LU Studentu padomes pārstāvei nav taisnība – ir pieprasījums pēc izcilības

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Sandra Martinsone
Print Friendly, PDF & Email

Saasinoties publiskajai diskusijai par Latvijas Universitātes (LU) vadības maiņu, aktualizējies jautājums par to, ir vai nav Latvijai vajadzīga izcilība augstākajā izglītībā un ko tas nozīmē. Īpaši mulsinošs ir LU Studentu padomes pārstāves nesen paustais viedoklis, ka “mums ļoti nepatika ideja par maģisko jēdzienu TOP 500 – Latvijas Universitātei it kā jābūt šajā topā. Par to esam daudz diskutējuši, un es vēl neesmu satikusi nevienu studentu, kurš būtu teicis: es iestājos šajā augstskolā tāpēc, ka tā ir TOP piecsimtniekā.” (NRA, 08.08.2019).

Iespējams, viens no iemesliem, kāpēc viņa nav līdz šim satikusi nevienu, kas vēlas iestāties top 500 vai top 100 un pat top 10 augstskolās, ir tas, ka tie studenti vienkārši ir devušies turp, kur ir šādas augstskolas, bet LU diemžēl pat nav tuvu šai “maģiskajai” top 500 robežai.

Augusta vidū ALSRUK (Latvijas izcelsmes studentu un pētnieku Lielbritānijā asociācija) veiktajā ārvalstīs studējošo Latvijas izcelsmes jauniešu ekspresaptaujā 60% aptaujāto atzina, ka universitātes izvēli ļoti lielā mērā noteica tās starptautiskie reitingi, un 23,5% aptaujāto – ietekmēja nedaudz. Tikai diviem studentiem tas nešķita svarīgi un trim studentiem dominējoši bija pavisam citi apsvērumi.

42% uzskata, ka studijas universitātē ar augstu starptautisko reputāciju sniedz daudz augstvērtīgākas zināšanas, ekspertīzi, profesionālo attīstību, 31% uzskata, ka tas padara spēcīgāku CV un dod labākas darba iespējas.

12% uzskata, ka tas ir prestižs un studijas izveido augstvērtīgu sociālo/profesionālo kontaktu tīklu. Vēl citi norāda, ka atrašanās augstā vietā starptautiskā reitingā nozīmē labas kvalitātes mācības, pieejamos mācību materiālus. Kādam citam “tas rada sajūtu, ka universitāte “nevārās savā sulā” vai nepeld tikai lokālajā pīļu dīķī, bet ir starptautiskās akadēmiskās pasaules daļa”. Starptautiski atzītām universitātēm, visticamāk, ir labāks finansējums, labāki tīkli un vairāk pētniecības iespēju.

Lai gan precīzas statistikas nav, uz ārzemēm brauc studēt daudz Latvijas studentu. Balstoties uz Lielbritānijas augstākās izglītības statistikas aģentūras datiem, Lielbritānijā vien 2017./2018. studiju gadā bija vismaz 1300 Latvijas izcelsmes studentu vismaz 130 Lielbritānijas universitātēs. Vismaz 20% no kopējā skaita studē top 20 Lielbritānijas augstskolās. Divpadsmit no šīm augstskolām ir pasaules top simtniekā. Starp 20 populārākajām Lielbritānijas universitātēm Latvijas izcelsmes studentu vidū, kurās mācās gandrīz puse no visiem Latvijas studentiem, 11 ir pasaulē labāko top 200 universitāšu vidū.

Vēl vairāk – balstoties uz ALSRUK datiem, Lielbritānijas top 20 universitātēs strādā vismaz 16 Latvijas izcelsmes pasniedzēji un pētnieki, kuri jau ir kļuvuši par starptautiski atzītas un izcilas akadēmiskās un pētnieciskās kopienas sastāvdaļu un no zināšanu saņēmējiem ir kļuvuši par izcilu zināšanu devējiem un radītājiem.

Viens no sarežģītākajiem jautājumiem diskusijā par izglītības izcilību, ir studiju apvienošana ar darbu, kas ļoti daudziem Latvijā ir akūta nepieciešamība, taču tai pat laikā tas arī atstāj ietekmi uz izglītības kvalitāti, jo students nespēj pilnvērtīgi veltīt savu uzmanību studijām. Pētniecība, kas ir kvalitatīvu studiju procesa neatņemama sastāvdaļa, netiek attīstīta, jo tam neatliek laika. Līdzīgam spiedienam gan arī ir pakļauti pasniedzēji, kuri daudzo pienākumu un darbu dēļ nespēj veltīt pietiekamu uzmanību pētniecībai un/vai iesaistīt studentus aktīvas pētniecības pasaulē. 20% no aptaujātajiem Latvijas izcelsmes studentiem ārvalstīs paralēli studijām nestrādā nemaz. Tikai 11% strādā pilna laika darbu, bet 36% – līdz 20 stundām nedēļā (tie ir griesti, cik daudz stundu var strādāt studenti Lielbritānijā). 27% strādā neregulāri un maz vai tikai studiju pārtraukumos/vasaras brīvdienās. Salīdzinājumam, Latvijā 81% studentu strādā paralēli studijām.

Šie dati (kas, protams, tikai ieskicē tendences) ļauj izdarīt vairākus secinājumus:

  • Latvijas vidējās izglītības iestādes spēj sagatavot skolēnus kvalitatīvām studijām izcilās augstskolās, tāpēc ir būtiski, ka Latvijās augstskolās šī latiņa netiek samazināta. Tie Latvijas pamatskolu un vidusskolu skolotāji, kas var sagatavot skolēnus izcilām universitātēm ārvalstīs, savā līmenī ir jau pārāki par Latvijas augstskolām. Un lai arī uzkrītoši daudz ārvalstīs studējošo (īpaši eksaktās zinātnes) ir Rīgas valsts 1.ģimnāzijas absolventi, spēja sagatavot studijām ārzemēs nav koncentrēta tikai Rīgā un lielajās pilsētās.
  • Pretēji LU Studentu padomes vadītājas apgalvojumiem, Latvijā ir pieprasījums pēc izcilas augstākās izglītības. Tāpēc, tie, kam ir iespēja, drosme, motivācija, uzņēmība un nepieciešamais atbalsts, dodas studēt uz ārvalstīm, kur izcilība ir pieejama.
  • Izcilas izglītības trūkums Latvijā noteikti veicina “smadzeņu aizplūšanu”. No aptaujātajiem Latvijas studentiem ārvalstīs tikai 25% plāno atgriezties Latvijā; 29% neplāno atgriezties, bet 36% vēl nav izlēmuši. Ja jaunajiem speciālistiem ir ierobežotas iespējas Latvijā pielietot savas zināšanas un turpināt profesionālo izaugsmi, tie var neatgriezties. Un, tā ir Latvijas politiskā izšķiršanās, vai Latvijā ir vieta aktīvai, starptautiski nozīmīgai un pilnvērtīgai izglītībai, zinātnei un pētniecībai.
  • Cenšoties iegūt izcilu izglītību, studijas ārvalstīs, protams, nav finansiāli vienkāršs risinājums zinātkāram jaunietim un var būt diezgan dārgs prieks (lai gan atkarīgs, kur un ko studē). Balstoties uz aptaujas datiem, daudzi ārzemēs studējošie veic daļēja laika darbu, taču tendence strādāt ir mazāk izteikta nekā Latvijā. Pieļaujams, ka vismaz Lielbritānijas gadījumā to izskaidro plašāka pieejamība valsts studiju kredītam (kas pieejams arī ES pilsoņiem), ar kuru var segt studiju maksu un atmaksāt, kad ir pabeigtas studijas un sasniegts zināms ienākumu līmenis. Ļaujot studentiem veltīt vairāk laika studijām, var celt gan studiju vērtību, gan izglītības kvalitāti, izcilību un ietekmi uz profesionālo attīstību. Turklāt, daudzviet (piemēram, Šveicē) doktorantūra ir kā pilna laika adekvāti apmaksāts darbs, tāpēc piestrādāšana nav nepieciešama. Arī Lielbritānijā studējošie doktoranti var sanemt vidēji 15 000 mārciņu gadā (neapliek ar nodokli), kas nav īpaši daudz, lai izdzīvotu Londonā, bet ir labs minimālais pamats ar iespējām nedaudz piepelnīties. Pieejams un adekvāts finansiālais atbalsts studijām Latvijā varētu būtiski uzlabot studiju kvalitāti un vērtību, ļaujot studentiem veltīt adekvātu laiku studijām. Studēšanas imitācija devalvē izglītības vērtību.
  • Pārāk zemi valsts ieguldījumi izcilas augstākās izglītības attīstībā sekmē nevienlīdzību. Ir zināms, ka daudzi Latvijas politiskās un ekonomiskās elites bērni studē ārvalstīs, kas savā ziņā gan eliti, gan elites jauno paaudzi distancē no augstākās izglītības kvalitātes problēmām Latvijā un nostiprina zināmu kūtrumu rast risinājumus (personīgi viņus izglītības kvalitāte neskar). Ne visi, kam ir spējas un potenciāls būt izciliem savā jomā, var doties studēt uz ārvalstīm, tāpēc eventuāli mazāk turīgie samierinās ar pieejamo, bet zemākas kvalitātes izglītību (izņēmums ir ārvalstu studiju stipendijas talantīgajiem, dažādas kredītu kombinācijas un pat inovatīvi crowdfunding centieni gūt finansējumu studijām). Ilgtermiņā tas var tikai nostiprināt un paplašināt nevienlīdzību, jo turīgākie spēs gūt labāku izglītību, kas dos labākas karjeras iespējas un izaugsmi. Te lielu atbildību nes tieši valdības politika un lēmumi. Izcila izglītība nedrīkst kļūt par turīgo privilēģiju.
  • Nereti lēmums par studijām ārvalstu universitātē tiek saistīts ar interesi par kādu ļoti specifisku tēmu/programmu, kas Latvijā nav pieejama vai ne tik ļoti attīstīta. Tas ļauj studentam gūt padziļinātas zināšanas kādā šaurā jomā, bet universitātei – mobilizēt studentus un pētniekus, lai radītu starptautiski spēcīgu intelektuālo spēktstaciju, kas spēj “ražot” jaunas zināšanas. Taču arī Latvijai ir daudz iespēju pozicionēt sevi starptautiskajā akadēmiskajā pasaulē, izvēloties specializācijas, kam ir dabiskas vai no jauna, apzināti radītas starptautiskas priekšrocības, sniedzot un radot jaunas zināšanas. Tas gan paģēr stratēģisku un tālredzīgu skatījumu, kam ir atbalsts politiskā līmenī.

“Kembridža neapšaubāmi izceļas ar augstiem akadēmiskajiem standartiem, tomēr to visvairāk varēja novērtēt nevis semināros un lekcijās, bet gan, tiekoties un diskutējot ar citiem Kembridžas studentiem. Kembridžas koledžu sistēma, daudzie pasākumi un projekti, kuros iespējams piedalīties, ik uz soļa sniedza iespējas satikt studentus no citām programmām un kursiem. Tas ir vislielākais ieguvums, studējot augsta ranga universitātē. Vide, kurā lielākā daļa cilvēku ir zinātkāri un ambiciozi, motivē mācīties, paplašināt savu redzesloku un tiekties uz panākumiem,” saka Annija, kura studē Kembridžas universitātē.

Savukārt Roberts no Londonas Ekonomikas skolas teic: “Starptautiskie universitāšu reitingi spēlēja svarīgu, bet ne galveno lomu manā izvēlē, kur tālāk studēt. Būtiskāk, lai universitātes intelektuālā vide būtu interesanta un fakultātē, kurā mācītos, darbotos pasniedzēji, kuru redzējumam un izpratnei būtu zināma līdzība ar to, kas man pašlaik rūp un kā par to domāju. Šādas “kopīgas valodas” atrašana, manuprāt, ir īpaši svarīga humanitārajās un sociālajās zinātnēs, kur izcilību nav iespējams novērtēt tik viennozīmīgi kā eksaktajās zinātnēs.”

ALSRUK aptaujā piedalījās 56 Latvijas studenti no 10 valstīm (34 no Apvienotās Karalistes, četri no Nīderlandes, pa trim no Dānijas, Šveices un pa vienam no ASV, Francijas, Zviedrijas, Somijas un Itālijas). 38% no aptaujātajiem studē bakalaura, 31% – maģistra un 31% – doktora vai pēcdoktoranturas programmās. Aptauja nekādā ziņā nav domāta kā reprezentatīva; tās mērķis bija veikt īsas ekspresintervijas rakstiskā veidā, lai iezīmētu tendences.

 

Autore ir Latvijas izcelsmes studentu un pētnieku Lielbritānijā asociācijas (ALSRUK) vadītāja

P.S. Raksta autore atvainojas Latvijas Studentu apvienībai par nekorekto atsauci uz NRA rakstu, kur viedokli pauda nevis Latvijas Studentu apvienības, bet LU Studentu padomes pārstāve.

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu