Diskusijas par budžetu sākušās neparasti agri un sola smagus satricinājumus
Valdības lēmums šonedēļ doties atvaļinājumā līdz augusta vidum izskatās pēc draudīgu negaisa mākoni pamanījuša zemnieka mēģinājuma nomukt pagrabā un cerēt, ka stihija aizies garām. Taču arī politiskās dabas spēkiem ir sava dinamika un loģika, un Krišjāņa Kariņa valdību nenovēršami ķers līdz šim lielākais pārbaudījums — nākamā gada budžets.
Nelabvēļi jau sen prognozē, ka tas būšot valdības gals. Taču arī labvēļi nešaubās, ka budžeta pieņemšana būs smags pārbaudījums valdības dzīvotspējai.
Jāatgādina, ka šā gada budžetu aprīļa sākumā pieņēma kā daļu no valdības veidošanas kompromisu paketes. Pēc trīsarpus mēnešu mokām valdība bija tapusi tikai janvāra beigās, un premjerministram izdevās pierunāt koalīcijas partnerus atlikt pirmsvēlēšanu solījumus līdz nākamajam budžetam. Iespējams, tagad Kariņš cerēja ar valdības atvaļinājumu novilcināt neizbēgamo, sak, jo īsāks būs negaiss, jo mazāk ūdens nolīs, un plūdu varbūt nebūs. Taču politiskā klimata prognoze nav labvēlīga, un nelaimi vēstoši krusas graudi jau sitas pret valdības jumtu.
«Diskusijas par nākamā gada budžetu sāksies tikai augustā!» finanšu ministrs Reirs jau pirms mēneša atgaiņājās no Izglītības ministrijas aplēsēm, ka skolotāju algu palielināšanai nākamgad vajadzēs 23 miljonus. Kariņš piebalsoja, ka par to runās «2020. gada budžeta kontekstā». Tik un tā ministrija bija «pārliecināta», ka naudu izdošoties atrast, kaut gan ministre Šuplinska «atzina, ka viņa patlaban nevar nosaukt precīzu avotu, kur iegūt finansējumu skolotāju algu celšanai».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.