Rubena Rohasa sienas gleznojums ASV, Kalifornijas štata Santamonikas pilsētā mudina ievērot Covid-19 pandēmijas ierobežojumus. Foto: REUTERS/Scanpix/Lucy Nicholson
Visa pasaule patlaban saskaras ar nozīmīgām izmaiņām, kas, visticamāk, būs uz ilgāku laiku. Ja vēl pirms pusgada šķita, ka jebkura valsts ir gandrīz vai ar roku sasniedzama, šodien ģeogrāfiskie attālumi ir kļuvuši gandrīz tikpat nepārvarami kā senaizmirstā pagātnē. Pati esmu pašizolējusies Losandželosā, Kalifornijas štatā, un iespēja novērot darbībā pasaules lielvaras cīņu ar neapturamo vīrusu ļauj nonākt pie dažādiem secinājumiem un mācībām. Ir skaidrs, ka šī krīze izmainīs spēku samēru visā pasaulē, un tikai no mūsu pašu spējas būt inovatīviem, drosmīgiem un radošiem būs atkarīgs, cik lielā mērā spēsim izmantot pandēmiju kā tramplīnu Latvijas izaugsmei.
Samierināšanās vairs nestrādā
Nu jau sešus gadus darbojos jaunuzņēmumu tehnoloģiju nozarē, kurā valda stipra pārliecība, ka radošums un uzdrīkstēšanās ir galvenie priekšnosacījumi izmaiņu sekmēšanai un inovāciju radīšanai. Mūsu diemžēl vienmēr ir bijis par maz - par maz sapņotāju, par maz to, kuri rada, uzdrīkstas riskēt un mainās. Iespējams, atbilde ir meklējama ambīciju trūkumā, jo viss taču līdz šim ir bijis labi, normāli, ciešami... Nezinu, vai pieklājīgi, bet laikam jāsaka paldies Uhaņai, ka vismaz tik daudz tā ir palīdzējusi, kā iesviedusi latvieti situācijā, kur samierināšanās ar “normāli” vairs nestrādā.
