fbpx

Žurnāls: Kā restartēt novadus? Smiltenes pieredze

Ģimenes uzņēmuma "Smiltenes koks" saimnieki Imants un Aigars Ūdri ražotnē. Foto: Lauris Aizupietis
Print Friendly, PDF & Email

Trīsreiz samazinot novadu skaitu, valdība cer uzlabot pašvaldību efektivitāti un reģionu konkurētspēju, lai arvien rūkošais iedzīvotāju skaits neiedzītu nepanesamu izmaksu slazdā. Ar pirmo publikāciju ceturtdien žurnāls Ir sāk pētījumu sēriju par reformu, ko turpinās nākamajos divos žurnāla numuros, padziļināti pētot pašvaldību administratīvās izmaksas un iedzīvotājiem pieejamo infrastruktūru.

Pirmais raksts ir par Smilteni. Mežu ieskautais Smiltenes novads ir starp ekonomiski vitālākajiem Latvijā — te radītā pievienotā vērtība uz vienu iedzīvotāju pārsniedz 5,3 tūkstošus eiro gadā, Vidzemē atpaliekot tikai no reģiona līderes Valmieras (6,3), bet valsts mērogā krietni apsteidzot pat tādas lielās pilsētas kā Daugavpils (3,4), Liepāja (5) vai Jelgava (3,9).

Kā smilteniešiem tas izdevies? Vai viņu pieredze var palīdzēt arī Ludzai un citiem novadiem, kuru ekonomika ir ierūsējusi? Un kādu efektu varētu dot tuvākajos gados iecerētā reģionu reforma, kurā pašvaldību skaitu plānots samazināt trīs reizes — no pašreizējām 119 līdz 39.

Jaunās valdības rosinātā administratīvā reforma šķiet kā skrējiens pakaļ no kalna slīdošām ragaviņām, cenšoties ielēkt tajās un aizstūrēt prom no bīstamas kraujas. Latvijas iedzīvotāju kopskaits samazinās, un vidējais vecums pieaug. Nākotne nav rožaina — Latvijas Bankas prognozes rāda, ka 2040. gadā iedzīvotāju skaits būs noslīdējis jau zem 1,7 miljoniem. Eiropas Komisija un ANO aplēses ir vēl pesimistiskākas.

Reģioni iztukšojas, un ministrija secinājusi, ka aptuveni puse esošo novadu jau tagad neatbilst likuma prasībām par obligāto iedzīvotāju skaitu, lai būtu pamats pastāvēt atsevišķai pašvaldībai. Likumā noteiktais minimālais iedzīvotāju skaits pašvaldībā ir 4000, bet jau pērnā gada sākumā šim kritērijam neatbilda 39 novadi. Savukārt 55 novados nebija izpildīts vēl viens likuma kritērijs — jābūt vismaz vienam ciemam vai pilsētai ar 2000 iedzīvotāju.

Latvijas Banka prognozē: turpinot esošajās sliedēs, pēc 20 gadiem jau 47 novados būtu mazāk par 4000 iedzīvotāju, tajā skaitā 14 novados pat mazāk par 2000, intervijā Ir skaidro pētījuma līdzautors Kārlis Vilerts.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu