Jau 2017. gada novembrī Linda dziļi Kurzemes mežos ieraudzīja lielu alu. Tagad, kad Dabas aizsardzības pārvalde sākusi apkopot nozīmīgākos dabas jeb biotopu skaitīšanas rezultātus aizvadītajos četros gados, tas kļuvis zināms, un Linda var pastāstīt, kā tas ir — atklāt alu, ko pirms tam neviens nav pamanījis.
Linda ir viena no ekspertiem, kas piedalās dabas skaitīšanā, un viņas atbildība ir inventarizēt Kurzemes mežos, purvos, zālājos un saldūdeņos sastopamās dabas vērtības. Tajā dienā viņa staigāja pa Kandavas un Brocēnu novadu mežiem ar uzdevumu novērtēt, vai tie atbilst ES aizsargājamo biotopu statusam. «Ainaviski skaisti,» ar sajūsmu stāsta Linda. «Ne tik grandiozi kā Gaujas senlejā, bet krāšņumā daudz neatpaliek. Staigāt pa tiem gan sarežģīti, jo visu laiku jārāpjas augšā un lejā, bet jutos pacilājoši. Kādā nogāzē, pametot skatienu sāņus, pamanīju bāli dzeltenīgu nokrāsu. Pirmā doma — smilš-akmens atsegums. Šķērsoju sāngravu, strautiņu un ieraudzīju — ala! Nedaudz aizbirusi un kokiem noaugusi, bet ala, un tās otrā pusē ir smilšakmens atsegums.»
Alā Linda neielīda, bet atzīmēja to GPS, un informācija nonāca Dabas aizsardzības pārvaldē. Todien viņai vēl nebija nojausmas, ir vai nav ala zināma. Tikai pēc tam, kad citi dabas skaitītāji apsveica ar vārdiem «nu gan, Linda, tev atklājums!» un alu pētnieki traucās to pētīt, viņa uzzināja — ala bija nezināma. Daudz alu ir Gaujas un Salacas krastos, bet Lindas atradums ir pilnīgi neparastā vietā. Turklāt ala nav nekāda mazā, tās garums ir aptuveni seši metri, ieejas augstums sasniedz trīs metrus, tikpat liels ir platums. «Pazemes iekšzemes straumju rezultātā smilšakmens ir izskalojies un izveidojusies ala. Bet, cik tā sena, neviens precīzi nevarēs pateikt,» stāsta Linda. Par to, ka ala nebija zināma pat vietējiem, viņa ir droša — pati ir no mežiem tuvā Brocēnu novada Gaiķu pagasta. Kad par atklājumu uzrakstīja avīzē Saldus Zeme, daudzi viņai prasījuši — kur tad tā ir? Tālu no apdzīvotām vietām, tuvākās mājas Vepri ir vairāk nekā kilometra attālumā. Parasti ģeoloģiskajiem objektiem dod tuvākās apdzīvotās vietas nosaukumu, tāpēc nu Lindas atklājums ir Vepru ala. «Vasarā man pašai bez GPS alu grūti atrast — alas atvēruma priekšā aug lapu koki, un tas ir neredzams,» stāsta Linda.
Kopumā dabas skaitīšanā atrastas četras jaunas alas: Vepru ala Kandavas novadā, Vaidavas Kārļu ala Apes novadā, Gudzonu Bebru ala Mazsalacas novadā un kāda tik šaura ala Skrundas novadā, ka tai nav dots nosaukums, tikai raksturota kā «šaura sprauga» piecu metru garumā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.