Vīrusa radīto krīzi padziļina ģeopolitiska cīņa par noteicošo lomu naftas tirgū
Vismaz benzīns ir lēts. Pat ar visiem ierobežojumiem vēl aizvien nav aizliegts nomainīt sēdēšanu uz mājas dīvāna pret pastaigu pa vientuļu mežu kaut kur tālu no apdzīvotām vietām, un aizvien draudzīgākās cenas uz benzīntanku tablo šo iespēju vismaz nedaudz atvieglo.
Dažādu izejvielu cenu kritums ekonomisko krīžu laikā nav nekas neparasts. Jo klusāk strādā tautsaimniecība, jo mazāk tā pieprasa varu, koksni, kokvilnu un naftu, un rezultātā cenas krīt.
Tomēr gandrīz nevienai izejvielai cenu kritums nav bijis tik krass un dziļš kā naftai. Gada sākumā barels Brent jēlnaftas maksāja ap 70 dolāriem, un februāra vidū, kad pasaule jau sāka apjaust koronavīrusa draudus, tās cena vēl turējās pie 60 dolāriem. Kopš tā laika tā nogāzusies gandrīz līdz 20 dolāriem. Zināmos naftas tirgus nostūros cenas pat kļuvušas negatīvas. ASV marta vidū bitumena ražošanā izmantotās Vaiomingas Asphalt Sour naftas ražotāji bija gatavi samaksāt 19 centus par katru barelu, kuru «pircējs» būtu gatavs aizvest prom. Tādā ziņā nafta līdzinās pienam. Govs ir jāslauc vienalga, vai kāds tās pienu pirks vai dzers, un tāpat no urbuma nāk nafta, vai kādam tā vajadzīga vai ne. Tās plūsmu var padarīt lielāku vai mazāku, bet pilnīgi atslēgt urbumu nav lēti un rada risku to sabojāt. Asphalt Sour ieguvējiem acīmredzot nebija, kur pašiem visu to «melno zeltu» likt, un sanāca mazāk sāpīgi piemaksāt par naftas aizvešanu nekā par tās glabāšanu.
Naftas cenas ir sasniegušas zemāko punktu pēdējos 20 gados, pat zemāku nekā finanšu krīzes laikā. Taču lejupslīdi krietni krasāku padarījusi trīspusēja cīņa par virsroku šajā ģeopolitiski tik jutīgajā nozarē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.