pēc šķietami nebeidzamām debatēm Saeima pieņēmusi pašvaldību reformu
Pašvaldību lobijs Latvijā allaž bijis tik spēcīgs, ka daudzi skeptiski šūpoja galvu, kad pērnā gada sākumā jaunais reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (A/P) pieteica vērienīgu administratīvi teritoriālo reformu. Tiešām, pretestība izmaiņām bija neatlaidīga, dažkārt pat izmisīga. Likuma otrajam lasījumam iesniegtos 316 priekšlikumus parlaments skatīja sešas dienas, un tikai Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātā ārkārtas situācija mudināja opozīciju izbeigt garumā stieptās runas. Trešajam lasījumam tika iesniegti 377 priekšlikumi — vēl sešas debašu dienas, padarot administratīvi teritoriālo reformu par, iespējams, visilgāk apspriesto likumu Saeimas vēsturē.
Pūcem nācās arī piekāpties dažos jautājumos, no kuriem nozīmīgākais bija atsevišķa «valstspilsētas» statusa saglabāšana piecām pilsētām, kuras bija iecerēts apvienot ar apkārtējām lauku teritorijām. Diskusijās arī iesaistījās Valsts prezidents Egils Levits un pārliecināja deputātus līdz gada beigām papildināt jauno pārvaldes struktūru gan ar likumu par piecu latviešu vēsturisko zemju identitātes stiprināšanu, gan ar vietējo kopienu jeb «nulles līmeņa» vēlētu pārstāvniecību.
Likumu 11. jūnijā pieņēma ar 58 valdības koalīcijas deputātu balsīm. ZZS balsoja pret, Saskaņa atturējās. Ja nenotiek kas negaidīts, prezidents Levits to līdz 20. jūnijam izsludinās, un nākamajā dienā likums stāsies spēkā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.