Draudīga dunoņa Vestminsterā • IR.lv

Draudīga dunoņa Vestminsterā

Anands Menons. Ilustrācija — Ernests Kļaviņš
Pauls Raudseps

Profesors Anands Menons, viens no britu vadošajiem Brexit ekspertiem, uzskata — bezvienošanās plašākās sekas ir «diezgan biedējošas»

Esmu ieradies Londonā kārtējā Brexit saasinājuma brīdī. Iepriekšējā dienā Augstākā tiesa vienbalsīgi nolēmusi, ka premjerministrs Boriss Džonsons pretlikumīgi palaidis parlamentu piespiedu atvaļinājumā uz piecām nedēļām tieši laikā, kad jāpieņem svarīgākie lēmumi par izstāšanos no Eiropas Savienības. Man sarunāta tikšanās ar vienu no Lielbritānijas vadošajiem Brexit ekspertiem Anandu Menonu, Londonas King’s College profesoru un  pētniecības iniciatīvas UK in a Changing Europe vadītāju — tas ir viens no retajiem gan viegli saprotamiem, gan līdzsvarotiem un faktos balstītiem informācijas avotiem par Brexit un tā iespējamajām sekām. Uz viņa biroju pašā Londonas centrā dodos kājām gar parlamenta ēku, kur pie deputātu ieejas TV kameru ielenkumā stāv darbā atgriezusies politiķu grupa, bet uz ietvēm drūzmējas piketētāji, un virs galvas lidinās helikopteri, kas ar savu rotējošo spārnu neatlaidīgo dunoņu nodrošina trauksmainu fonu.

Menona sekretāre saka: labi, ka jau laikus norunājāt tikšanos, viņš šodien ir uz izķeršanu. Pāris minūtes vēlāk iesteidzas profesors — enerģisks, precīzs, ar diviem maziem gredzentiņiem kreisās auss ļipiņā —, un mēs esam gatavi sarunai.

Pirmais jautājums, dabiski, ir par Augstākās tiesas spriedumu. Kas notiek tālāk? «Droši vien nekas daudz,» atbild Menons. Parlamenta rokās nav daudz rīku, ar kuriem varētu ietekmēt valdības rīcību. «Nekas būtisks nenotiks, kamēr vēl tālu Eiropas valstu vadītāju tikšanās» 17. oktobrī. Pēc parlamenta lēmuma, kurš uzdod valdībai vai nu vienoties ar ES par izstāšanās noteikumiem līdz 19. oktobrim, vai arī prasīt vēl vienu izstāšanās pagarinājumu, daudzi izteikuši minējumu, ka Džonsons tagad varētu būt ieinteresēts panākt ar ES vienošanos. Vai Menons domā, ka tas notiks? «Patiesību sakot, nē.» Pirmkārt, vēl aizvien nav skaidrs, kāds risinājums abām pusēm būtu pieņemams, lai saglabātu atvērtu Ziemeļīrijas robežu. Otrkārt, nav saredzams politiskais ceļš uz vienošanās apstiprināšanu parlamentā. Džonsonam būtu nepieciešams vismaz daļas opozīcijas atbalsts, un «man grūti iedomāties, ka pietiekams skaits leiboristu ar savām balsīm nodrošinātu Džonsonam panākumus tieši pirms gaidāmajām ārkārtas vēlēšanām». Savukārt vissliktākais rezultāts Džonsonam būtu iesniegt parlamentā vienošanās projektu, kurš tiek noraidīts. Tādā gadījumā viņam nežēlīgi uzbruktu cieto Brexit atbalstošā UKIP partija — gan par piekrišanu ES noteikumiem, gan par pagarinājuma pieprasīšanu pēc zaudētā balsojuma. «Džonsona interesēs ir nepanākt vienošanos,» vēsi rēķina Menons. «Man ir aizdomas, ka viņš skaļi pametīs ES vadītāju tikšanos, paziņos, ka centās, bet ES izturējās nesaprātīgi, un pēc tam, kad parlaments piespiedīs viņu uzrakstīt vēstuli ar lūgumu atlikt izstāšanās datumu, deklarēs, ka parlaments cenšas apturēt Brexit. Tas tad kļūs par viņa lozungu vēlēšanu kampaņā.»

Savukārt ES pagarinājumu gandrīz noteikti piešķirs, jo Eiropas līderi nevēlas bezvienošanās izstāšanos un arī negrib kļūt politiski atbildīgi par tādu rezultātu.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu