Latvijas iedzīvotāji ir pelnījuši inovatīvu depozīta sistēmu

Ilustratīvs foto: Gundega Šķēla
Artūrs Toms Plešs
Print Friendly, PDF & Email

Gadu desmitiem apspriestā depozīta sistēma Latvijā gūst arvien skaidrākas aprises – Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Iepakojuma likumā, kas nozīmē, ka esam tik tuvu tās ieviešanai, kā vēl nekad agrāk.

Vides piesārņojums ir viena no 21.gadsimta izaicinošākajām problēmām, un depozīta sistēma ir viens no risinājuma elementiem, kas var tieši ietekmēt cilvēku paradumus, iesaistot ikvienu atkritumu šķirošanā un mazinot apkārtējas vides piesārņojumu. Vienlaikus rezultāts būs tieši atkarīgs no ieviestās sistēmas funkcionalitātes, tādēļ ir jāmeklē iespējas sistēmu padarīt plašāku, neaprobežojoties tikai ar PET un stikla pudelēm vai skārdenēm. Tāpēc priecē konstruktīva diskusija un iespēja likuma grozījumos sistēmu padarīt plašāku un inovatīvāku.

Pārstrādājam mazāk par ceturtdaļu

Latvijā ļoti strauji pieaug sadzīves atkritumu apjomi: pēdējās piecgades laikā sadzīves atkritumu īpatsvars pieaudzis par 20%. Par to liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja “Eurostat” jaunākie dati – 2017.gadā Latvijas mājsaimniecībās radītas 851 000 tonnas sadzīves atkritumu. Salīdzinājumam 2013.gadā šis apjoms bija 704 000 tonnas. No šī daudzuma pārstrādāts mazāk par ceturtdaļu, kamēr vidēji ES pārstrādē nonāk tuvu pusei sadzīves atkritumu.

Atkritumu apjoma samazināšana ir ne vien atbildīga rīcība pret vidi, kurā dzīvojam, bet arī mērķtiecīgs solis uz mērķu izpildi atkritumu apsaimniekošanas jomā. “Single-Use Plastics” direktīva noteic, ka 2025.gadā dalīti jāsavāc 77% no vienreizējām PET pudelēm, 2029.gadā – 90%. Vienlaikus līdz 2030.gadam atkārtotā izmantošanā vai pārstrādē būs jānonāk 70% no primārā iepakojuma.

Neesam vienīgie

Ambiciozie mērķi pieprasa pārdomātu rīcību, un ne velti gan no iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām ir izskanējuši priekšlikumi plānoto dzērienu depozīta sistēmu pilnveidot, paredzot, ka tā pieņemtu arī plašāku iepakojuma klāstu – piemēram, cita veida stikla pudeles un burkas, tetrapakas u.c. Virzot grozījumus Iepakojuma likumā trešajam lasījumu, partneri pauduši gatavību izskatīt priekšlikumus sistēmas uzlabošanai, un cerams, ka no šiem vārdiem neatkāpsies.

Neesam vienīgie, kas tālredzīgi raugās paplašināta depozīta sistēmas virzienā – jau šobrīd tāda ir ieviesta vairākās Eiropas valstīs. Piemēram, Dānija šovasar sistēmā iekļāvusi arī sulu un sulu koncentrātu pudeles. Savukārt Somijā iedzīvotāji depozītā var nodot dažāda veida stikla pudeles, ne tikai tradicionāli atkārtoti lietojamās. Ja jau šobrīd klimata krīzes mazināšanas jomā vēlamies būt vieni no līderiem ES, domāju, ka arī atkritumu apsaimniekošanas jomā un pārejā uz aprites ekonomiku mums jārāda līderība un jāpiedāvā inovatīvi risinājumi. Efektīvu un tālredzīgu atkritumu pārstrādes risinājumu izveide mūs šim mērķim tuvinātu.

Dara pašu uzņēmēji

Kā novērojams, depozīta sistēmas ieviešana Latvijā dod iespēju pašmāju uzņēmumiem attīstīt un piedāvāt inovatīvus produktus iepakojuma savākšanai: kamēr dažādas puses vēl tikai spriež par paplašinātas depozīta sistēmas izstrādes un ieviešanas iespējām, mūsu pašu uzņēmēji dara un izstrādā iepakojumu savākšanas tehnoloģijas Latvijā! Nevaram ignorēt šo faktu, jo ir svarīgi izmantot pašmāju resursus, lemjot par depozīta sistēmas izstrādi un ieviešanu.

Mums ir jālepojas un jāatbalsta pašmāju talanti, turklāt ticu, ka nākotnē šāds produkts potenciāli mums nodrošinās ne vienu vien veiksmes stāstu eksporta jomā. Tā ne vien iesim līdzi laikam, bet, vēl svarīgāk, – patērētāju vajadzībām un vēlmēm. Mēs skaidri redzam, ka vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju atbalsta depozīta sistēmas izveidi. Sabiedriskās aptaujas un plaši atbalstīta iniciatīva portālā manabalss,lv signalizē, ka iedzīvotāji vēlas iespēju depozītā nodot dažādus iepakojumus un par to saņemt atlīdzību.

Vairs nevaram atlikt

Visbeidzot – ir jāatceras, ka sistēmas ieviešana ir atbildība arī nodokļu maksātāju priekšā. Sistēmai ir jābūt ērtai, caurskatāmai, sistēmas izmaksām – skaidri saprotamām un pamatotām. Šie principi paredz iestāšanos par caurskatāmu izmaksu modeli, kā arī daudzveidīga iepakojuma savākšanas iespējām, ko var nodrošināt jaunākās tehnoloģijas.

Jau pašlaik ir liels darbs izdarīts, strādājot pie depozīta sistēmas ieviešanas valstī, taču ir skaidrs, ka funkcionāli to varam padarīt vēl modernāku un ar tālredzīgāku risinājumu. Mums ir visas iespējas un arī laiks to nodrošināt, diskutējot par grozījumiem Iepakojuma likumā trešajam lasījumam. Mums ir jābūt atbildīgiem pret vidi tagad un tūlīt – to vairs nevaram atļauties atlikt uz rītdienu. Ticu, ka ar modernu un mūsu laikmetam atbilstošu sistēmu spēsim efektīvi mazināt piesārņojuma problēmu un kalpot par pozitīvu piemēru pasaulei.

Autors Artūrs Toms Plešs ir Saeimas Vides un klimata apakškomisijas priekšsēdētājs

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu