fbpx

Pat celiņš Dubaijas šeiham

Edžus Zeļģis, European Sport Installations izpilddirektors. Foto — Ieva Salmane
Ieva Puķe
Print Friendly, PDF & Email

Talsu puses uzņēmums European Sport Installations klājis sporta laukumu sintētiskos segumus no Čīles un Kolumbijas līdz Norvēģijai un Islandei. Šobrīd savā nozarē ir Eiropas kompāniju trijniekā

Uzņēmuma birojs Dursupes ciemā 22 kilometrus no Talsiem ir avangards Latvijas laukos. Minimālistisks skandināvu dizains, bīdāmas stikla durvis apdrukātas ar sporta laukumu attēliem. Viss svaigs, darbinieki telpas sākuši apdzīvot pagājušajos Ziemassvētkos. «Nopirkām pēdējos padomju gados celto vienstāvīgo sadzīves pakalpojumu kombināta ēku. Uzcēlām otro stāvu, sakārtojām apakšu, uzprišinājām,» viesmīlīgi izrāda uzņēmuma European Sport Installations izpilddirektors Edžus Zeļģis. Agrāk pie šīs pamestās ēkas blakus veikalam Top! pulcējušies saulesbrāļi, kam garšo alus plastmasas pudelēs. Tagad aiz žoga pagalmā stāv smagā tehnika, apkārtne perfekti sakopta. 

Ārzemju biznesa partneriem un pašam Edžum pusotras stundas ceļojums no lidostas Rīga esot ierasta lieta. «Mans brālis un vēl viens kolēģis uz sapulcēm arī brauc no Rīgas. Viens ir menedžeris klientiem Zviedrijā un Norvēģijā, otrs — Somijā,» stāsta Edžus. 

Birojā ir deviņi darbinieki, visā uzņēmumā — ap 50. «Mums nav noteikumu, ka jāstrādā birojā un piecos kopīgi jāaizslēdz durvis. Skatāmies pēc vajadzības. Šobrīd Norvēģijā un Zviedrijā ir pa četriem objektiem, viens Apvienotajos Arābu Emirātos, Dubaijā, pa vienam arī Dānijā, Latvijā un Igaunijā. 

Katrā strādā vismaz četri mūsu cilvēki. No maija līdz oktobrim, darba karstajā sezonā, visi esam prom kur nu kurais, brīvdienu praktiski nav. Arī ziemas periodā bieži vien strādājam ārzemēs: Dienvidamerikā, Tuvajos Austrumos.»

Uzņēmuma paveiktais — sintētiskie segumi sporta laukumiem, tenisa kortiem, celiņiem, bērnu laukumiem — atrodami vismaz 50 valstīs. Tie top no gumijas granulām, ko ar īpašām tehnoloģijām salīmē viendabīgā masā. Apakšā ir dažādas pamatnes: asfalts, šķembas. Tālākais objekts dienvidos bijis Puntaarenasā Čīlē, mūsu tikšanās brīdī septembra otrajā pusē top futbola laukums vienā no tālākajām pilsētām Norvēģijas ziemeļos Altā. «Tur šorīt bija -2 grādi. Kolēģi zvanīja: ko lai dara? Futbola laukums čauks-t. Tad vairs nevar strādāt,» padalās Edžus. «Nesen līdzīgu darbu veicām Islandē pie Reikjavīkas. Bija piedāvājums likt laukumu arī Grenlandē — tas gan par traku! Pārāk tālu tehnika jāsūta. Bet ir uzņēmumi, kas tur strādā. Ja visu pareizi izdara, nekādas vainas.»

Ielēca īstajā brīdī

Edžus Zeļģis ir uzaudzis un pamatskolā gājis tepat Balgales pagasta Dursupē, vidusskolā — Talsos, pēc tam ieguvis jurista izglītību Rīgā. Studiju laikā sācis strādāt kompānijā Reaton, kas darbojās daudzos virzienos. Edžus nodaļa piesaistīja ārzemju rūpnīcas sporta segumu klāšanā Latvijā un kaimiņvalstīs. Pieredze ar ražotāju kontraktoriem lika aizdomāties, ka latvieši to pašu var izdarīt tikpat labi vai vēl labāk. «Taisījām Slokas stadionu, un mums rūpnīca atsūtīja divus britus un austrālieti, Reaton deva palīgā savus darbiniekus,» Edžus min piemēru. «Tas bija traki, briti daudz dzēra, nodedzināja istabiņas Jūrmalas viesnīcā. Viņiem pieredze bija, bet neuztvēra ļoti nopietni to, ko šeit darīja. Sapratu, ka tā varētu būt laba sfēra, kur darboties. Acīmredzami bija pieprasījums, bet kvalitatīva, profesionāla piedāvājuma īsti nebija.»

Uzņēmumu 2007. gadā izveidoja Edžus Zeļģis kopā ar tēvu Uldi un krusttēvu Aināru. «Biju tikko pabeidzis studijas Eiropas tiesībās. Neesmu strādājis jurista profesijā, bet loģiski, ka izglītība palīdz, tu lasi likumus citādi. Taču man bija pieredze laukumu klāšanā, gan ne tik liela kā šobrīd. Savukārt tēvam un krusttēvam bija līdzekļi un zeme, ko ieķīlāt, lai varētu sākt strādāt.» 

Iespēju brīdis! Sintētiskie laukumi, kas ārzemēs bija pazīstami jau ilgāku laiku, Baltijā sāka kļūt populāri dažus gadus pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, kad jaunās dalībvalstis varēja piesaistīt Eiropas līdzfinansējumu. «Pirmajos gados gan daudz strādājām Polijā,» piemin Edžus. «Man šī valsts ir ļoti iepatikusies. Kad 2012. gadā bija Eiropas čempionāts futbolā, FIFA bija iedevusi lielu naudu, sporta laukumus taisīja visneiedomājamākajās vietās. Piemēram, pie klosteriem lauka vidū. Organizējot darbu, mums bija jāpielāgojas reliģiskajām brīvdienām.»

Profesija aizvedusi komandu uz tādām vietām, kur viņi nekad neaizbrauktu kā tūristi. «Piemēram, Kukuta uz Kolumbijas ro-bežas ar Venecuēlu. Miljonu pilsēta, kurā nav neviena benzīntanka, degvielu tirgo vienkāršās plastmasas kannās ielas malā. Autostāvvietas apsardze — džeks ar mačeti. Svētdienā kolumbiešu mamma uztaisa visai brigādei zupu ar vistu kājām iekšā,» smaidot atceras uzņēmējs. «Omānā ar kolēģi braucu pārraudzīt darbu, karalim tuksnesī taisījām stadionu. Tagad Dubaijā šeihs ceļ jaunu mošeju, tai riņķī būs aptuveni trīs kilometrus garš celiņš no skrejceļu materiāla. Pēdējos trīs gadus Porsche Tennis Grand Prix turnīrā sievietēm Štutgartē taisām segumu tenisa kortiem, ko viņi pēc tam sagriež, taisa atkal.»

Uzņēmums strādājis arī problemātiskos apvidos Izraēlā un Tuvajos Austrumos. «Ir bijis gadījums, kad mūsu darbinieks ielido vadīt objekta iekārtošanu, bet tajā dienā sākas apšaude ar raķetēm Gazas sektorā. Viņš katru dienu vairākas stundas tupēja bumbu patvertnē,» stāsta Edžus. «Arābu valstīs ļoti jāuzmanās, tur ir pavisam citi likumi. Omānā arī taisījām stadionu. Bija tik karsts, ka varējām strādāt tikai rīta stundās. Taču apsargs lielveikalā nelaida iekšā šortos.»

Latvieši apzināti šādu eksotiku nemeklējot. «Strādājam ar dažādām rūpnīcām Šveicē, Nīderlandē un Vācijā, kas sertificē segumu sistēmas, ražo ķīmiju, poliuretāna līmi,» skaidro Edžus. «Granulas uz objektiem dažreiz tiek vestas arī no rūpnīcu meitasuzņēmumiem Polijā. Tās ceļo mucās vai lielos maisos, tiek sajauktas ar speciālām mašīnām. Mēs esam tie, kas visu uz vietas sakombinē. Parasti rūpnīca ir pārdevusi savu produktu par kvadrātmetra cenu, vienojusies ar mums, ka brauksim un laukumu uztaisīsim. Segums būs tik labs, cik prasmīgi būs mūsu puiši. Ja tie ir 10 000 kvadrātmetru, kur visam jābūt ar vienādu biezumu un pareizu amortizāciju, tas nav vienkārši,» norāda uzņēmējs.

Noklātos kvadrātmetrus Edžus Zeļģis esot pārstājis skaitīt. «Futbola laukums visur ir tik liels, cik ir. Stadions — tāpat. Milzīgs apjoms bija vienā vasarā Norvēģijā, Stavangerē uztaisīt astoņus futbola laukumus un vēl stadionu!» «Pēc apjoma šobrīd noteikti esam topa trijniekā Eiropā,» paziņo izpilddirektors.

Trenējas «savā» laukumā

Lai orientētos darbos, kuri norit vienlaikus, Dursupes birojā pie sienas pielikta karte ar krāsainiem magnētiem. Sarkanie norāda uz sporta laukumu skrejceļiem, kas top pēc īpašas tehnoloģijas, virskārtu nevis salīmējot ar poliuretāna līmi, bet uzpūšot. Zaļie — mākslīgās zāles platības. Zilie — kur zem virskārtas liek melno gumiju, kas iegūta autoriepu otrreizējā pārstrādē. Melnie apzīmē lielos stadionus.

«Ļoti daudz laika tiek ieguldīts segumu izpētei. Tā ir vesela zinātne: uz kāda seguma sportists sasniegs labākus rezultātus, uz kāda būs labāk trenēties. Kurš segums būs piemērotāks katrai klimata zonai. Sportā mūsdienās apgrozās tāda nauda, ka neviens negrib, lai augstas klases sportisti ciestu no traumām,» saka Edžus.

Skandināvijā katru E. S. I. objektu pēc pabeigšanas brauc testēt neatkarīga laboratorija. «Rūpnīca ir iedevusi savu sertifikātu, ka tam būs tāda amortizācija, ūdens caurlaidība. Nīderlandē laboratorija pat atbrauc un pārbauda seguma pamatni. Klients patiešām var būt pārliecināts, ka dabūjis to, par ko samaksājis.» Protams, arī dizaina gaumes atšķiras no valsts uz valsti. «Vadāmies pēc projekta. Ir jāveido arī zīmējumi. Bērnu laukumos ir, piemēram, gan šaha galdi, vienā bija skudras jāizgriež. Kā var gumijā skudras sataisīt? Jā, var!» smejas Edžus..

Sintētiskā seguma tirgus pasaulē patiesībā neesot liels, tas ir viegli izsekojams. «Droši vien tā ir reputācija tirgū, kas uzreiz nav iegūstama, kādēļ rūpnīcas mūs izvēlas par sadarbības partneriem,» secina Edžus. «Tas nenotiek vienā dienā, pat ne dažos gados. Skandināvi ir ļoti piesardzīgi, parasti uzticība jāiekaro pamazām. Piemēram, mūsu klients Unisport — somu investoru grupa — ir nopircis kaudzi sporta kompāniju, strādā Somijā, Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā. Tā vietā, lai viņi strādātu ar 15 uzņēmumiem, segumus taisām mēs. Mēs esam Zviedrijā un Norvēģijā reģistrēts PVN maksātājs, visiem darbiniekiem ir darba atļaujas, birokrātija ir nenormāla. Darbinieki pie mums tiešām jau ilgi strādā. Arī es pats strādāju līdzi: vienkārši, lai visu zinātu.» Kā melnais strādnieks? «Mums tāda termina īsti nav, viss notiek koleģiāli,» skan atbilde.

Cik ilgi tādi segumi dzīvo? «Ja pareizi uztur, šis ir gandrīz mūžīgs,» Edžus rāda vienu no rūpnīcas laboratorijā izgatavotajiem paraugiem. «Šis, kas pārsvarā tiek lietots skrejceļiem, jāatjauno reizi 7—10 gados. Šis ir multifunkcionālam sportam, pareizi kopts var stāvēt 25—30 gadus. Skandināvijā futbola laukumus maina reizi 7—10 gados. Protams, ir laukumi, kas kaut kādu iemeslu dēļ nostāvējuši daudz ilgāk. Bet tirgus ir diezgan stabils. Visu laiku ir kaut kas, kas jāatjauno, kaut kas, kas jātaisa vispār no jauna. Vienu brīdi bija modē uz Latviju vest un uzdāvināt vecos, nospēlētos laukumus, ko Skandināvijā ņem nost. Tagad vairs tā nevar darīt, pat likumos noteikts, ka vecie laukumi jāved uz pārstrādes rūpnīcu.»

Ekoloģijas prasības kļūst arvien stingrākas, daudzviet pasaulē vairs nedrīkst nolietotos sporta klājumus vienkārši izmest kopējā izgāztuvē. Uz Dānijas otrreizējās pārstrādes rūpnīcu Re-Match sintētiskos segumus ved no visas Eiropas. Viens no E. S. I. sadarbības partneriem ir arī Latvijas uzņēmums Jaunjelgavā, kas no vecām autoriepām otrreizējā pārstrādē ražo melno gumiju, kas tiek klāta zem laukumu krāsainās virskārtas.

Darba ir tik daudz un tas ir tik dinamisks, ka Latvijas tirgus E. S. I. vairs nav tik atraktīvs, godīgi atzīst uzņēmējs. Tomēr sarunas brīdī top sporta laukums Skrundā, tikko uzklāts bērnu laukums Ventspilī, vēl viens paredzēts Ādažos. Goda lieta bijusi pagājušogad ekspluatācijā nodotais Talsu ģimnāzijas sporta laukums, pirms diviem gadiem — sporta laukums Talsu 2. vidusskolā, ko pats Edžus ir absolvējis. Ja gadās brīvs brīdis, vakaros E. S. I. darbinieki iegriežas uzspēlēt jaunajā laukumā futbolu un volejbolu. «Malā ir arī bērnu laukums,» stāsta Edžus. «Kad eju uz treniņiem, ņemu līdzi meitas, viņas var tur skraidīt. Tā vide bija degradēta, cilvēki tur ar suņiem staigāja. Bet tagad katru vakaru ir pilns ar sportotājiem. Tu redzi, kā bērniem deg acis! Mūsu darbs ir vērtība, esam priecīgi.»

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā
«Pirmkārt, ģimene. Visi radinieki ir iesaistīti uzņēmumā, arī ļoti daudzi draugi. Un pašam ir ģimene, par kuru ir jārūpējas. Otrkārt, prieks par rezultātu.»

Lielākā kļūda, kas devusi mācību
«Nevajag par daudz uzņemties, jāredz robeža, līdz kurai tiec galā. Pirms diviem gadiem bija sāpīgs projekts, klients ļoti lūdzās, un paņēmām to. Taču beigās viss sarežģījās, cietām arī finansiāli. Svarīgi, vai tu, izdarot kļūdu, aizbēdz, vai stājies kļūdai pretī un to risini. Tad arī klients to novērtēs. Neviens nestrādā bez kļūdām.»

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam
«No sākuma vajag saprast, vai tiešām patīk tas, ko gribi darīt, — vai esi gatavs darīt to ilgtermiņā, cik esi gatavs tam ziedot. Jauniem cilvēkiem liekas — es uztaisīšu uzņēmumu, un man būs Porsche Cayenne. Bet godīga nauda viegli nenāk.»

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu