fbpx

Covid-19 izplatības novēršanas vērtība Latvijā 6

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Artūrs Kaņepājs, ekonomists un finanšu speciālists
Print Friendly, PDF & Email

Latvijā un pasaulē, lai mazinātu Covid-19 izplatību, ir noteikti bezprecedenta ierobežojumi. Tomēr konkrētajiem ierobežojumiem var būt smagas sociālās un ekonomiskās sekas. Tādēļ ir aktuāls jautājums, kā noteikt, vai varas struktūru pieņemtie lēmumi ir samērīgi?

Lai atbildētu uz minēto jautājumu, jāapsver gan pasākumu ieguvumi, gan izmaksas. Sāksim ar izmaksām, jo to novērtēšanai dažādu iemeslu dēļ ir veltīts daudz vairāk laika un resursu, nekā ieguvumu aplēsēm. Redzam, ka demokrātiskās Rietumeiropas valstis nav gatavas šādai pandēmijai un to sekmes cīņā ar Covid-19 ir dažādas un mainīgas. Ātra, koordinēta vajadzīgo pasākumu ieviešana, bez laikus izstrādāta plāna nav reāla. Tādēļ fiziska distancēšanās, lai novērstu strauju infekcijas izplatību un nekontrolētu saslimušo skaita pieaugumu, kas savukārt pārslogotu slimnīcas un veselības aprūpes sistēmu kopumā Latvijā un citur Eiropā, pagaidām ir drošākais līdzeklis pret vīrusa izplatību, kas arī tiek plaši izmantots. Turklāt dati par 1918. gada t.s. “spāņu gripas” izplatību ASV parāda, ka ātrākai un izteiktākai reakcijai un agresīvākai pandēmijas ierobežošanai sekoja straujāka ekonomiskā izaugsme.

Taču neatkarīgi no tā, kad tiek veikti ierobežojošie pasākumi, ir skaidrs, ka īstermiņā tie tautsaimniecības izaugsmi ietekmē negatīvi. OECD novērtē, ka stingri ierobežojumi Latvijā samazina ekonomikas aktivitāti par 26%, kas nozīmē, ka mēnesi ilgi stingri ierobežojumi samazina gada IKP izaugsmi par aptuveni 2-3%. Šīs var uzkatīt par pašlaik Latvijā ieviesto pasākumu galvenajām izmaksām. Protams, aprēķini ir aptuveni, jo ierobežojumu sekas var būt ilgstošas; tajā pašā laikā ierobežojumi var mudināt uzņēmumus un darbaspēku jau laikus pārkārtot savu darbību un mainīt darbības formu, tā atgriežoties ekonomiskajā apritē. Tomēr šāds novērtējums ļauj kaut aptuveni aprēķināt ierobežojumu ietekmes mērogu.

Runājot par ieguvumiem, svarīgākās šajā gadījumā ir izglābtās dzīvības, bet pašlaik diemžēl par to vērtību tiek runāts mazāk. Plaši izplatīts ir uzskats, ka dzīvības cenu nevar novērtēt, ka to darīt pat būtu necilvēcīgi. Diemžēl šāda nostāja viegli noved pie galējībām: vai nu viena dzīvība jāglābj par jebkādu cenu, vai arī argumenti par dzīvības glābšanu ir “emocionāli” un, pieņemot lēmumus, var tikt ignorēti.

Bet, ja lēmumu pieņēmējiem nav pieejams vismaz aptuvens novērtējums par izglābto dzīvību vērtību, pastāv iespēja, ka trūkst nepieciešamās informācijas atbilstošām darbībām.

Savukārt informācijas trūkuma apstākļos lēmumus nosaka sava vai apkārt esošo intuīcija, kā arī sabiedrības un interešu grupu spiediens. Sākoties epidēmijai, uz šādiem principiem balstīta rīcība ir nepietiekama un novēlota.

Te jāatzīmē, ka ir jomas, kur praktiskām vajadzībām dzīvības statistisko vērtību (DSV) novērtēt bijis nepieciešams jau pirms ārkārtas situācijas. Latvijā DSV aprēķināta, lai novērtētu ieguvumu, novēršot autoavārijas. Taču Covid-19 pandēmija uzskatāmi parāda kritisku trūkumu šajā pieejā. Proti, minētajā aprēķinā dzīvības vērtību nosaka vienīgi pienesums tautsaimniecībai. Ar šādu pieeju nestrādājošo pensionāru dzīvības vērtība tiktu novērtēta ar negatīvu skaitli, kas būtu neētiski un nepareizi. Tātad ir skaidrs, ka šāds aprēķins nav noderīgs lēmumu pieņēmējiem, jo Covid-19 riska grupa ir galvenokārt pensijas vecuma iedzīvotāji.

Lai ņemtu vērā augstāk minētos faktorus, šajā rakstā DSV aprēķinam izmantoju pieeju, ko nesen pielietojuši arī Greenstone un Nigam (2020), novērtējot Covid-19 apkarošanas ieguvumus ASV. Šajā DSV novērtējumā par pamatu ņemts, cik iedzīvotāji būtu gatavi maksāt, lai samazinātu nāves varbūtību; vai arī saņemt, ja nāves varbūtība pieaug. Piemēram, ja kāds prasītu ne mazāk kā tūkstoti eiro par citādi vieglu un ātru darbu ar 0,1% nāves varbūtību, novērtējums pieņemtu, ka dzīvības vērtība ir 1000/0,001 = 1 miljons eiro. Šāda pieeja ietver ne tikai devumu tautsaimniecībai, bet arī ieguvumus no brīvā laika, pavadītā laika ar ģimeni u.tml. Cik zināms, Latvijas iedzīvotāju DSV ar šādu pieeju nav tikusi novērtēta. Tādēļ šajā rakstā veiktajos aprēķinos izmantots novērtējums, ko pielieto Greenstone un Nigam (2020), ņemot vērā arī ienākumu atšķirības starp ASV un Latviju.

Papildus DSV aprēķinam, kas autonomi var būt noderīgs dažādiem politikas mērķiem, šajā rakstā arī novērtēti ieguvumi no Covid-19 ierobežošanas saskaņā ar diviem scenārijiem. Pirmajā scenārijā Covid-19 izplatība tiktu ievērojami ierobežota, sasniedzot ļoti mazu mirstības rādītāju, tātad tiktu noteikti stingri ierobežojumi. Otrajā scenārijā Covid-19 izplatība tiktu ierobežota pietiekami, lai netiktu pārsniegta veselības aprūpes sistēmas (VAS) kapacitāte.

Dzīvības statistiskā vērtība

Izmantojot Murphy un Topel (2006) novērtējumu DSV relatīvajām atšķirībām pa vecuma grupām, kā arī ASV Dabas aizsardzības organizācijas (Environmental Protection Agency) dzīvības vērtības novērtējumu vienam pieaugušajam 11,8 miljonu ASV dolāru apjomā, Greenstone un Nigam (2020) iegūst DSV pa vecuma grupām. Gan Murphy un Topel (2006), gan citur pieejamajā literatūrā pieņemta DSV ienākumu elastība vienāda ar 1, t.i., 1% zemāki ienākumi nozīmē par 1% zemāku DSV (pieņemami novērtējumi ir arī robežās no 0,7-1,1). Zemāka DSV, atkarībā no ienākumiem, saskan ar standarta mikroekonomikas teoriju: cilvēks ar zemākiem ienākumiem gūtu lielāku labumu no katra nākamā eiro, tādēļ ir gatavs vairāk upurēt papildus ienākumu dēļ.

Saskaņā ar Pasaules bankas datiem, Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes veidoja 48,9% no šī rādītāja ASV. Šo attiecību izmantoju, lai pārietu no DSV novērtējuma ASV uz DSV novērtējumu Latvijai.

Covid-19 ierobežojošo pasākumu novērtējums

Latvijas DSV un pārējie aprēķini un rezultāti ir attēloti 1. tabulā zemāk. Latvijas DSV aprēķināta pēc augtāk aprakstītās metodoloģijas. Izmantotas tās pašas mirušo proporcijas vecumu grupu dalījumā, ko izmanto Murphy un Topel (2006), papildus ņemot vērā VAS kapacitātes atšķirības starp ASV un Latviju. Ieguvumi, pilnībā novēršot Covid-19 izplatību vai ierobežojot to VAS kapacitātes ietvaros, aprēķināti, salīdzinot ar scenāriju, ja Covid-19 izplatība netiktu ierobežota (t.i., 16 739 mirušo).

ASV dzīvības statistiskās vērtības, kā arī mirušo proporcijas dati iegūti no Greenstone un Nigam (2020). Latvijas DSV iegūta, reizinot ar Latvijas un ASV IKP attiecību (avots – Pasaules Banka) un dalot ar EUR/USD kursu uz 1,0785 (avots – Latvijas Banka, 03.04.2020.). Iedzīvotāju skaita Latvijā avots – CSB. Mirušo proporcija VAS kapacitātes trūkuma dēļ un kopā koriģēta, izmantojot OECD datus par intensīvās terapijas aprīkojumu uz 1000 iedzīvotājiem. Proti, Latvijā uz 1 iedzīvotāju ir 1,4 reizes vairāk intensīvās aprūpes staciju nekā ASV. Šādas, par 40% lielākas kapacitātes, ietekme pie abiem scenārijiem ir par 0,8 miljardiem eiro mazāks ieguvums no epidēmijas novēršanas vai VAS kapacitātes nepārsniegšanas. Jāatzīmē, ka bez intervencēm kapacitāte ātri un būtiski tiek pārsniegta jebkurā gadījumā: Latvijā pīķa brīdī intensīvā terapija būtu pieejama mazāk nekā desmitajai daļai no jaunajiem pacientiem, kam tā nepieciešama.

Saskaņā ar novērtējumu, dzīvības statistiskā vērtība ir visaugstākā 20-29 gadus veciem jauniešiem (7,2 miljoni eiro), tomēr arī astoņdesmit un vairāk gadus veciem senioriem tā ir mērāma daudzos simtos tūkstošu. Aprēķinos redzams, ka ieguvums no Covid-19 izplatības pilnīgas novēršanas būtu vairāk nekā  31,1 miljards eiro. Ja epidēmija netiek novērsta, bet saslimušo skaits nepārsniedz VAS kapacitāti, mirušo skaits saruktu par 44%. Tādējādi ieguvums no VAS kapacitātes nepārsniegšanas novērtēts kā 13,8 miljardi eiro. Abos gadījumos vairāk nekā 90% no ieguvuma izriet no novērstajām nāvēm 50 un vairāk gadu vecumā, trīs ceturtdaļas – no novērstajām nāvēm 60 un vairāk gadu vecumā.

Salīdzinājumam, Latvijas IKP 2019. gadā veidoja 30,4 miljardus eiro – tātad ieguvums no Covid-19 izplatības pilnīgas novēršanas būtu aptuveni 100% no iekšzemes kopprodukta.

Savlaicīga un atbilstoša krīzes vadības rīcība līdz šim ir ļāvusi būtiski ierobežot ar Covid-19 saslimušo skaitu. Bez šaubām, tālākie pasākumi atkarīgi no ekspertu, sevišķi epidemiologu un infektologu, ieteikumiem. Tajā pašā laikā visām iesaistītajām pusēm vērts apzināties, ka ierobežojumu pāragra atcelšana vai piesardzības pasākumu savlaicīga neieviešana būtu grūti attaisnojama, ja tā palielina Covid-19 nekontrolētas izplatības risku.

Mirušo skaits Latvijā pa vecuma grupām pie dažādiem Covid-19 izplatības scenārijiem.

 

Ieguvumi no izglābtajām dzīvībām Latvijā pa vecuma grupām pie dažādiem Covid-19 izplatības scenārijiem, monetārā izteiksmē (miljardi eiro).

 

Paldies personīgi Ņikitam Trojanskim un Oļegam Krasnopjorovam par palīdzību raksta tapšanā

Komentāri (6)

Sskaisle 08.04.2020. 11.14

Lūk, kaimiņa suņbūdas Ģirģens palēkdamies gatavs sodīt un pie tam pamatīgi sodīt – lai atceras uz visiem laikiem

Kamēr saviem polcistiem maskas nodrošināt nespēj. Citur pasaulē poličus rāda maskās – Latvijā kā Krievijā – kritīs šitie – ievedīsim citus

Fotogrāfēties savas partijas sponsoru komercreklāmai par sejas maskām Girgems varēja, preses Zvaigxnei pļāpai Viņķelei pieprasīt sejas maskas policistiem – tur ģirģenam dūšas vairs nav ….

Lieciet kaut simts mīnusus – man ir viedoklis , jums savu ir bail rakstīt – ka Ģirģens neizseko un neatņem to pašu nabadzību

Ā nu jā – nabagu jau mums nav, tie kas ir tie neskaitās

+2
-1
Atbildēt

1

    altinyildiz > Sskaisle 08.04.2020. 11.22

    Arī Ģirģena laikā Kazlovska kārtīgi iesmērētais Krievijas organizētās noziedzības un FSB kontrabandas cigarešu rūpals, iet griezdamies.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

Sskaisle 08.04.2020. 08.29

Viss, ko valdība dara ar šiem miljardiem taču ir noslepenots.

Nu kaut vai tas fakts, ka mēs nezinam, cik izmaksā šie repatriāciju reisi un cik to izmaksas ir attaisnojamas.

Mums ir bērni, kuriem krīzes dēļ nav iespējams mācīties, vakardien panorāmā minēja, ka 2000 bērniem nav viedierīču. Ja pierēķina klāt tos, kuri nevar mācīties, jo ir traucēts internets ! Tam valdībai nauda nav – miljardus norij veselības ministrijas monstrs – nu tad vajadzētu būt, ka visi esam veseli – bet notiek otrādi – visos rādītājos esam pēdējās vietās

Par to visa veida speciālisti neko ne uzrakstīt, ne nokomonetēt nespēj

Čekistainie zagļi, kas nu steidz kļūt par krīzes varoņiem !

0
-6
Atbildēt

1

Sskaisle 08.04.2020. 08.37

Tvnet ir raksts, kurā apgalvots, ka tos rotaļlaukumus, kuri ir uz privātas zemes – slēgt nedrīkst.

Salīdzinoši liela daļa daudzdzīvokļu māju pagalmos esošie rotaļlaukumi ir uz privātām zemēm.

Tad kārtējā absurdā situācija, kas apliecina, ka runa nav par pandēmijas ierobežošanu, bet gan par nekobtrolētu naudas tērēšanu pandēmijas aizsegā.

Likumi un normatīvi ir pavirši, nepšrdomāti, bez kontroles kā tos īsteno un bez analīzes, cik tie ir bijuši derīgi

Nu gluži kā okupācija laikos – tieši tas pats

0
-7
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort