fbpx

Publiskā privātā partnerība – iespēja pašvaldībām straujāk attīstīties un augt 1

Siguldas pilsdrupas. Foto: Edijs Pālens, LETA
Uģis Mitrevics
Print Friendly, PDF & Email

Saistībā ar pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu itin bieži kā arguments tiek minēta pašvaldību iespēja attīstīties un augt straujāk. Neieslīgstot detaļās par reformas nepieciešamību vai piedāvāto modeli, jau tagad pašvaldībām ir iespēja izmantot dažādus instrumentus, lai augtu straujāk un saviem iedzīvotājiem nodrošinātu kvalitatīvāku dzīves telpu, bet uzņēmumiem – biznesu atbalstošu vidi. Viens no šādiem instrumentiem ir publiskā un privātā partnerība, par kuru līdz šim viedokļi bijuši ļoti dažādi.

Taču Siguldas piemērs un pieredze gandrīz 20 gadu garumā rāda, ka ar pašvaldības un privāto partneru godprātīgu, caurskatāmu un mērķtiecīgu iesaisti šī sadarbības forma ir efektīva un rada priekšrocības visām iesaistītajām pusēm.

Pozitīva pieredze trīs dažādās nozarēs  

Patlaban Siguldas pašvaldībai ir trīs koncesijas līgumi privātās publiskās partnerības ietvaros – tas nozīmē, ka pašvaldībai piederošas infrastruktūras uz noteiktu laiku ir nodotas ekspluatācijā privātiem uzņēmumiem, kas tajās investē savu kapitālu. Līgumu darbības sākumposmā mēs bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kas konkursa kārtībā piesaistīja privāto kapitālu. Pirmo līgumu noslēdzām jau 2002. gadā, uz 30 gadiem nododot gaisa trošu vagoniņu pār Gauju koncesijā uzņēmumam “LGK atrakcijas”. Lai gan gaisa trošu ceļš ir pašvaldības īpašums, viss, kas ieguldīts tā infrastruktūrā, atjaunošanā, modernizēšanā un uzturēšanā, ir privātais kapitāls, kur šodien redzam ļoti labu pienesumu pilsētas attīstībā.

Otro koncesijas līgumu noslēdzām atkritumu apsaimniekošanas nozarē ar “Eco Baltia grupu” 2003. gadā par Siguldas pilsētas SIA “Jumis”. Kopš tā brīža pašvaldība nav veikusi savas investīcijas atkritumu apsaimniekošanā, bet ir saglabājusi kontroli pār procesu. Mūsu gadījumā Siguldas novada dome īsteno regulāru kontroli un uzraudzību par uzņēmuma darbu, kontrolē darbu izpildi, budžetus un tarifus, taču pati nepiedalās ar savām investīcijām un nejaucas uzņēmuma ikdienas vadībā un pakalpojumu sniegšanā, ļaujot tam strādāt pēc privātajam biznesam raksturīgiem principiem. Tas savukārt nodrošina to, ka uzņēmums strādā efektīvi.

To apliecina arī tas, ka, kamēr Latvijā netrūkst pašvaldību, kurās iedzīvotājiem līdz atkritumu šķirošanas konteineriem jāmēro pat vairāki kilometri, Siguldā šķirošanas konteineru tīkls ir ērti pieejams un pietiekami plašs, turklāt tā izveidē izmantoti moderni un estētiski risinājumi, piemēram, pazemes konteineri. Šogad gatavojamies arī nozīmīgam solim pilsētvides modernizēšanā un rūpēs par apkārtējo vidi: jau rudenī tiks atklāts pirmais dalītās atkritumu savākšanas viedpunkts Latvijā.

Jaunajā atkritumu savākšanas viedpunktā papildus šķirotiem stikla un vieglā iepakojuma atkritumiem pagaidām viena Siguldas dzīvojamā kvartāla iemītnieki varēs nodot bioloģiski noārdāmus sadzīves atkritumus, maksājot tikai par konkrētu apjomu. Uzskaite tiks veikta, izmantojot pašvaldības izsniegtas identifikācijas kartes – tātad cilvēkam, kurš vēlas lietot viedo konteineru, jābūt attiecīgā nama dzīvokļa īpašniekam vai jādzīvo tajā, balstoties uz īres līgumu. Tādā veidā mēs ne tikai sniedzam priekšrocības godīgiem nodokļu maksātājiem, bet arī motivējam iedzīvotājus sakārtot savas īpašuma lietas, un tas savukārt nāk par labu visai valstij. Publiskā privātā partnerība noteikti ir veicinājusi šī projekta ieviešanu.

Tāpat domājam par zaļo jeb noārdāmo atkritumu kompostēšanas laukuma izveidi, lai iedzīvotāji varētu šķirot bio atkritumus un samazinātu nešķiroto maksas atkritumu apjomu. Kopumā 16 gadus neesam atkritumu šķirošanas infrastruktūras izveidei tērējuši pašvaldības budžetu – tātad arī iedzīvotāju naudu, atstājot visu infrastruktūru un tās attīstību privātā partnera pārziņā. Tā rezultātā visos pilsētas dzīvojamos kvartālos pieejama mūsdienīga atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra.

Trešais līgums ir noslēgts siltumapgādes jomā, 2004. gadā uz 30 gadiem nododot Siguldas siltumtīklus koncesijā SIA “Wesemann”. Līguma darbības sākumā siltumapgādes sistēma bija neapmierinošā stāvoklī, ar lieliem enerģijas zudumiem, un tās atjaunošanā bija jāiegulda apjomīgas investīcijas. Jau pirmo desmit līguma darbības gadu laikā tika rekonstruētas visas siltumenerģijas ražošanas iekārtas un siltumtrases, kur tas nepieciešams, gandrīz 100% apmērā. Kopā ar Eiropas fondu līdzekļiem SIA “Wesemann” investīcijas ir mērāmas daudzos miljonos eiro. Un jau atkal šiem uzlabojumiem nav izmantota nodokļu maksātāju nauda, kaut gan tieši iedzīvotāji ir gala rezultāta lietotāji.

Daudzgadu periods – apjomīgākas investīcijas infrastruktūrā

Lai gan 30 gadi var šķist gana ilgs laika posms, tomēr tas uzņēmumiem ļauj daudz drošāk investēt un ieguldīt savus resursus. Šāda ilgtermiņa plānošanas iespēja ir daudz pievilcīgāka, jo diez vai atradīsies daudzi uzņēmumi, kuri būtu gatavi investēt miljoniem eiro, teiksim, piecu gadu projektos. Tāpēc ieguvēji ir visas puses – gan pašvaldība, gan uzņēmēji un, protams, iedzīvotāji, kuri iegūst sakārtotu vidi un modernizētu infrastruktūru. Turklāt sadarbības termiņš ļauj amortizēt investīciju ietekmi uz tarifiem iedzīvotājiem. Jo īsāks sadarbības termiņš un lielākas nepieciešamās investīcijas, jo straujāka arī ietekme uz pakalpojumu cenu iedzīvotājiem.

Redzot rezultātus visos trīs sadarbības virzienos, vairs nešaubāmies par publiskās un privātās partnerības priekšrocībām. Tiem, kam rodas šaubas par šādas sadarbības caurspīdīgumu un to, cik lielu daļu procesa var kontrolēt pašvaldība, gribētu teikt, ka šāda sistēma ir pilnīgi loģiska. Proti, pašvaldībā ir nodibināta Koncesijas uzraudzības komisija, kuras uzdevums ir regulāri tikties, saskaņot un akceptēt izmaiņas un kontrolēt koncesijas uzņēmumu darbību, tādējādi pašvaldībai līdzdarbojoties līguma izpildē. Turklāt, piemēram, atkritumu apsaimniekošanas nozarē ik pa pieciem gadiem tiek veidota jauna stratēģija, līdz ar to mums ir pat divi mehānismi, lai sasniegtu tos mērķus un rezultātus, ko vēlas pašvaldība. Un tas, manuprāt, ir daudz loģiskāk un caurskatāmāk, nekā pašiem izvirzīt mērķus, pašiem tos īstenot un pēc tam pašiem sevi kontrolēt.

Arī nākotnē izvērtēsim iespējas rīkoties līdzīgi, jo gadu gaitā esam guvuši pierādījumus, ka šādi sadarbības modeļi ir vērtējami pozitīvi. Ja saskarsimies ar kādiem uzdevumiem vai tiks grozītas noteikumu normas, kur radīsies nepieciešamība pēc privātā kapitāla piesaistes pašvaldības attīstībai, mēs noteikti nebūsim tie, kas baidās! Siguldas pozitīvā pieredze noteikti var kalpot arī par stimulu citām pašvaldībām izskatīt koncesiju kā labu instrumentu, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves vidi un nodrošinātu kopējo pašvaldības attīstību ar efektīvām investīcijām.

 

Autors ir Siguldas novada domes priekšsēdētājs

Komentāri (1)

Sskaisle 15.07.2019. 10.06

nevaru spriest – politiķiem grūti ticēt, bet var jau būt, ka ir tik labi kā kungs raksta

Bet – lūk, sestdien biju Ancē – Ventspils pusē. Un tur ceļa malā ir uzraksts – tāds – līdz asarām aizkustinošs –
Mēs gribam , lai Latvijā dzimtu vairāk bērnu.

Un es pie sevis nospriedu tā – nu pagribēsiet un pāries

Redz Latvijas politiķiem – vispār -varas elitei – pie kājas , ko tauta grib. Grib cilvēku cienīgu dzīvi – pagribēs un pāries. Grib latvisku Latviju – pagribēs un pāries. Grib tiesisku valsti – pagribēs un pāries.

Bija sestdiena – brīvdienas – kopā ar mīļoto vīrieti – visa pasaule pie kājām – laime bija pilnīga, līdz brīdim, kad izlasīju šo unikālo !!!! plakātu ceļa malā

Ak, nabaga nabaga nabaga latviešu tauta – kā mums neveicas, kā pašu kungi visasiņainākie un alkatīgākie – kā tādi vilki – plosa sporta pēc

Tā kā – nezinu par Siguldu – var jau būt, ka tur laime pirtiņā – bet valsts ir tukša – izzagta – nekā cita vairs nav , kā tikai vēl palikušie cilvēki , kurus apzagt un nomocīt, lai pēc iespējas ātrāk varētu ievest vergus

+1
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu