Augusta vidus. Uz svētkiem Aglonā dodas ļaudis no visas Latvijas. Trim dažādu paaudžu kristiešiem jautājam — kā radusies un ko sniedz viņu pārliecība par Dieva spēku?
Attiecības ar amerikāņu kalniņiem
Nils Mosejonoks (25) strādā projektos, kas nodarbojas ar jauniešu izglītību
Sabiedrībā pastāv stereotipi, ka baznīca iegrožo, noliek kādus rāmjus, uzstāda noteikumus un, ja tos neizpildi, vairs neskaities kristietis, pārliecināti saka Nils. «Taču man ticība un Dievs nozīmē kaut ko tieši pretēju. Dievs iedod pilnīgu brīvību izvēlēties, ko gribu darīt un kuru ceļu iet,» viņš stāsta. «Dievs ir klātesošs pat ikdienā, protams, stiprākas jūtas parādās brīdī, kad dzīvē viss ir labi vai arī slikti. Manas attiecības ar Dievu ir kā ar sensenu draugu, mēs varbūt netiekamies katru dienu, bet, kad satiekamies, pavadām brīnišķīgu un kvalitatīvu laiku.»
Būt ar ticību
Dievam Nils pievērsās bērnībā, kad dzīvoja Aizkrauklē. Doma, ka eksistē kāda augstāka būtne, bijusi jau bērnībā. Uzzināt ko vairāk pamudināja vietējās draudzes priesteris, kas nācis apraudzīt Nila ģimeni, kad saslima vecvecāki. Mācītāja iedrošināts, Nils sāka apmeklēt svētdienas skolu, vēlāk pievienojās vietējās draudzes jauniešu ansamblim, spēlēja sintezatoru Aizkraukles katoļu draudzē, kā arī daudzus gadus līdzdarbojās Vidzemes katoļu jauniešu centrā.
Nils skaidri apzinās, ka katolis ir tāds pats cilvēks kā visi citi — ar tādiem pašiem grēkiem. Tomēr katoļticīgais saprot, ka pats ir nekārtība Dieva priekšā. «Ar Dieva palīdzību pats sevi sakārto, un šis process nemitīgi turpinās. Svarīgi būt atvērtam, runāt ar draugiem, jāprot atvērties arī pret sabiedrības domām, uztveri, izpausmēm! Jākopj ne tikai sevi, bet jāsniedz draudzīga roka arī apkārtējai sabiedrībai, tajā pašā laikā nezaudējot savus ideālus…»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.