fbpx

Drošības josta palielina izdzīvošanas iespēju autoavārijā

Foto: pixabay.com
Andulis Zellāns
Print Friendly, PDF & Email

Drošības jostas lietošana sadursmes vai straujas apstāšanās gadījumā spēkrata priekšā sēdošajiem samazina nāves risku līdz 50%, savukārt automašīnas aizmugurē sēdošajiem – līdz pat 75%. Tā liecina Pasaules Veselības organizācijas apkopotie dati.

Latvijā drošības jostu automašīnas aizmugurē lieto vien 43% pasažieru, apdraudot ne tikai savu, bet arī priekšā sēdošo veselību un dzīvību.

Notiekot sadursmei vai straujai bremzēšanai, visi automašīnā sēdošie ir pakļauti spēcīgam triecienam. Drošības jostas pamatuzdevums ir noturēt cilvēku sēdvietā, lai tas netiktu svaidīts pa mašīnu vai pat izsviests no salona. Paliekot savā vietā, cilvēks tiek iespējami pasargātas no smagām traumām, piemēram, galvas, atslēgas kaula, krūškurvja vai iegurņa traumām.

Nelietojot drošības jostu, pastāv daudz lielāks risks gūt smagus, dzīvībai bīstamus ievainojumus, piemēram, vaļējus lūzumus, lielo asinsvadu un iekšējo orgānu bojājumus, kas var izraisīt cilvēka nāvi. Ja spēkratā sēdošie ir piesprādzējušies, tiem ir ievērojami lielāka iespēja pārciest avāriju ar daudz vieglākiem savainojumiem – zilumiem, nobrāzumiem vai sasitumiem.

Ja noticis satiksmes negadījums, vairākas darbības jāizpilda iespējami ātri. Lai maksimāli novērstu jaunas bīstamas situācijas rašanos, vispirms jānorobežo negadījuma vieta, izliekot avārijas zīmi. Tā brīdinās citus autovadītājus būt piesardzīgiem un samazināt ātrumu. Ja redzams, ka negadījumā cietuši cilvēki, nekavējoties jāizsauc ātrā palīdzība un ugunsdzēsēji. Ja negadījuma aculiecinieki vai tuvumā esošie izšķiras cietušajiem sniegt pirmo palīdzību, tas jādara, ievērojot pirmās palīdzības ABC shēmu, lai nenodarītu cietušajiem vēl lielāku ļaunumu.

Nereti dzirdams maldīgs uzskats, ka tieši drošības jostas nelietošana izglābjot cilvēka dzīvību.

Analizējot katru satiksmes negadījumu atsevišķi, iespējams, kādā no tiem konkrētu apstākļu sakritības rezultātā var nonākt pie šāda secinājuma, taču tā nekādā gadījumā nav likumsakarība, bet gan likuma izņēmums. Analizējot auto negadījumos gūto traumu smagumu, ir skaidri redzams, ka drošības jostas lietošana komplektā ar drošības spilveniem un citu aprīkojumu ievērojami samazina risku gūt dzīvībai bīstamas traumas. Sadursmes brīdī trieciena rezultātā drošības josta var radīt ķermeņa nobrāzumus vai pie lielāka ātruma ādas apdegumus, kur tā ir tiešā saskarē ar cilvēka ķermeni, taču tās ir vieglas traumas.

Latvijā cilvēkus piesprādzēties gan spēkrata priekša, gan aizmugurē aicina Ceļu satiksmes un drošības direkcija (CSDD) sociāli izglītojošās kampaņas. Jaunā CSDD kampaņa “Vari priekšā. Vari arī aizmugurē” mudina ļaudis būt atbildīgiem pret sevi un pārējiem satiksmes dalībniekiem, automašīnā vienmēr lietot drošības jostu. Ievērojot drošības noteikumus, cilvēks var darīt daudz savas veselības un dzīvības labā. Piedaloties ceļu satiksmē, liec aiz auss seno gudrību: “Sargi sevi pats, un Dievs tevi sargās!”

Autors Andulis Zellāns ir traumatologs.

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu