Dinamika pasaules ekonomikā ir pietiekami strauja un Amerikas Savienotās Valstis (ASV) visu laiku ir bijušas ekonomiskā līdera pozīcijā. Taču pēdējā desmitgadē arvien lielāku izrāvienu veic Ķīna, kļūstot par otro lielāko ekonomiku pasaulē. Vērtējot ASV un Ķīnas ekonomisko “karu”, kur par grēkāzi kļuvis Huawei, acīmredzams, ka vieni grib turpināt šo paātrināšanos, savukārt otri negrib palaist sev priekšā konkurentu. Un daudzās lietās, it īpaši nozarēs, kas saistītas ar augstām tehnoloģijām, inovācijām, ASV grib saglabāt savu ietekmi. Taču, ko tas nozīmē un dod?

Karā visi ir zaudētāji

Karš pēc savas definīcijas nekad nenes papildu labumu. Uzvarētājus šajā situācijā šodienas globālajā pasaulē ir grūti noteikt. Abas karalaukā tieši iesaistītās puses, kas šai gadījumā ir ASV un tie, kas ir netieši iesaistītie, kas šā tirdzniecības kara gadījumā ir patērētāji. Android programmu nodrošinātāji ir ASV uzņēmumi, savukārt Android izmanto Huawei kā ražotājs. Un vienalga, vai runa ir par konkrēti šo vai citiem telefonu ražotājiem, kuriem programmu nodrošinājums ir tas pats Android, tas nozīmē, ka šai cīņā ASV liek ciest gan patērētājiem, kas ne tuvu nav saistīti ar Ķīnu, bet tikai izmanto šīs valsts ražojumus, gan citiem uzņēmumiem, kuri nav tieši saistīti ar Huawei.

ASV ir pieķērušies tieši vienam uzņēmumam, kas ir otrais lielākais viedtelefonu ražotājs pasaulē ar vairāk nekā simts miljardu dolāru apgrozījumu gadā. Šis tirdzniecības karš ietekmē globālo biznesu, un viens no spēcīgākajiem piemēriem ir Ķīnas interneta tirdzniecības gigants Alibaba, kuri apsver iespēju pārnest savas akcijas no ASV un Honkongas biržām. Ir paredzams, ka uzņēmumi varētu vēlēties mazināt savu atkarību no Rietumu finanšu tirgiem.

Sekas ir tādas, ka ASV šo attīstības dinamiku neapšaubāmi ierobežos, bet tai pat laikā Ķīnas uzņēmumu pārstāvji ir pietiekoši ambiciozi un spēcīgi, lai grūtības pārvarētu. Ir jārēķinās ar to, ka šīs tehnoloģijas attīstīsies jebkurā gadījumā.

Tas jau ir redzams – iespējamajiem Android ierobežojumiem arī ir lielāka ietekme – Krievija, Japāna, Indija, Ķīna un citas valstis ir izstrādājušas alternatīvu Android operētājsistēmai. ES centās attīstīties, taču cieta neveiksmi. Šis embargo var radīt situāciju, kas paredz alternatīvas OS jomā, kuras nenāk no ASV.

Trampa valdīšanas laikā sankcijas eksistēs un turpināsies

ASV prezidenta Donalda Trampa darba stils daudziem nav pieņemams, taču neslēpšu, ka man patīk viņa nostāja daudzos jautājumos. Prezidentam ir jābūt ar augstām ambīcijām un pragmatismu. Nevar atrisināt radikālus jautājumus bez atbilstošiem risinājumiem. Tomēr negribētu, lai virskontrole pārņemtu visu pasauli, jebkurā vietā un par jebkuru jautājumu.

Nerunāsim tikai politiski par militāriem konfliktiem un to risināšanu, bet arī tirdzniecības un komercjautājumos šādi konflikti neko nedod. Tai pašā nozarē, kur Huawei ir attīstījies un turpina augt, viens no iepriekšējiem līderiem – Nokia tagad ir “pašā apakšā”, par tādu mobilo telefonu zīmolu kā Ericsson vispār visi sen aizmirsuši. Jārēķinās, ka pasaule ir dinamiska, biznesā lietas nestāv uz vietas, un vienmēr tas, kam būs vairāk ambīciju, enerģijas un zināšanas, iegūs pārsvaru. Un šai gadījumā visi šie punkti ir Huawei pusē. Manuprāt, prezidents Tramps pārāk zemu novērtē Huawei kapacitāti.

Jāņem gan vērā, ka sankcijas sākotnēji maijā tika atliktas uz 90 dienām, kas jau norāda, ka visas sankcijas, ko ASV vērš pret Huawei, nevar uzreiz konsekventi realizēt. Tai pat laikā jārēķinās arī ar to, ka Huawei ir pietiekami ekonomiski spēcīgs, lai attīstītu savu darbību iepriekš noteiktajos virzienos un sankcijas neapstādinās tālāko attīstību. Huawei vienīgais ceļš, kā risināt radušos situāciju, ir pastiprināt savu ekonomisko aktivitāti visos iecerētajos veidos un virzienos.

ES jārisina kolektīvās drošības jautājumi

Pašlaik Huawei tēmā ir ļoti daudz subjektīvisma. To, kādas tehnoloģijas pasaule drīkst lietot, nevar vienpersoniski izlemt ASV prezidents. Ja runa ir par Eiropas Savienības dalībvalstu drošību, šādi lēmumi jāpieņem pašai ES. Bet mēs vadāmies tikai pēc tā, kādus dekrētus ASV prezidents ir izdevis, sauksim to tā, – saistībā ar ierobežojumiem – pirkt vai nepirkt to vai citu produktu. Tā nedrīkstētu būt. Redzam, ka viedoklis ES valstīs ir nepārprotams, piemēram, Portugālē un Grieķijā, kur atļaus Huawei būvēt 5G tīkla infrastruktūru – pagājušajā mēnesī Grieķijā īstenoja izmēģinājuma (pilot) projektus, kas varētu palīdzēt atvērt Huawei 5G tirgu Dienvidaustrumeiropā.

Stājoties prezidenta amatā, Tramps paziņoja, ka Amerikai jābūt Nr. 1 pasaulē, ka viņš atgriezīs Amerikas prestižu un varenību. Bet nav jau jāatgriež, Amerika ir bijusi un būs varena. Arī es saku paldies amerikāņiem, jo esmu beidzis Hārvardu un viņi man ir snieguši palīdzīgu roku, bet viss, ko man mācīja Hārvardā, bija balstīts uz ārkārtīgi demokrātiskiem principiem. Taču šajā gadījumā negribētu teikt, ka tā ir demokrātija, kas ASV izpaužas pret Huawei. Tikpat labi tas var būt vērsts pret jebkuru citu tehnoloģiju ražotāju. Vairāk izskatās pēc tā, ka šī Huawei dinamiskā attīstība mazliet nedod mieru pārējiem amerikāņu ražotājiem un ASV vadībai.

Nacionālā drošība

Nešaubīgi – tehnoloģijas ir tās, kas nodrošina nacionālo drošību. Tai pat laikā nebūsim naivi – arī Latvijā mobilo telefonu operatori nav tikai operatori, bet viens no nacionālās drošības garantēšanas elementiem, jo visas sarunas ir kontrolējamas. Tehnoloģijas to spēj realizēt, pastāv dažādas kontroles iespējas, taču jautājums ir par to, kādiem mērķiem tas tiek izmantots, kā šie tehnoloģiskie sasniegumi pēc tam tiek ekspluatēti, kas, kādā veidā un kāpēc izmanto iegūtos datus. Ar šo pašu jautājumu Tramps saskarās gandrīz katru nedēļu, kad runa bija par Krievijas ietekmi uz viņa vēlēšanām ar informatīvo tehnoloģiju starpniecību. Jātiek skaidrībā, kā to kontrolēt un ierobežot līdz augstākajām stratēģiskajām lēmumu pieņemšanas sistēmām un to vadīšanu.

Zināmā mērā šis ir arī amerikāņu solis uzsvērt viņu ietekmes varenību ne tikai militārajā, bet arī ražošanas sektorā, atsaucoties uz Huawei dibinātāja saistību uz armiju. Nekas labs tas nav bijis, bet, cik mums ir dibināti lieli uzņēmumi Latvijā, kur klāt bijušas valsts drošības komitejas augstas amatpersonas? Tāpēc tie nedarbojas? Darbojas. Un nekādas sankcijas šiem uzņēmumiem nav noteiktas. Protams, Latvijai, salīdzinot ar Ķīnu, ir maza ekonomika, un nedomāju, ka katrā no šiem gadījumiem būtu jāseko sankcijām.

Katrai lietai ir savs noilguma laiks un jāzina, kā šī informācija tiek ekspluatēta — kādiem mērķiem un kādos nolūkos — tas ir galvenais. Ja patiešām informācija tiek izmantota pret civilizācijas tālāko attīstību, tad noteikti ir jāseko sankcijām, taču, ja tas globālā mērogā neskar civilizācijas attīstību visdažādākajos veidos, tad šeit vienkārši ir jāseko līdzi, tā teikt – jātur roka uz pulsa. Nedrīkst ierobežot ražošanas uzņēmuma attīstības dinamiku, tā vairs nav tirgus kontrolēta situācija, tā ir administratīvi kontrolēta situācija. Tas ir vēl trakāk nekā centralizēta ekonomikas vadīšana globālā mērogā, ignorējot tirgus ekonomikas darbības nosacījumus.

 

Autors ir Dr.oec., Latvijas Universitātes profesors