Ikviens uzņēmums var būt sociālo pārmaiņu aģents

Fonda "Ziedot.lv" biroja telpas. Foto: Una Kupruka, LETA
Rūta Dimanta, Ziedot.lv vadītāja
Print Friendly, PDF & Email

Pārtika trūkumcietējiem, rehabilitācija bērniem ar kustību traucējumiem un vardarbības upuriem, psihoemocionālais atbalsts ģimenēm un rūpes par pamestiem dzīvniekiem – tā ir tikai daļa no sabiedrībā svarīgā un grūtā darba, ko Latvijā sagaida no sabiedriskā labuma organizācijām. Covid-19 laikā to loma pieaugusi, uzņemoties krīzes aģentu lomu.

Labdarība krīzes laikā

Salīdzinot ar 2008. gada ekonomiskās krīzes laiku, pašlaik valsts un pašvaldību sociālās palīdzības tīkls ir visaptverošāks. Kā valsts mēs krīzei esam gatavāki. Vienlaikus šajā tīklā ir nozīmīgi caurumi, ko aizpilda sabiedriskā labuma organizācijas. Gan Ziedot.lv, gan citu palīdzības organizāciju darbs šajā laikā ir kļuvis daudz intensīvāks, jo līdz ar labdarības pamatprogrammām nākušas klāt krīzes vajadzības un paplašinājies to iedzīvotāju loks, kam ir nepieciešams atbalsts.

Kopš 2020. gada 1. marta Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto bezdarbnieku skaits ir pieaudzis par 16 450 personām, sasniedzot 8,2% reģistrētā bezdarba līmeni valstī. Salīdzinot ar gada sākumu, martā par apmēram 13% pieaudzis sociālās palīdzības saņēmēju skaits. Marta un aprīļa mēnešos krīzes pabalstu saņēmušas 1203 personas, tostarp 512 bērni.

Krīze padarījusi sarežģītāku daudzu ikdienu – emocionāli un finansiāli. Bažas par finanšu situāciju, zaudētā iespēja brīvi pārvietoties, piespiedu ikdienas paradumu maiņa, ikdienas slodzes pieaugums vai, gluži otrādi, dīkstāve, nopietni ietekmē dažādu sabiedrības grupu emocionālo labsajūtu. Tas atspoguļojas gan vardarbības gadījumu skaita pieaugumā, gan skolas vecuma bērnu ģimeņu izmisumā, jaunajos apstākļos netiekot ar visu galā.

To visu redzam arī labdarības jomā. Lūgumi pēc palīdzības turpina pienākt, bet vienlaikus krīzes sākumā strauji samazinājās ziedojumi.

Sabiedrībai pieņemot vīrusa klātbūtni, pašlaik ziedojuma apjomi ir atgriezušies iepriekšējā apmērā, tomēr prioritātes ir mainījušās – iedzīvotāji visaktīvāk atbalsta iniciatīvas, kuru mērķi ir saistīti ar Covid-19 pandēmijas laika pārvarēšanu, piemēram, sagādāt datorus skolēniem un maltītes mediķiem.

Krīzes skarto atbalstam ziedo arī uzņēmumi. Korporatīvo ziedojumu spektrā dominē produkcijas dāvinājumi, uzņēmumiem palīdzot sagādāt pārtikas pakas un maltītes. Vairāki uzņēmumi īstenojuši paši savas Covid-19 labdarības kampaņas, ziedojot gan pirmās nepieciešamības vajadzībām, gan emocionālās labklājības stiprināšanai, kā, piemēram, Swedbank īstenotā programma Stiprāki kopā.

Pandēmija ne tikai veikusi korekcijas ziedojumu mērķos, iedzīvotājiem un uzņēmumiem iesaistoties krīzes izgaismotu un saasinātu problēmu risināšanā, bet arī redzam jaunas tendences uzņēmumu ziedojumu struktūrā. Pirms ārkārtas situācijas uzņēmumi visbiežāk uzticīgi ziedoja vienai vai dažām sabiedriskā labuma organizācijām, sniedzot palīdzību konkrētas problēmas risināšanai. Patlaban uzņēmumi sāk domāt, kā ar saviem resursiem atbalstīt iespējami lielāku iedzīvotāju loku, apsverot labdarībai plānotos resursus sadalīt vairākām sabiedriskā labuma organizācijām. Iepriekš minētā emocionālās labklājības programma, vienlaikus atbalstot astoņas dažādas iniciatīvas, ir viens no Latvijas jaunās korporatīvās ziedojumu kultūras vēstnešiem. Uzņēmumi sāk arvien vairāk apzināties, ka dažādu sabiedrības grupu problēmas ir arī viņu problēmas, jo biznesa vide ir kā savienotais trauks, kur satiekas sabiedrības labklājība ar uzņēmējdarbības interesēm.

Atbalsts, kas trāpa mērķī

Uz sabiedriskā labuma organizāciju pleciem tiek uzkrauta liela daļa Latvijā samilzušo un gadiem neatrisināto problēmu, ko vienlaikus pavada gan šo organizāciju darbinieku un valdes, gan sabiedrības un ziedotāju gaidas par rezultātiem.

Lai būtu efektīvi savā darbībā, sabiedriskā labuma organizācijām, tāpat kā biznesa struktūrām, ir jāatbild uz daudziem jautājumiem. Par kādiem rezultātiem būsim atbildīgi? Kā tos sasniegsim? Cik šo rezultātu sasniegšana patiesībā izmaksā, un kā mēs to finansēsim? Kā veidot organizāciju, lai sasniegtu rezultātus? Turklāt jāraugās, lai iegūtais atbalstītāju finansējuma apmērs būtu samērojams ar tā apgūšanai nepieciešamajiem resursiem.

Bieži maldīgi tiek pieņemts, ka labdarības organizācijas vada un to darbību nodrošina tikai brīvprātīgie. Misijas apziņa, nevis nauda ir galvenā motivācija darboties labdarības jomā, tomēr lielākajā daļā sabiedriskā labuma organizāciju ir algots darbaspēks, kas organizē brīvprātīgo darbu. Nereti šo organizāciju naudas plūsma nav samērojama ar cienīgu atalgojumu par izcilu sniegumu un vienlaikus nav pietiekami liela, lai varētu veikt nopietnus ieguldījumus organizācijas kapacitātes stiprināšanā. Vēl vairāk – bezpeļņas organizācijas veiksmīga darbība var būt attaisnojums ziedotājiem pārtraukt atbalstu, jo organizācijai taču vairs “nevajag” naudu.

Gan publiskie, gan privātie ziedotāji pārsvarā vēlas atbalstīt programmas, īpaši no jauna izveidotas, nevis ziedot pašas organizācijas darbībai. Programmas seko finansējumam.

Rezultātā finansējums arvien jaunās programmās pārsniedz atbalstu esošajām programmām un komanda ir pārstrādājusies, raujoties uz visām pusēm, nepietiekami finansiāli atalgota un bieži vien ar nepietiekamu tehnisko nodrošinājumu darba pienākumu veikšanai.

Sabiedriskā labuma organizāciju darbinieki ir pieraduši izdarīt vairāk ar mazāk, bet ilgtermiņā zaudētāji būs tieši atbalsta saņēmēji. Tāpat kā biznesā, arī sabiedriskā labuma organizāciju sektorā rezultātu sasniegšanai ir nepieciešami resursi, un tam ir konkrētas izmaksas. Tāpēc aicinu uzņēmumus pārvērtēt savus priekšstatus par atbalstu nevalstisko organizāciju pamatdarbībai. Vērtīgs būs arī atbalsts preču un pakalpojumu veidā. Dažu datoru ziedojums organizācijas ikdienas darbam varbūt arī nav liela PR ziņa, bet no palīdzības sniedzēju skatupunkta tā ir iespēja palīdzēt vēl lielākam cilvēku lokam.

Kopējam labumam

Šajā laikā daudzas organizācijas saskaras ar neziņu par rītdienu – gan uzņēmumi, gan sabiedriskā labuma organizācijas. Tikpat lielā neziņā dzīvo cilvēki, kuriem ir nepieciešams sabiedrības atbalsts. Pandēmija ir samazinājusi dzīves tempu un sabremzējusi ekonomiku, bet vienlaikus dramatiski palielinājusi vajadzību pēc palīdzības. Iedzīvotāju un uzņēmumu ziedošanas aktivitāte liecina, ka mēs kā sabiedrība esam nobrieduši un apzināmies, ka nevalstiskā sektora organizācijas ir mūsu atbalsta tīkls. Sabiedrības labums ir katra viena un mūsu visu kopējais labums. Aicinu to visiem kopā vairot gan krīzēs, gan miera laikos.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu