Apzinoties ģeopolitisko situāciju un spiegošanas riskus, Baltijas valstis raugās gan uz ASV, gan Briseli, lemjot par Ķīnas tehnoloģiju milža Huawei dalību 5G tīklu attīstībā
Kad 2013. gada beigās ierēdnis Igaunijas Ārlietu ministrijā atvēra intriģējošu e-pasta pielikumu, viņa datoram piekļuva hakeru grupa, kurai piedēvēta saistība ar Ķīnas valdību. Iebrucēji meklēja īpašas šifra atslēgas, kuras Igaunijas diplomāti izmantoja, lai komunicētu ar partneriem ES.
Igaunijas iestādes incidentu atklāja tikai 2014. gada sākumā, pēc vairāk nekā mēneša. Igauņi apgalvo — lai gan ķīniešu hakeri iekļuva sistēmā, viņi neatrada meklēto. Igaunija kiberuzbrukumu piedēvē Ke3Chang grupējumam, kas centās ielauzties Eiropas valstu ārlietu ministriju tīklos kopš 2010. gada, bet īpaši aktīvi 2013. un 2014. gadā. Pikšķerēšanas e-pastu pielikumi solīja atklāt bijušā Francijas prezidenta sievas, modeles Karlas Bruni kailfoto vai informāciju par ASV militārajiem plāniem Sīrijā.
Jaunākajā Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā par ES un Ķīnas stratēģiskajām attiecībām kritiskās infrastruktūras drošība minēta kā viena no problemātiskajām jomām. Avoti Baltijas diplomātu un drošības dienestos apstiprina — Ķīnas izlūkošanas aktivitātes Baltijas valstīs arvien pieaug, un galvenās intereses ir saistītas ar ES un NATO jautājumiem.
5G karstais kartupelis
Baltijas valstis šobrīd atrodas krustcelēs, tām jāpieņem būtisks lēmums tehnoloģiju jomā — vai ļaut Ķīnas kompānijas Huawei tehnoloģijas izmantot jaunākās paaudzes jeb 5G mobilo tīklu būvniecībā. Lēmums arvien vairāk nosveras par labu netiešam «nē».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.