Starptautiskajā skolēnu prasmju izvērtēšanā Latvijai ir slikti lasītprasmes rezultāti. Projekta 2030 vecākajai ekspertei Sanitai Lazdiņai ir vairākas interesantas idejas, kā to uzlabot
Uzzinot jaunākos OECD starptautiskās programmas PISA rezultātus, varam vairs nepukoties, ka igauņi mums atkal priekšā. Lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs igauņi ir apsteiguši ne tikai mūsu, bet arī visu pārējo Eiropas Savienības valstu 15 gadus vecos skolēnus, kuru kompetences tiek vērtētas šajā programmā. Ir arī labā ziņa — pirmo reizi kopš 1998. gada, kad Latvija pievienojās PISA programmai, mūsu skolēnu sasniegumi matemātikā ir augstāki par OECD vidējo līmeni, bet dabaszinātnēs sakrīt ar to. Taču lasītprasmē atpaliekam no vidējā līmeņa. Lai mēģinātu saprast problēmas cēloņus, restorānā Lapsas māja Rīgā tiekos ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesori Sanitu Lazdiņu. Viņa ir viena no latviešu valodas un literatūras mācību satura autorēm projektā Skola 2030, kas ievieš kompetenču pieeju Latvijas izglītības sistēmā.
Vīra darba dēļ Sanita četrus gadus līdz 2014. gadam dzīvoja Tallinā, kur mācījās igauņu valodu un piedalījās arī dažos pētījumos. Pieredzētais ļauj viņai izteikt minējumus, kāpēc kaimiņvalsts skolēniem ir tik labi sasniegumi. Igauņi ir pragmatiski un mērķtiecīgi — kopš 2006. gada, kad Igaunija pievienojās PISA programmai, tā koncentrējās reformām, lai visiem skolēniem nodrošinātu vienādas iespējas iegūt labu izglītību un paaugstinātu skolotāju profesionalitāti. Kompetenču pieejā balstīti izglītības standarti igauņiem ir jau kopš 2014. gada. «Ja ir mērķis, igauņi nemeklē iemeslus, kāpēc nedarīt. Viņi iet uz mērķi,» saka Sanita. Arī mums ir iespējas uzlabot skolēnu prasmes — pēc jaunā izglītības standarta skolās sāks strādāt no nākamā 1. septembra. Sanita ir viena no projekta 2030 ekspertiem, kas iesaistīti jauno standartu izstrādē.
Viens no pierādījumiem, ka skolās vajadzīgas pārmaiņas, ir PISA vērtējums, kurā gadiem ilgi Latvijai ir viduvēji rezultāti. Ar PISA testiem 15 gadus veco skolēnu kompetences lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs tiek vērtētas ik pēc trim gadiem. Jaunākajā pētījumā, kura rezultāti publiskoti šomēnes, piedalījās ap 600 tūkstošiem skolēnu no 79 valstīm, Latviju pārstāvēja 5985 skolēni no 308 skolām. Un rezultāti atkal ir viduvēji, turklāt sasniegumi lasīšanā ir pat sliktāki (Latvijai 479 punkti, OECD vidēji — 487 punkti). Mūsu skolēni daudzmaz labi spēj tekstā atrast vajadzīgo informāciju un izprast to, bet vājas ir viņu prasmes izvērtēt izlasīto un reflektēt par to. Ko tas nozīmē?
Iemalkojusi melnu kafiju, Sanita vispirms paskaidro, ka lasītprasme nav antonīms analfabētismam. Starptautiskajos pētījumos izmantoto angļu terminu literacy viņa tulko kā tekstpratību — tas nozīmē, ka cilvēks prot ne tikai lasīt, bet spēj intelektuāli apstrādāt iegūto informāciju un kritiski to izvērtēt. Pēc Sanitas domām, Latvijas skolēnu sliktais sniegums informācijas izvērtēšanā norāda uz tekstu daudzveidības un diskusiju trūkumu skolu ikdienā. Analizējusi vairāk nekā 300 skolēnu pārspriedumus par valsts simtgadi, viņa ir nesaudzīga: «Teksti ir pilni ar klišejām un vispārzināmām frāzēm. Tik maz atklātības un uzdrošināšanās teikt ko kritisku! Mums ir jāmāca bērniem izteikt savu viedokli un argumentēt to.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.