fbpx

Kroņa maizi kroņvīruss šogad neskars

Foto: Edijs Pālens, LETA
Pēteris Strautiņš, bankas "Luminor" ekonomists
Print Friendly, PDF & Email

Pirmajā ceturksnī vidējās algas bija par 6,6% augstākas nekā pirms gada. Tātad algu pieaugums tikai nedaudz atpalika no pērnā gada vidējā tempa. Diemžēl turpmāko ceturkšņu dati vispārzināmu iemeslu dēļ jau būs daudz “interesantāki”, to jau var teikt par marta datiem atsevišķās nozarēs.

Algu pieaugums šogad kopumā būs daudz lēnāks nekā iepriekšējos gados, taču tas joprojām būs pozitīvs skaitlis.

Vairāku zemāk uzskaitītu iemeslu dēļ algu izmaiņas ir īpaši grūti prognozējams rādītājs pat uz šā gada neprognozējamās ekonomikas fona. Ir pārliecība, ka sabiedriskajā sektorā algu pieaugums būs noturīgs, tur krīzes atbalss visvairāk būs jūtama nākamgad, kad algu pieaugums daudziem būs lēnāks, nekā būtu bijis alternatīvajā vēstures scenārijā. Savukārt privātajā sektorā algu fondi būs viena no izmaksu taupīšanas iespējām grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem. Taču šādu pasākumu “tulkojums” statistikā var izrādīties ļoti mulsinošs. Kroņvīrusa ietekmes daudzie pavedieni var savīties grūti atšifrējamā murskulī.

Marta laikā vairākkārt samazinājās apgrozījums nozarē ar vidēji vismazākajām algām – izmitināšanā un ēdināšanā, spēcīga un acumirklīga bija arī krīzes ietekme uz nepārtikas mazumtirdzniecību. Šādām ekonomikas struktūras pārmaiņām vajadzētu būt ar augšupvērstu ietekmi uz vidējo algu līmeni. Taču ir svarīga nianse – šajās nozarēs strādājošo īpatsvars un algu fonds nesamazinājās tik strauji, daļēji pateicoties algu subsīdijām.

Tāpat vidējo algu rādītāju ietekmē salīdzinoši mazāk ražīgo darbinieku atlaišana gan šajā, gan citās nozarēs. Daļēji pateicoties šim efektam, kā arī iepriekš notikušā algu pieauguma inercei, 2009. gadā algu izmaiņas gada griezumā negatīvas kļuva tikai maijā, kad ekonomika jau bija patiesi katastrofālā situācijā. Taču nav šaubu, ka šogad daudziem darbiniekiem ienākumi samazināsies.

Pamatalgu samazināšana nekļūs par normu, pandēmijas ietekme nozarēs ir ļoti nevienmērīga, vairākām nozarēm ļaunākais jau ir pāri.

Tas ir papildu arguments izvairīties no šī gan darbiniekiem, gan darba devējiem psiholoģiski nepatīkamā soļa un krīzi “izsēdēt”. Taču algu mainīgās daļas samazināšana vai atcelšana skars daudzus.

Ļoti sarežģīts ir arī jautājums par ēnu ekonomikas ietekmi. Ekonomikas strukturālajām izmaiņām visdrīzāk būs lejupvērsta ietekme, kopumā vairāk cieš nozares ar augstāku ēnu īpatsvaru. No otras puses, krīzes laikā uzņēmumi ķeras pie dažādiem izmaksu samazināšanas pasākumiem, tai skaitā pretlikumīgiem, kā rādīja iepriekšējā krīze.

Tātad algu izmaiņas ir vēl grūtāk prognozējamas nekā citi dati šajā nenoteiktības pārpildītajā gadā. Taču, ja tas padara dzīvi kaut nedaudz vieglāku, Luminor prognoze par algu izmaiņām šogad ir +2%.

Runājot par iespējamo prognožu izmaiņu virzienu nākotnē, tas ir cerīgs. Vīrusa negatīvās ietekmes pirmais vilnis ir bijis daudz īsāks un mazāks, nekā pieejamie fakti lika domāt martā. Taču gada otrā puse vēl ir miglā tīta, valstis eksperimentē ar dažādiem ierobežojumu samazināšanas variantiem, kā arī vērtē epidemioloģisko ietekmi. Mobilitātes dati rāda, ka cilvēku kustība Latvijā ir jau pieaugusi kopš zemākā punkta marta beigās un aprīļa sākumā. Pagaidām sliktu seku tam nav, kas ir iedrošinoši.

Runājot par jaunāko datu detaļām, zīmīgi, ka algu pieaugums bremzējās jau 1. ceturkšņa ietvaros. Martā gada pieauguma temps jau bija tikai 5%. Ļoti izglītojoša ir nozarēs notiekošā atšķirība. Šā gada 1. ceturksnī par 3% jau samazinājās algas izmitināšanā un ēdināšanā, tai skaitā martā par 21%. Otrais sliktākais rezultāts bija transportā un uzglabāšanā, kur algas pieauga par 1,3%. Šī nozare bija dziļā krīzē jau pirms vīrusa, kritums kopumā šogad var pārsniegt 20%. Citās nozarēs algu pieauguma tempa diapazons 1. ceturksnī vēl bija tipisks – starp 4,1% un 12,8%.

Par 12,8% pieauga algas nozarē “citi pakalpojumi”, kas galvenokārt ir pakalpojumi, ko privātpersonām sniedz mazi uzņēmumi – frizētavas u.tml. Iespējams, ka tas ir daļēji saistīts ar ēnu ekonomikas samazināšanas centieniem.

Medicīnā un sociālajā aprūpē algas auga par 11,5%. Lai arī valdība nepaaugstināja algas tik daudz kā solīts, mediķu liktenis šogad nav tik sūrs, kā varētu padomāt, avīžu virsrakstus lasot.

Domājams, ka turpmāk šā gada ceturkšņu datos pastiprināsies pandēmijas nelabvēlīgā ietekme uz algu līmeni rūpniecībā un celtniecībā – nozarēs, kurās krīzes ietekme izpaužas pakāpeniski.  Lai arī nevar runāt par lielu krīzi t.s. balto apkaklīšu pakalpojumu eksporta nozarēs – informācijas un sakaru, kā arī komercpakalpojumos, darba tirgus ir jūtami atdzesēts arī tajās. Šī vēsuma ietekme būs jūtama arī vēl nākamgad.

Vīrusa pandēmija ir bijis ļoti nepatīkams pārsteigums, kas radikāli mainīja dzīvi daļai strādājošo, uz kādu laiku atņemot pat visus ienākumus. Taču bažas par lielu krīzi ekonomikā mazinās, nav pamata gaidīt, ka šogad kopumā vidējais algu līmenis samazināsies. Taču ir iespējams, ka tas gada griezumā saruks atsevišķos mēnešos.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort