Komforta zona • IR.lv

Komforta zona

1
Tumši sarkanā krāsa bijusi Veltas ideja, tāpat arī doma izrotāt ēku ar grafiti. «Tas ir vienkāršākais veids, kā aizslēpt negludumus, defektus.» Foto — Gints Ivuškāns
Veronika Viļuma

Velta Holcmane, kurai profesionālajā dzīvē arhitektūras teorija ir tuvāka par praksi, vasarnīcā Langstiņu ezera krastā īstenojusi virkni radošu ideju

Velta Holcmane arhitektūras metu konkursos nepiedalās. Viņa tos organizē. Veltai nepiešķir balvas, un par viņas darbiem neraksta medijos, toties viņa pati desmit gadus kūrējusi Latvijas Arhitektu savienības gada labāko darbu skates un jau vairāk nekā 20 gadus kopā ar cienījamo arhitektūras doktoru Jāni Lejnieku veido žurnālu Latvijas Architektūra. 

Ciemojoties Langstiņu vasarnīcā, pamanu pie sienas piestiprināto diplomdarbu Pēterbaznīcas apkārtnes rekonstrukcija un jautāju, kāpēc diplomētā arhitekte nolēmusi pievērsties nozares procesu kūrēšanai, tā nereti paliekot otrajā plānā. «Pietrūka talanta rasēt,» vaļsirdīgi atbild Velta, ātri gan secinot, ka patiesībā prakse nekad neesot viņu tik ļoti interesējusi. «Pēc trim gadiem augstskolā kļuvu par arhitektūras un dizaina sadaļas redaktori Latvijas enciklopēdijas redakcijā. Tas mani tā aizrāva! Sapratu, ka gribu turpināt to darīt. Pēc tam aizgāju uz Arhitektūras muzeju, kopā ar Lejnieka kungu sākām veidot tā krājumu un izstādes. Arī tas man iepatikās. Tā ir radoša dzīve, drusku vairāk nekā tīra projektēšana,» saka Velta.

Viņas pēdējais darbs Latvijas enciklopēdijas redakcijā bijusi «medusmaize» — vairāksējumu izdevuma Māksla un arhitektūra biogrāfijās sastādīšana. Tās ir grāmatas, kuras Latvijas kultūras vēsturi studējušajiem tālu nav jāmeklē. No plaukta izņemu pirmo sējumu, kur zem C un H atrodami vārdi, ar kuriem cieši saistīts Veltas vasarnīcas stāsts.

Mazmājiņa

Zem H ir šķirklis gan par Veltu pašu, gan viņas tēvu, ievērojamo arhitektūras zinātņu doktoru Andreju Holcmani, joprojām lielāko autoritāti Vecrīgas arhitektūras izpētē un aizsardzībā. Zem C — par Holcmaņa mātesbrāli mākslinieku Aleksandru Cīruli. Tieši viņš 30. gados tolaik iecienītajā atpūtnieku ciematā Langstiņos uzbūvēja vasarnīcu, kuras zaļos ieejas vārtus vēl aizvien rotā autora monogramma, bet ezera pusē — mākslinieka sievas Mērijas iniciāļi. «Viss bija viņa paša taisīts — mēbeles, lustras, sienu gleznojumi,» par vēsturisko īpašumu stāsta Velta. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu