fbpx

Valsts kontrole: neapdomātie infrastruktūras projekti uzliek slogu pašvaldību budžetiem 11

Ilustratīvs foto: Krists Spruksts, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Daudzu pašvaldību prakse, aizņemoties valsts budžeta finansējumu pārlieku lielu, pašvaldības reālajai situācijai un vajadzībām neatbilstošu objektu būvniecībai, liecina par īstermiņa domāšanu un bezatbildīgu attieksmi pret saviem nākotnes izdevumiem, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Kā vēsta aģentūra LETA, VK 15 pašvaldībās vērtēja infrastruktūras projektu ekonomisko pamatojumu, plānošanu un īstenošanu. Revīzijā secināts, ka lielākā daļa sporta un atpūtas objektu, visticamāk, nekad nevarēs sevi atpelnīt, un no pašvaldībām nepieciešamie uzturēšanas izdevumi ik gadu tikai pieaugs.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa stāstīja, ka valsts budžeta likumā ik gadu pašvaldību aizņēmumiem tiek paredzēti 118 miljoni eiro, turklāt laika posmā no 2014.gada līdz 2018.gadam pašvaldību ilgtermiņa aizņēmumu apjoms ir sasniedzis 1,3 miljardus eiro. VK vērtējumā, pašvaldību aktivitāte aizņēmumu pieteikumu iesniegšanā ir ļoti augsta, un pieprasīto aizņēmumu apjoms parasti pat pārsniedz budžetā noteikto limitu. Turklāt prakse liecina, ka tiek apstiprināti 99% aizņēmumu pieteikumu, pat ja pašvaldība nav rūpīgi izvērtējusi projekta nepieciešamību. Rezultātā virknē pašvaldību ir ambiciozi un dārgi uzturami objekti, kas sevi nespēj atpelnīt un uzliek smagu finanšu slogu pašvaldību budžetiem pat uz vairākiem gadu desmitiem.

Kā piemēru Krūmiņa minēja Rugāju ciemā uzbūvēto futbola stadionu. Ciemā dzīvo 500 iedzīvotāju, bet stadiona celtniecībai ņemts aizņēmums 703 863 eiro. Uzbūvēts stadions, kurā var rīkot starptautiskas futbola sacensības, lai gan netālu esošajos Balvos, kur ir vairāk iedzīvotāju, ir pieejams futbola stadions.

“Kāpēc tiek būvēti dārgi infrastruktūras objekti, kuru uzturēšanai būs jāveltī lieli līdzekļi? Kādas pašvaldības vadītājs teica – nauda ir jāņem, kamēr var. Secinājām, ka iepriekš aizņemties Valsts klasē bija ļoti vienkārši,” pauda valsts kontroliere.

VK kā uzskatāmu piemēru pašvaldību neapdomībai lielo objektu plānošanā un būvniecībā minēja peldbaseinu būvniecības bumu, kas īpaši raksturīgs pēdējos gados. Pašvaldības ir ieguldījušas 3-12 miljonus eiro peldbaseinu un ar tiem savienotu sporta kompleksu būvniecībā, bet to darbībai pastāvīgi nepieciešama pašvaldību dotācija, kas sedz lielāko daļu objektu izdevumu.

“Pēc desmit gadiem, kad būs jānomaina iekārtas vai jāveic būtiski ieguldījumi, peldbaseinu uzturēšanai katra pašvaldība būs izlietojusi vismaz 2-3 miljonus eiro. Viens no piemēriem ir Kuldīgas novada peldbaseins. Kuldīgas novada pašvaldība pirms projekta īstenošanas nevērtēja tā ietekmi uz pašvaldības budžetu. Objekta izdevumi 2018.gadā gandrīz trīs reizes pārsniedza ieņēmumus, peldbaseina ieņēmumiem vidēji mēnesī sasniedzot vien 8000 eiro,” pauda Valsts kontrolē.

Arī pašvaldībās, kuras ir aprēķinājušas ieņēmumus un izdevumus pirms projekta īstenošanas, prognozes par objekta darbību bieži vien ir optimistiskākas nekā faktiskie darbības rezultāti. Piemēram, Siguldas sporta centram, kuru Siguldas novada pašvaldība ir iznomājusi pašvaldības kapitālsabiedrībai, faktiskās izmaksas vairākās pozīcijās būtiski atšķīrās no iepriekš plānotajām. Lai gan pašvaldība kapitālsabiedrībai ir samaksājusi vairāk nekā vienu miljonu eiro par sporta nodarbību nodrošināšanu, kapitālsabiedrība nespēj veikt nomas maksājumus pilnā apmērā.

Bauskas peldbaseina uzturēšanas izdevumi 2018.gadā bija par 18% lielāki nekā plānots, sasniedzot 282 898 eiro, arī pašvaldības dotācija peldbaseina darbībai vairāk nekā divas reizes pārsniedza plānoto, sasniedzot 252 424 eiro.

“Zīmīgi, ka neviena no revīzijā iekļautajām pašvaldībām nav uzskatījusi par nepieciešamu peldbaseina plānošanas procesā vai pirms peldbaseina projektēšanas sākšanas konsultēties ar Latvijas Peldēšanas federāciju par tā piemērotību paredzētajiem mērķiem. Proti, lai peldēšana būtu droša un peldbaseina parametri, aprīkojums atbilstu ieplānotajam mērķim,” stāstīja Valsts kontrolē.

Revīzijā secināts – lai aizņemtos naudu Valsts kasē, normatīvo aktu prasības ir visnotaļ formālas. Aizņemties ir vienkārši, jo pašvaldību pieteikumos netiek prasīts vispusīgi pamatot aizņēmuma nepieciešamību un atbilstību pašvaldības iedzīvotāju vajadzībām. Biznesa plānu ar rūpīgiem aprēķiniem pašvaldības gatavo tikai tad, ja to pieprasa Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma saņemšanas noteikumi.

Tikai septiņas no 15 VK revīzijā iekļautajām pašvaldībām bija veikušas iecerēto objektu uzturēšanas izmaksu aprēķinu pirms projekta īstenošanas. Kopumā prioritāro investīciju projektiem 2017. un 2018.gadā piešķirti 22,17 miljoni eiro.

Vērtējot aizņēmuma ekonomisko pamatojumu, īpaši norādīts, ka sadaļai “projekta apraksts” jābūt īsai – ne garākai par vienu lapu. Piemēram, Carnikavas pašvaldība, piesakoties 2,61 miljona eiro aizņēmumam, bērnudārza būvniecības projektā pie pamatojuma sākotnēji bija ierakstījusi tikai vienu teikumu.

Arī pieteikumu izvērtēšanas kārtība Finanšu ministrijas (FM) izveidotā padomē pamatā paredz kontrolēt tikai pašvaldības kopējo parādu apjomu un aizņēmuma atbilstību valsts budžeta likumā noteiktajiem aizņemšanās nosacījumiem. Pašreizējā aizņēmumu piešķiršanas kārtība neprasa, lai pašvaldības pirms aizņēmuma saņemšanas izvērtētu projekta ekonomiskumu un efektivitāti, atbilstību pašvaldības apstiprinātajiem attīstības plānošanas dokumentiem.

“Zināmā mērā paradoksāla ir līdzšinējā kārtība, ka FM padomē, kura lemj par aizdevumu piešķiršanu, nav bijis neviena Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvja, lai gan 2018.gadā 16,3% no piešķirtajiem aizņēmumiem ir paredzēti izglītības iestāžu investīciju projektiem,” norāda VK.

Revidenti skaidro, ka sekas šādai situācijai raksturo Bauskas novada pašvaldības piemērs. “Kaut arī pašvaldības pasūtītā pētījumā par skolu tīkla optimizāciju ieteikts slēgt Mežotnes pamatskolu, ēkā saglabājot tikai pirmsskolas apmācību, Bauskas novada pašvaldība veikusi gan ēkas pārbūvi, Valsts kasē aizņemoties vairāk nekā 600 000 eiro, gan 2019.gada prioritātēs iekļāvusi divstāvu sporta zāles būvniecību šai izglītības iestādei,” stāstīja VK.

Revīzijā konstatēts, ka kaimiņos esošās pašvaldībās nav izplatīta prakse sadarboties objektu plānošanā. Tādēļ nereti vienā reģionā nelielā attālumā ir sporta objektu pārpilnība, kas rada nevajadzīgu konkurenci, bet citur nav nekā. VK norādīja uz veiksmīgiem pašvaldību sadarbības piemēriem infrastruktūras projektu īstenošanā. Piemēram, Stopiņi sadarbojušies ar Rīgu, Jēkabpils – ar Salas novadu. Turklāt nereti tieši komunikācija ar kaimiņu pašvaldību likusi attiekties no neapdomātu projektu īstenošanas.

VK uzsvēra, ka pašvaldībām ir rūpīgāk jāplāno lielie projekti, apzinoties, ka tās rīkojas ar savu iedzīvotāju līdzekļiem.

Komentāri (11)

Kamielis 19.09.2019. 21.15

Kāpēc tiek būvēti dārgi infrastruktūras objekti? Tāds dīvains jautājums VK. Neticu, ka VK ir tik naiva un nesaprot, ka šie objekti pamatā ir savējo korumpantu un politiķu finansēšanas mehānisms caur būvniecības shēmām. Bija taču hokeja halles, tagad koncertzāles un peldbaseni katrā mazķņazistē, patiesi kāpēc gan nē, ja ES nodokļu maksātāju nauda joprojām plūst straumēm uz Latviju.

+1
0
Atbildēt

1

    vvilums > Kamielis 19.09.2019. 22.53

    Maz ka pieņem lēmumu būvēt sabiedrībai nejēdzīgus projektus, tad vēl būvniecības laikā zog. Šoreiz runa par to, ka būtu neslikti, ja zagdami uzbūvētu kaut ko vērtīgu pašiem un nākamajām paaudzēm. Abus labumus gribēt laikam ir par daudz. Dzīsies pēc diviem zaķiem -nenoķersi ne vienu.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

vvilums 19.09.2019. 16.46

Tas nekas, ka blakus novadā 40 km attālumā ir vairāki baseini, mums, mazam dotētam novadiņam, vajag savējo, lai 250 tūkst. uzturēšanai + 100 tūkst. kredīta atmaksai IK GADU …..
Cik daudz veselīgāku un perspektīvāku nodarbju varētu atbalstīt pa tādiem līdzekļiem, bet tie “nogrima ķimikāliju dīķītī “.
Blakus ezeriņa daudz tīrākos ūdeņos tak varēja… , bet ziemā redz gribās. Mums ,slēpotājiem, vasarā arī gribās paslēpot, tad varbūt tad saldējamās slēgtās trasītes tagad …. katrā novadiņā par kredītiņu ,kamēr dod takš jāņem.

+1
0
Atbildēt

2

    vvilums > vvilums 19.09.2019. 17.16

    Starp citu, ja baseina vietā uzbūvētu slēgto saldējamo trasīti slēpošanai, tad kaut vai uz tūristu pieplūduma rēķina dotācijās būtu daudz mazāk jātērē, un, ja vēl izmantotu vasaras karsto sauli elektrības saldējamo iekārtu darbināšanai…. ? Mēs būtu “krutais” novads, kāda darbavieta tūrisma nozarē arī rastos ( uz baseinu nebrauks, jo tādi visapkārt ).

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Sskaisle > vvilums 19.09.2019. 20.11

    Kāds egoists?!!! Kā kauna nav. Kuldīgā visi ir tik laimīgi,ka ir labs baseins. Paziņa lauza kāju un tā slavēja baseinu,ka neesot rehabilitācija vajafzīga.
    40 km turp,40 km atpakaļ – pats braukātu tā?
    Domā ,ka ārpus Rīgas zemāka rase dzīvo ?

    +1
    -1
    Atbildēt

    1

    vvilums > Drosma 19.09.2019. 20.30

    Velo trenažieris, fizioterapija būtu vēl labāka rehabilitācija lauztai kājai.

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    Vahamurka > vvilums 23.09.2019. 14.18

    No ši saprotams,ka vvilums vienkārši neprot peldēt,bet gan ir no kārno apkārtskaraidītāju, ciskadrillu šlakas.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    vvilums > Vahamurka 23.09.2019. 20.10

    Jā, tie ,kas peld ezeru un upes ūdeņos un neiet uz baseinu, neprot peldēt.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Vahamurka > vvilums 23.09.2019. 20.49

    Tad kāpēc peldēšanas vietā tiek piedāvāta slēpošana?Tās ir tik vienādas nodarbes?Tu pa upi peldi,ar nūjām atgrūžoties no grunts?

    0
    0
    Atbildēt

    0

kolpants 20.09.2019. 17.56

Бассейны не строить, школы соптимизировать, самоуправления сократить!
Потом лить крокодильи слезы-почему люди сволочи не патриоты, уезжают с деревень, особенно в Латгалии, ведь некому будет защищать землю от злых русских!

0
-1
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu