fbpx

Nacionālās biznesa īpatnības: kā atšķiras Latvijas un Igaunijas vērtīgākie uzņēmumi?

Reinis Martinsons, Prudentia partneris
Print Friendly, PDF & Email

Lai gan Baltijas valstu ekonomikas globālā mērogā ir ļoti līdzīgas — pēc teritorijas lieluma, iedzīvotāju skaita un ekonomikas struktūras — , tomēr ir vairākas būtiskas atšķirības, kuras uzskatāmi parāda Latvijas un Igaunijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101 salīdzinājums. Igaunijas biznesa līderi atšķiras gan ar augstāku peļņas līmeni, gan korporatīvās pārvaldības standartiem.

Jau pirms 14 gadiem Latvijā aizsāktā vērtīgāko uzņēmumu TOP101 projekta mērķis ir sekmēt publisku diskusiju par to, kāda ir šo uzņēmumu lomu ekonomikā un sabiedrībā. Tagad TOP101 veidotāji Prudentia un Nasdaq Riga sadarbībā ar Nasdaq Tallinn ir pirmo reizi izveidojuši analogu Igaunijas vērtīgāko uzņēmumu sarakstu, kas aprīlī tika publiskots Tallinā.

Līdz ar to šobrīd mūsu rīcībā ir unikāla informācija, kura paver iespēju salīdzināt Latvijas un Igaunijas ekonomikas no ārkārtīgi interesanta analītiskā leņķa, attiecinot vērtīgāko uzņēmumu sarakstus uz abu valstu ekonomikām un sabiedrībām.

Uzreiz gan jāpiebilst, ka Igaunijā publiskotais saraksts ir veidots, izmantojot uzņēmumu datus vēl pirms Covid-19 krīzes. Par epidēmijas ietekmi varēs spriest šā gada rudenī, kad tiks veidoti jaunākie TOP101 abās valstīs.

Vairāku gadu garumā analizējot Latvijas vērtīgākos uzņēmumus, esam novērojuši, ka Latvijas TOP101 uzņēmumu kopējai vērtībai ir tendence korelēt ar makroekonomiskajām tendencēm valstī, kas izteiktas ar iekšzemes kopproduktu (IKP) reālajās cenās. Turpmākajos gados redzēsim, vai šī korelācija novērojama arī Igaunijā. Taču pirmā pārsteidzošā atšķirība, kas novērojama jau pašlaik — TOP101 vērtīgāko uzņēmumu kopējās vērtības salīdzinājums pret katras valsts ekonomikas lielumu.

Lai gan Latvijas ekonomika 2018. gadā bija par vairāk nekā 3 miljardiem eiro lielāka nekā Igaunijas IKP (29,1 pret 26 miljardiem eiro), Igaunijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101 kopējā vērtība būtiski pārsniedz Latvijas uzņēmumu vērtību — 20,7 miljardi eiro pret 16,9 miljardiem eiro. Visdrīzāk šī korelācija norāda uz to, ka Igaunijas ekonomiskā aktivitāte ir vairāk koncentrēta uz lielajiem uzņēmumiem nekā Latvijā.

Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē uzņēmuma vērtēšanu, ir peļņas marža, un arī šeit jāsecina — Igaunijas vērtīgāko uzņēmumu 26% EBITDA marža ir būtiski lielāka nekā Latvijā (16%). Vienkāršāk sakot, Igaunijas TOP101 kompānijas ir pelnošākas, tādējādi rezultējoties arī augstākā Igaunijas kompāniju novērtējumā, un iemeslu tam būtu interesanti pētīt dziļāk turpmākajos TOP101 projektos.

Vēl viens novērojums — netiešais EBITDA reizinātājs Igaunijas TOP101 kompānijām (mediāna – 9.5) ir augstāks nekā Latvijas uzņēmumiem (mediāna – 8.3). Viens no faktoriem, kas izskaidro šo atšķirību, ir dažādais nozaru salikums TOP101 sarakstu ietvaros.

Kā piemēru var minēt darbību ar nekustamo īpašumu, kas ir otrā lielāka Igaunijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101 nozare (15% īpatsvars), kurai tiek piemērots arī viens no augstākajiem EBITDA reizinātājiem (mediāna – 12.4). Tajā pašā laikā otrai lielākajai Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101 nozarei — komunālie pakalpojumi (13% īpatsvars), tiek piemērots divreiz zemāks EBITDA reizinātājs (mediāna – 6.1).

Baltijas nekustamo īpašumu nozares spēlētāji jau agrāk ir teikuši, ka Igaunijā ir lielāka tirgus aktivitāte — pēdējos 5-10 gados ir būvēts vairāk nekā Latvijā, arī cenas kopumā ir augstākas.

Būtiski, ka ar jaunu projektu attīstību Igaunijā nodarbojas lielākas, profesionālas kompānijas. Šīs kompānijas pēdējo gadu laikā ir koncentrējušas kapitālu, ļaujot nonākt valsts vērtīgāko uzņēmumu TOP101 sarakstā.

Ja raugāmies uz abu valstu vērtīgāko uzņēmumu kapitāla ģeogrāfisko iedalījumu, arī šeit Igaunijas saraksts būtiski atšķiras no Latvijas TOP101. Latvijas gadījumā 53,6% no kopējās uzņēmumu vērtības nāk no uzņēmumiem ar ārvalstu kapitālu, kamēr Igaunijā tikai 38%. Tāpat arī uzņēmumu skaits ar ārvalstu akcionāriem Latvijas TOP101 ir ievērojami lielāks (64 uzņēmumi) nekā Igaunijā (46).  Attiecīgi šo uzņēmumu kopējā vērtība Latvijā ir 9,1 miljards eiro pret 7,9 miljardiem eiro Igaunijā.

Salīdzinot abu valstu TOP101 nozaru griezumā, Latvija ir labāk diversificēta salīdzinājumā ar Igauniju — lielākajām piecām nozarēm Latvijā ir 61% īpatsvars, kamēr Igaunijā tie ir 70%, tātad kopējā uzņēmumu vērtība Latvijā ir mazāk pakļauta noteiktiem nozaru riskiem.

Neizmantotais kapitāla piesaistes potenciāls caur uzņēmumu akciju kotēšanu biržā ir aspekts, kas diemžēl vieno abu valstu TOP101. Abām raksturīgs ļoti zems kotēto uzņēmumu īpatsvars vērtīgāko uzņēmumu sarakstos – Igaunijā publiski kotēti ir tikai 7 topa uzņēmumi, bet Latvijā vēl mazāk — tikai 4.  Attiecīgi publiski kotēto uzņēmumu vērtības īpatsvars kopējā TOP101 uzņēmumu vērtībā Igaunijā veido 14%, bet Latvijā nieka 6%.

Uzņēmumu caurspīdīgums un korporatīvā pārvaldība ir faktori, kas TOP101 metodoloģijas ietvaros tiek ņemti vērā, nosakot apskatāmo uzņēmumu vērtību. No maksimālajiem 100 punktiem Igaunijas vērtīgāko uzņēmumu korporatīvās pārvaldības vidējais vērtējums veido 70, kas ir ievērojami augstāks nekā Latvijas TOP101 uzņēmumiem (34), tātad vienas un tās pašas nozares pārstāvji ar līdzīgiem rentabilitātes rādītājiem Igaunijā tiek vērtēti augstāk nekā līdzīgi Latvijas uzņēmumi.

Abu valstu vērtīgāko uzņēmumu sarakstos var novērot, ka publiski kotētiem uzņēmumiem ir tieša motivācija ievērot krietni augstākus korporatīvās pārvaldības standartus — gan normatīvo aktu prasību izpildes dēļ, gan nodrošinot augstāku uzņēmumu vērtību.  Šī atšķirība ir īpaši redzama Latvijas TOP101, kur biržas sarakstā iekļautie uzņēmumi ar vidējo korporatīvās pārvaldības vērtējumu 89 (biržā neiekļautajiem – 33) arī bauda augstāku vidējo EBITDA novērtējuma reizinātāju 12,6 (pret 8,3 biržā neiekļautajiem uzņēmumiem).

Vērtīgākie uzņēmumi ir katras ekonomikas dzinējspēks, jo tiem piemīt izteikti liela ietekme uz katras valsts ekonomiku un sabiedrību kopumā. Latvijas un Igaunijas vērtīgāko uzņēmumu sarakstu struktūras attiecināšana uz abu valstu ekonomikām ļauj saskatīt interesantas likumsakarības, bet vienlaicīgi šie saraksti parāda lietas, kas būtu jāsakārto un jāuzlabo abām valstīm, lai Baltijas uzņēmumi uzlabotu savu konkurētspēju Eiropas un arī pasaules līmenī, savukārt, Baltijas reģions kļūtu vēl pievilcīgāks investoru acīs.

P.S. 14. maijā par šo tēmu notiks tiešsaistes diskusija Creating business value in Latvia and Estonia, dalību ikviens interesents var pieteikt vietnē www.debates.top101.lv.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort