fbpx

Ārkārtas situācija kā izglītības nozares restarts

Sarežģījumi elektroniskās skolvadības sistēmas "e-klase" darbībā. Foto: LETA
Edgars Čerkovskis, ekonomists, Rīgas Tālmācības vidusskolas pedagogs
Print Friendly, PDF & Email

Valstī izsludinātās ārkārtas situācijas dēļ no pirmdienas visi skolēni mācās tālmācībā. Lai gan daudzām ģimenēm tas ir jaunums un paies laiks, kamēr bērni un vecāki pielāgosies situācijai, tālmācība Latvijā tiek īstenota jau vairāk nekā desmit gadus. Tomēr tā joprojām ir mācību forma, kas līdz galam nav izprasta. Tālmācība prasa lielāku pašmotivāciju un pašdisciplīnu, bet vienlaikus sniedz rezultātus, kas neatpaliek no klātienes procesa.

35,2% respondentu tālmācības pieejamību vērtē kā ļoti labu un labu

Ir saprotams, ka daudzi vecāki, uzzinot, ka atvases mācīsies tālmācībā, turklāt pašiem būs vienlaikus jāstrādā no mājām, bija stresā. Tomēr der atcerēties, ka ļoti daudziem skolēniem visā Latvijā tālmācība ir ikdiena vairākus gadus. Pētījums par izglītības pieejamību Latvijā (Rīgas Tālmācības vidusskolas izglītības kvalitātes indekss, kas tapis sadarbībā ar SKDS) apliecina, ka 35,2% respondentu tālmācības pieejamību vērtē kā ļoti labu un labu, turklāt rādītāji ir salīdzinoši augsti arī raugoties reģionu griezumā (40% – Rīgā, 36% – Vidzemē, 38% – Kurzemē, 31% – Zemgalē un 25% Latgalē).

Ārkārtas situācija ļaus uz šo mācību formu palūkoties no cita aspekta, ļaujot saprast, ka tās mērķauditorija ir daudz plašāka, pretēji uzskatiem, ka tālmācība domāta tikai tiem, kas nespēj socializēties un iekļauties parastajā klasē. Mācīties attālināti nozīmē aktīvi darboties īpaši pielāgotā e-vidē dažāda veida nodarbībās: vebināros, testos u.c. Skolēni, kas ārkārtas situācijas ietekmē daļu mācību gada būs pavadījuši attālinātās mācībās, neko nebūs zaudējuši – tieši pretēji. Skolēni šāda veidā pilnveidos arī dažādas papildus prasmes jeb soft skills – laika plānošanu, disciplīnu, informācijas meklēšanu un analizēšanu u.tml.

Mācīties (labi mācīties) iespējams jebkādos apstākļos

Aicinu skolēnus, skolotājus un vecākus nebaidīties no tālmācības – Latvijā un pasaulē ir daudzi dažādi nozaru profesionāļi, kuri dažādu iemeslu dēļ nav varējuši apmeklēt skolu. Sportisti, kuru ikdiena ir piepildīta ar mēģinājumiem un sacensībām dažādās pasaules valstīs, mūziķi, kuriem liela daļa laika paiet mēģinājumos un koncertos, cilvēki, kuri darba vai citu iemeslu dēļ nevar pusi dienas pavadīt skolas solā. Šie cilvēki ir pierādījums tam, ka mācīties (labi mācīties) iespējams jebkādos apstākļos un situācijās.

Dzīve ārkārtas situācijas laikā neapstājas, un mācības arī nē. Mūsu valstī nākotnē būs vēl vairākas situācijas, kuru laikā radīsies jautājums – kā mācīsies tālāk? Spilgts piemērs ir administratīvi teritoriālā reforma – arī tā ietekmēs skolas apmeklēšanu daudzās ģimenēs visā Latvijā. Domāju, ka pašreizējā krīze un piespiedu mācības attālināti ir lieliska iespēja pārliecināties un pārbaudīt, varbūt tālmācība būtu laba alternatīva attālinātajām, mazajām reģionu skolām, kuras reformas rezultātā var tikt “nošķirtas” vēl vairāk.

24% respondentu pašreizējo izglītības kvalitāti vērtē kā augstu

Lai gan pašlaik valstī tika konstatēts, ka aptuveni 5000 skolēnu nav iespējas mācīties attālināti, jo trūkst tehnisko līdzekļu, tomēr pastāv iespēja, ka šāda jautājuma atrisināšana izmaksāti lētāk nekā mazu skolu lielo ēku uzturēšana. Izglītības jomā Latvijā ir nepieciešams restarts, to apliecina arī dažādi pētījumi. Piemēram, pētījumā par izglītības kvalitāti Latvijā, secināts, ka tikai 24% respondentu pašreizējo izglītības kvalitāti vērtē kā augstu. Mazāk nekā ceturtā daļa. Tas nav daudz, jābūt vairāk nekā 50%, lai teiktu, ka viss ir kārtībā. Izmaiņas skolu tīklā tikai sekmēs sabiedrības neapmierinātību ar izglītības kvalitāti.

Jāpiezīmē, ka, vērtējot izglītības kvalitāti Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, mēs neesam tik kritiski – 35,3% respondenti norādījuši, ka izglītības kvalitātes līmenis ir aptuveni tāds pats kā citviet Eiropā, 15,6% uzskata, ka tas ir labāks, bet 32,8% – ka sliktāks. Šeit gan rodas jautājums, cik daudzi no respondentiem paļaujas uz reālu pieredzi, bet cik daudzi – uz pieņēmumiem.

Gan atsevišķajā Latvijas vērtējumā, gan salīdzinājumā ar citām valstīm, tomēr nav absolūta vairākuma, kas būtu pārliecināts par izglītības kvalitāti, tāpēc ir jāturpina darbs pie sistēmas restarta un esošā krīze jāizmanto kā iespēja!

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort