fbpx

Kā motivēt autovadītājus novecojušos auto nomainīt pret jaunākiem? 1

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Edgars Cērps
Print Friendly, PDF & Email

Oglekļa dioksīds (CO2) un citas siltumnīcefekta gāzes tiešā veidā ietekmē vidi, veicinot klimata pārmaiņas un radot piesārņojumu. Gandrīz 30% Eiropas Savienības (ES) kopējā CO2 emisiju apjoma rada transporta nozare, no tiem 72% rada autotransports.

ES ir definējusi vairākus mērķus, kas palīdzēs sasniegt CO2 neitralitāti, tai skaitā apņēmusies  līdz 2050. gadam samazināt transporta radīto emisiju apjomu par 60% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Skaidrs, ka visi auto nerada vienlīdz lielu izmešu daudzumu – starp lielākajiem vides piesārņojuma vaininiekiem Latvijā ir tieši vecie auto modeļi, kuri tiek plaši ekspluatēti ikdienā un kuri ražoti līdz 2001. gadam – jo īpaši ar dīzeļa motoriem. To negatīvā ietekme uz vidi ir daudz lielāka nekā to, kas ražoti pēc 2001. gada. Piemēram, 1997. gadā ražots auto var radīt pat desmit reizes lielāku vides piesārņojumu nekā 2011. gadā ražots automobilis.

Tāpēc, ja vēlamies efektīvi risināt vides piesārņojuma problēmu un izpildīt ES noteikto mērķi, tas jādara pakāpeniski un iespēju robežās. Pirmkārt, Latvijā ir jāmazina līdz 2001. gadam ražotu auto ekspluatācija. To var panākt, piemēram, ar ekspluatācijas atvieglojumiem motivējot autovadītājus izvēlēties vismaz nedaudz jaunākus, vienlaikus finansiāli pieejamus un dabai draudzīgākus modeļus. Ja novecojušo autoparka daļu nomainīs dažus gadus jaunāki auto, CO2 un citu izmešu daudzums var krietni sarukt.

Novecojušie Latvijas dīzeļauto rada līdz pat 70% veselībai kaitīgo izmešu

Liela nozīme vides kaitējuma mazināšanā ir tehnoloģiju attīstībai, iespējai autoparku papildināt ar jaunām un dabai draudzīgākām tehnoloģijām. Tomēr ne katram finanses atļauj uzreiz pārsēsties pie elektroauto stūres.

Patlaban Latvijā vairāk nekā trešdaļa (33%) reģistrēto vieglo automašīnu ir modeļi ar vecākiem un jaudīgiem dzinējiem, un tieši šie auto rada vairāk nekā 40% attiecīgajā kategorijā radītā CO2 piesārņojuma. CO2 gan nav vienīgie kaitīgie izmeši, ko rada pasažieru autotransports. Lielu daudzumu cilvēku veselībai kaitīgo gāzu – cieto daļiņu (PM) un slāpekļa savienojumi (NOx) – rada novecojuši dīzeļauto modeļi. Radītais PM un NOx izmešu apjoms ir izteikti atkarīgs no spēkrata ražošanas gada. Latvijā 16% no reģistrēto vieglo dīzeļauto skaita ir modeļi, kas ražoti līdz 1997. gadam, bet 14% –  spēkrati, kas ražoti no 1997. līdz 2001. gadam. Šie auto modeļi, kas veido trešdaļu (30%) no Latvijā pirmreizēji reģistrētajām pasažieru dīzeļautomašīnām, vainojami pie vairāk nekā puses (55%) Latvijā attiecīgajā kategorijā radīto NOx izmešu daudzuma un teju 70% PM piesārņojuma.

Vides piesārņojumu pastiprina arī tas, ka Latvijā joprojām ir atļauts piereģistrēt un izmantot automašīnas ar izgrieztiem kvēpa (DPF) filtriem, kas aiztur dīzeļdzinēja radītos kvēpus. Piemēram, Lietuvā tas pašlaik jau ir aizliegts.

Jāsamazina ekspluatācijas nodoklis pēc 2001. gada ražotām automašīnām

Latvijā automašīnu skaits uz vienu iedzīvotāju ir trešais zemākais salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. Kopumā valstī reģistrēti 720 000 automobiļu jeb 356 pasažieru auto uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir par 200  mazāk nekā Igaunijā vai Polijā.

Varam secināt, ka arī Latvijā automašīnu skaits turpinās pieaugt, tādēļ ir svarīgi savlaicīgi motivēt esošos un topošos autobraucējus izvēlēties modeļus, kas nodara mazāku kaitējumu videi. Šeit gan vērā jāņem Latvijas iedzīvotāju pirktspēja un paradumi, proti, ne katrs ir gatavs automašīnas iegādei atvēlēt lielas summas, un bieži vien cilvēki spēkratus izraugās lietotu auto tirgū. Lietotu auto tirgotāja “Longo” apkopotā informācija liecina, ka pircējs vidēji automašīnas iegādei atvēl 7500 eiro. Kopumā Latvijā 70% no pasažieru auto tirgus ir vērtībā no 3000 līdz 10 000 eiro. Ir būtiski ņemt vērā šos rādītājus un parūpēties, lai jaunāks un līdz ar to arī dabai draudzīgāks auto būtu arī finansiāli pieejams pirkums, kā arī lai autovadītājam būtu motivācija novecojuša un lētāka 1997. gadā ražota modeļa vietā iegādāties mazliet dārgāku un jaunāku auto ar daudz mazāk radītiem izmešiem.

Lai to nodrošinātu, būtiski operēt ar transportlīdzekļu izmešu rādītājiem. Uzskatu, ka nodokļa veidā būtu jāpiemēro ekspluatācijas sadārdzinājums transportlīdzekļiem ar CO2 izmešu rādītājiem 200 un vairāk grami uz kilometru, kā arī spēkratiem ar lieljaudas dzinējiem, savukārt atvieglojumi būtu jāpiemēro transportlīdzekļiem, kuru izmeši ir līdz 130 grami uz kilometru. Tāpat jāpiemēro PM un NOx izmešu parametri, kas galvenokārt attiecas uz vecāku gadu dīzeļdzinējiem.

Šādas izmaiņas motivētu autobraucējus, izraugoties spēkratu, iedziļināties sagaidāmajos ik gada nodokļu maksājumos  un tomēr izvēlēties dabai mazāk kaitīgu auto. Tas attiektos gan uz jauno auto pircējiem, gan uz lietotu – īpaši svarīgi tas būtu lietotu auto iegādes gadījumos. Paredzams, ka šī nelielā izmaiņa patērētāju auto pirkšanas paradumos radītu izmešu samazinājumu un nozīmīgu ieguvumu videi.

Protams, īpaši labvēlīgi nosacījumi būtu jānodrošina dabai izteikti draudzīgajām hibrīdautomašīnām, piemēram, piemērojot transporta ekspluatācijas nodokļa atvieglojumus uz pirmajiem septiņiem auto izmantošanas gadiem neatkarīgi no pirmās reģistrācijas valsts. Ilgtermiņā raugoties, svarīgi arī turpināt aktivitātes auto tirdzniecības nozares sakārtošanai un izvešanai no “pelēkā sektora”. Veicinot likumīgu nozares darbību, tiks iegūti papildu līdzekļi, ko valsts varēs izmantot, lai vēl vairāk atbalstītu videi labvēlīgāka transporta ieviešanu.

 

 Autors ir a/s “Longo Group” valdes loceklis

Komentāri (1)

kirshblac 02.12.2019. 17.43

Tabulas protams ir tabulas, bet komentāra autors tirgo vecas, nolietotas automašīnas. Tas liek aizdomāties …

0
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu