fbpx

Vai tiešām novēlēsim pašvaldībām labu apetīti biznesā? 3

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā
Print Friendly, PDF & Email

Godīga konkurence ir viens no veselīgas uzņēmējdarbības galvenajiem balstiem. No šā gada 1. janvāra valstij un pašvaldībām, kā arī tām piederošajām kapitālsabiedrībām ir aizliegts pārkāpt vienlīdzīgas konkurences principus. Tomēr kontrolējošs mehānisms, kas pateiktu “stop” pašvaldību biznesa ambīcijām, vēl nedarbojas praksē, par ko ik pa laikam liecina skaļi notikumi ap pašvaldību uzņēmumiem. Valsts pārvaldes iekārtas likums nosaka, ka valsts un pašvaldības drīkst iesaistīties komercdarbībā, ja konstatēta tirgus nepilnība. Taču, pēc būtības nevērtējot tirgus nepilnības faktu, tas var nozīmēt privātuzņēmēju izstumšanu no tirgus, kas rada virkni risku.

Pašvaldību kapitālsabiedrības un korporatīvās pārvaldības prakse

Veiksmīga uzņēmējdarbība ir valsts ekonomiskās labklājības skābeklis un kārdinājums ikvienam uzņēmējam. Pret to nav imūnas arī pašvaldības, kurām ir gana laba apetīte iesaistīties uzņēmējdarbībā, nereti izstumjot no tirgus privātos komersantus. Tomēr šāda uzņēmējdarbība ne vienmēr ir veiksmīga un vērsta uz sabiedrības interesēm, jo nepietiekama konkurence iet rokrokā ar zemu efektivitāti.

Labvēlīgāki nosacījumi pašvaldību uzņēmumus bieži vien padara neefektīvus, salīdzinot ar tiem tirgus dalībniekiem, kuriem visu laiku jādomā par kvalitatīvāku piedāvājumu patērētājiem. Ja nav konkurenta, kurš pastāvīgi “elsotu pakausī”, ja tas nav izdzīvošanas jautājums, vēlme strādāt aizvien labāk agri vai vēlu zūd un uzņēmums var pārvēsties par “melno caurumu”, kurā šķērssubsīdiju un zaudējumu kompensāciju veidā izgaist nodokļu maksātāju nauda.

Par konkurences neitralitātes principa pārkāpumu liecina pazīmju kopums, ko nereti var novērot pašvaldību kapitālsabiedrību darbībā: izstrādājot tiesību aktus, tām tiek radītas nepamatotas konkurences priekšrocības; organizējot iepirkumus, valsts vai pašvaldības izslēdz privātā sektora uzņēmumu dalību tajos; publisku personu komercdarbība tiek šķērssubsidēta; pakalpojumu cenās nav iekļautas visas izmaksas; pakalpojumu īstenošana notiek, ciešot pārmērīgus zaudējumus.

Ar ko riskējam, ļaujot pašvaldībām izstumt no tirgus privātuzņēmējus?

Negodīga konkurence nebūt nav vienīgais risks, ko rada pašvaldību kapitālsabiedrību biznesa ambīcijas. Bieži novērojams, ka pašvaldību komercdarbībā politiskās nostādnes prevalē pār loģiskiem, vajadzīgiem biznesa lēmumiem. Tas nozīmē partijas biedrus un “savējos cilvēkus” vadošos amatos, korupcijas skandālus un necaurspīdīgus finanšu darījumus, bet publiskajā telpā par mērķiem un rezultātiem ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Vai pašvaldības var būt krietns un gādīgs saimnieks saviem uzņēmumiem? Diemžēl šis jautājums aktualizējas tikai tad, kad pašvaldību uzņēmumi nokļūst zem korupcijas apkarotāju un mediju lupas. Tas savukārt iezīmē nākamo risku – politiķu atbildību jeb, pareizāk sakot, tās trūkumu.

Ja privātais uzņēmums pieņem bezatbildīgus lēmumus, tas zaudē savu naudu. Taču pašvaldības rīkojas ar nodokļu maksātāju naudu. Spilgts piemērs ir ne tik sen mediju viļņošanos izraisījusī Rīgas brīvostas “velkoņu lieta”, kurā pierādāmie zaudējumi pārsniedza miljonu eiro, bet nekādas sankcijas pret tiem, kuri attiecīgos lēmumus pieņēmuši, nesekoja. Atbildība par neprofesionāliem lēmumiem pašvaldību komercdarbībā diemžēl ir iluzora.

Visbeidzot, privāto uzņēmumu izstumšana no tirgus negatīvi ietekmē valsts ekonomiku kopumā. Apstākļi, kuros privātajiem uzņēmumiem pat netiek sniegta iespēja konkurēt, nemotivē jaunus uzņēmumus ienākt tirgū, bet ārvalstu investori nevēlas investēt tirgus politizācijas un apšaubāmās uzņēmējdarbības vides dēļ.

Jautājumu vairāk nekā atbilžu

Viens no piemēriem, kas aktualizējies pēdējā laikā, ir atkritumu apsaimniekošana kā pašvaldību bizness. Žurnāls Ir 2018. gadā izpētīja, ka aptuveni trešo daļu atkritumu apsaimniekošanas tirgus Latvijā sedz pašvaldību kapitālsabiedrības. Šāda situācija ir iespējama tāpēc, ka Atkritumu apsaimniekošanas likums pagaidām neuzliek par pienākumu juridiskām personām izvēlēties pakalpojumu sniedzēju brīvajā tirgū, ja tām ir savas kapitālsabiedrības ar vismaz 51% daļu. Šie uzņēmumi bez konkursa un bez konkurences “apsaimnieko” aptuveni 40 miljonus eiro gadā, ko maksā gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi. Saskaņā ar apkopoto informāciju pašvaldībās, kurās atkritumus apsaimnieko pašiem vietvalžiem piederošie uzņēmumi, atkritumu apsaimniekošana ir vidēji par 16% dārgāka nekā pašvaldībās, kur to dara privātuzņēmēji.

Skaitļi gana daiļrunīgi atbild uz jautājumu, kāpēc pašvaldības iesaistās biznesā, bet vai tomēr šeit nebūtu rodami citi risinājumi? Kā nodrošināt objektīvu tirgus situācijas vērtējumu un konstatēt nepilnības? Kā uzņēmējiem aizstāvēt savas intereses gadījumos, kad privātais sektors tiek izstumts no tirgus? Un kāda ir politiķu atbildība, pieņemot lēmumus par iesaistīšanos neveiksmīgos biznesa projektos? Uz šiem jautājumiem gaidām skaidras atbildes no lēmumu pieņēmējiem.

Komentāri (3)

lindab456 14.02.2020. 10.09

Stop – Rīgas mežu izciršanai! Tā ir jāaptur vismaz līdz jaunajam domes sasaukumam, lai iespējami objektīvi varētu izvērtēt visus ieguvumus un zaudējumus.
Kādi ir RD kapitālsabiedrības RM dibināšanas mērķi, uzdevumi un funkcijas un – vai saimnieciskā darbība ir prioritāte un kāda ir tās efektivitāte?

+1
0
Atbildēt

0

Sskaisle 13.02.2020. 11.00

mums-  daudzdzīvokļu  namā, kurā  dzīvoju  tika ierīkotas  jaunas   ārdurvis.  Nekāda  informācija  mums  iedzīvotājiem  netika    sniegta.   Kas   izlēma   to darīt,   vai bija iepirkuma  konkurss, vai vispār tā  bija  pirmā nepieciešamība , vai tiks veikti  apdares   darbi, kāda  ir    tāme  utt.  Var  jau   teikt, ka  tā ir  īpašnieku pašu vaina.  Bet –    var arī teikt, ka   tas ir vispārējā  bardaka    valsts pārvaldē rezultāts.  Atsaucoties  uz   jauno  datu aizsardzības  likumu  – mēs īpašnieki    neko vairs nezinam  , jo nedrīkstam    minētā  likuma  dēļ zināt –  kurš ir     dzīvokļa  īpašnieks,   kurš  mājas vecākais  , kurš   pieņem    lēmumus, vai   vispār  tādus  īpašnieki  vēl pieņem, ja jā  -tad kādā veidā utt. Varbūt jau esam pārdoti , kādam  Kipras    nodokļu  paradīzē  bāzētam     uzņēmumam.    Likums   neļauj izpaust    sensitīvu informāciju   – tā ir   apsaimniekotāja  –  RNA  standarta  atbilde. Ja  atbilde vispār   ir.  Jo bieži  atbildes      nav  – klusums. 
Tatad  – man  bija  jādodas    komandējumā  –     nebija skaidrības, kā  varēšu  saņemt  durvju    kodu  utt. Zavnījos,    rakstīju,  nervozēju  utt.
Tagad  kodu tomēr esmu saņēmusi –  ļoti vienkāršā veidā –   to ielika   manā  pastkastītē un    varētu jau   tagad    teikt –  liela  brēka , maza vilna. 
Bet var arī  teikt, ka   tā  vienkārši  ir apsaimniekotāja     absolūta    necieņa un neizdarība, bezatbildība un visatļautība. 

Tagad     nesaņemu   pastu  pakalpojumus. Zvanu uz savu pasta  nodaļu , kāpēc  man nav   piegādāti manis   pasūtītie    preses izdevumi,  esmu taču par   to samaksājusi. 
Man atbild, ka    pastniece     jau vairākas    dienas netiek    mūsu mājā  jauno  durvju  kodu dēļ.  Vai tiešām  par katru tādu    jautājumu     ir  jāzvana un jāraksta   un jāsūdzās? 

Šie  jautājumi –    tiesisko normatīvu izstrādāšana   ievērojot    ES    likumus un    vadošus    norādījumus,   kas   būtu   iedzīvotāju interesēs    mūsu Ekonomikas   ministrijai un vispār valsts  pārvaldei ir  tas pats, kas  PSKP    lozungu  padomju  okupācijas   gados –  ja  tādus vajag – lai tie  skan, mums tie   dzīvi netraucē. 

Un tās   ir tikai kaut  kādas nieka  durvis.  Un cik  noprotu –  mūsu   apsaimniekotājs  nebūt nav tas plēsīgākais    un rijīgākais  zvērs. 

Tā arī nesapratu   informāciju, ka Rīgas Domes  uzņēmums  – Rīgas Namu Pārvaldneiks    svinējis par    cik tur  – laikam  70 00  eur Ziemassvētkus, bet  laikam   6  milj  uzņēmuma 
  naudas paspēlējis bankā  –   negribu  ticēt, ka  tik trula  zagšana    padomju okupācijas   laikā  bija iespējama.  Nu bija slikta tā  padomju okupācija – ļoti slikta , bet  ja kungi    ar   kopējo naudu var tā  izdarīties –  tad es    vairs atšķirību   starp    šodienas  varu  un   okupācijas varu   neredzu.

0
0
Atbildēt

0

Sskaisle 13.02.2020. 10.59

Paskatamies saeimas sastāvu – nu kaut vai nenormāli laimīgi smaidošie kapu partijas zakatistovs un petraviča – viens aizdomās turamais, otru VID pēta laikam jau otro gadu –
Par kādu likumdošanu , par kādu sakārtotu un tiesisku valsti var būt vispār runa – drīzāk jau divi Mēneši uzlēks.

Ja ne mūsu dalība ES , mēs šodien jau būtu Moldāvijas līmeņa valsts …. bezcerīgi

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort