Sācies jaunais mācību gads vairāk nekā 35 000 vidusskolēnu visā Latvijā. Daļai no viņiem šis būs pēdējais mācību gads skolā, kad būs jāizdara izvēle par profesijas izvēli. Tikai neliela daļa jauniešu savu mērķi ir nosprauduši, jau sākot mācības vidusskolā, jo pārsvarā skolēni šajā posmā vēl meklē sevi. Lai sekmētu izaugsmi, ceļu uz panākumiem un veiksmīgas karjeras izveidi nākotnē, ir būtiski jau skolas laikā mudināt jauniešus piedalīties dažādos ārpusskolas projektos un pasākumos.

Audzinātājs kā stūrmanis un iedrošinātājs

Patlaban ārpusskolas aktivitāšu piedāvājums ir gana plašs, un jauniešu uzdevums ir meklēt savu interešu sasaisti ar piedāvājumiem, uzdrošināties darīt un ar prātu izvērtēt iespējas. Olaines novadā kopumā jauniešiem ir ļoti daudz iespēju, taču nereti traucē pašu skolēnu inertums, uzņēmības un ambīciju trūkums. Diemžēl skolā nav karjeras konsultanta, tāpēc klases audzinātājam jābūt arī stūrmanim un iedrošinātājam. Saprast un izzināt katra skolēna vajadzības un vēlmes nav viegli. Ļoti svarīga ir paša jaunieša vēlme iesaistīties piedāvātajās aktivitātēs, izmēģināt kaut ko jaunu, ieklausīties skolotājos, iet un darīt.

Tas nav noteikts nevienā pienākumu aprakstā, tomēr katru gadu cenšos skolēnus iesaistīt dažādos ārpusskolas projektos un pasākumos. Mani motivē pieredze, kas gūta, pašai veidojot savu ceļu dzīvē – ejot, meklējot, izmēģinot un ieklausoties padomdevējos. No šuvējas modelētājas esmu kļuvusi par mājturības un tehnoloģiju, sociālo zinību, speciālās izglītības skolotāju, skolotāju mentoru, tāpat rakstu Eiropas Sociālā fonda projektu pieteikumus un iesaistos Latvijas mēroga aktivitātēs. No sava 27 gadus ilgā pedagoģiskā mūža septiņus gadus biju skolotāja, divus gadus – direktore un 18 gadus – direktora vietniece mācību darbā 7.-12. klasē, kā arī komerczinību skolotāja 10. klasē. Es strādāju ar bērniem, kuri ir tādā vecumposmā, kad ir ļoti būtiski saņemt atbalstu, palīdzēt ieraudzīt iespējas, kas dažkārt ir tepat līdzās. Arī mani pašas bērni palīdz apzināties, cik svarīgi, ja blakus ir atbalsts, kas kliedē neziņu.

Panākumu skola

Dažādas aktivitātes, kas sekmē līdera dotību attīstīšanu un karjeras izvēli, nav tikai pēdējo gadu modes kliedziens. Jau tālajā 1999. gadā skolēnus iesaistīju projektā “Esi līderis”, kuru vadīja Ilze Kalniņa-Dauga. Tagad jau 10 gadus ar skolēniem piedalāmies profesionālās pilnveides programmā “Panākumu universitāte”, kuras ietvaros ik mēnesi 70 vidusskolēni dodas uz iedvesmojošu personību lekcijām un diskusijām visas dienas garumā. Projekts apvieno aptuveni 600 jauniešus no visas Latvijas – tā ir iespēja tikties, atrast jaunus draugus, saturīgi un vērtīgi pavadīt laiku, kā arī beigās iegūt pirmo izglītību apliecinošo dokumentu. Skolēni šajos pasākumos var gūt ne tikai vērtīgu pieredzi un zināšanas, bet arī vērtīgas balvas.

Lai sniegtu skolēniem šīs iespējas, nepietiek tikai ar pedagogu entuziasmu, nepieciešams arī finansējums. Liela daļa dažādu projektu un pasākumu norisinās Rīgā, tāpēc jo tālāk no galvaspilsētas skolēni dzīvo, jo lielāks atbalsts nepieciešams. Mūsu pašvaldībā tas tiek sniegts, iesaistās arī vecāki, kuri palīdz ar ceļa naudu un pusdienām. Tomēr es aicinātu pašvaldības visā Latvijā atbalstīt jauniešu izaugsmi arī ārpusskolas aktivitātēs, jo šie paši jaunieši arī būs attiecīgā novada, reģiona un visas valsts nākotne. Protams, jaunieši ir dažādi, bet ikviens atzīst, ka, tiekoties ar dažādu jomu cilvēkiem un iedvesmojošām personībām, viņi uzzina lietas, kas dzīvē noderēs.

Skolēnu izaugsme kā motivācija

Es noteikti turpināšu aktīvi strādāt pie jauniešu izaugsmes arī nākotnē. Prieks, ko redzu jauniešu acīs un acīmredzamā karjeras plānošanas prasmju pilnveide, sniedz man motivāciju darboties arī turpmāk. Ne vienmēr ir būtiski, lai kāds pateiktu “paldies” – bieži sajūtu to ar savu sesto maņu, kas ir labi attīstīta ikvienam pedagogam. Nenoliegšu, ka ir liels prieks pēc vairākiem gadiem redzēt jauniešu pārvērtības – dažs no klusa, bikla 10. klases skolēna kļuvis par sporta reportieri, cits – par veiksmīgu biznesa pasaules cilvēku. Skatoties fotogrāfijas no mūsu kopīgi apmeklētajiem pasākumiem 18 gadu laikā, kļūst skaidrs, ka diennaktī tomēr nav tikai 24 stundas. Ja grib, tad ir vairāk, un jauniešiem veltītais laiks ir svētīgs.

Ar skolēniem piedaloties dažādos līderisma projektos, esmu secinājusi, ka ne visi jaunieši var, spēj un vēlas būt līderi, tomēr mans kā skolotājas uzdevums ir palīdzēt saredzēt iespējas, sniegt impulsu darīt lietas citādi, iziet no savas ikdienā pierastās komforta zonas un radīt apstākļus skolēnu sadarbības prasmju pilnveidei. Līderi nevar izcept kā pankūku – tas veidojas no vēlmes redzēt tālāk par savu degungalu, ar matu galiem sajūtot vietu un laiku, kad vari paveikt lielas lietas.

Autore ir Olaines 1. vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā