Ejot uz izrādi Netikumīgie neatkarīgajā Dirty Deal Teatro, jābūt gatavībā — prasīs un vajadzēs atbildēt. Vismaz sev
Pirms pāris gadiem režisore un multimāksliniece Krista Burāne mani pārsteidza nesagatavotu ar savu izrādi (vai varbūt performanci vai hepeningu) Robežas — gājienu aizsietām acīm pa Purvciema nama dzīvokļiem, neko neredzot, toties uzklausot svešu cilvēku stāstus, salīdzinot tos ar savu pieredzi un ļoti pamatīgi vismaz uz brīdi sašūpojot dažādus iekšējos un ārējos ierobežojumus. Vajadzēja paļauties uz neredzamo cilvēku, kura roka vada, ieslēgt iztēli uz pilnu klapi, lai orientētos situācijā un iederētos tajā. Grūti bija publikai (jo cilvēku ar aizsietām acīm nevar nosaukt par skatītāju), bet varu tikai iedomāties, cik grūti bija tiem Purvciema iedzīvotājiem, kuri, Kristas Burānes pierunāti, bija gatavi dalīties ļoti personiskos stāstos un atklāt svešiniekiem, cik dažādas Latvijas eksistē tepat blakus.
Tā viņa dara. Izvēlas vai pierunā cilvēkus mesties iekšā nezināmā lietā, izpētīt to, par ko citi pat neiedomājas, un pasniegt skatītājiem pilnīgi nekonvencionālā veidā, lai tie, nabagi, vēl ilgi būtu spiesti domāt, ko ir redzējuši, ko — sapratuši un, ja runājuši, vai pateikuši tieši to, ko gribējies izteikt.
Netikumīgo komandā bez Kristas Burānes ir dramaturģe Laila Burāne, scenogrāfs Krišjānis Elviks, komponists Edgars Raginskis, gaismu mākslinieks Lauris Johansons, dzejnieki Kārlis Vērdiņš, Agnese Krivade, Kirils Ēcis, Marija Luīze Meļķe un Raimonds Ķirķis un aktieris Reinis Boters. Būtiski arī tas, ka šie darbā ievilktie cilvēki veido pilnīgi fiziski sajūtamu sinerģiju, viņu domas sapinas tik cieši, ka nav atdalāmas līdz autorībai, apaugļo cita citu, izsit aizvien jaunas idejas. Patiesībā Kristai Burānei pat nevajadzētu iespringt, meklējot savām izrādēm nosaukumus — gandrīz vienmēr Robežas būtu pilnīgi atbilstošs virsraksts. Arī šoreiz.
Par sākuma punktu izrādes idejai kalpojuši Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojumi par tikumiskās audzināšanas nepieciešamību valsts jaunajiem pilsoņiem. Kuri, ja jau jāaudzina pareizā garā, tad arī ir tie «netikumīgie» jeb ārpus konvencijām un pieņēmumiem eksistējošie. Taču izrāde laikam tomēr nav par viņiem. Vai — ne tikai par viņiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.