Starptautiska grupas izstāde Euro Femmes veltīta dzimuma un ķermeņa reprezentācijas problēmām
Latvijas mākslas vide neizceļas ar sociālo aktīvismu, ja neskaita festivāla Survival Kit darbību. Tomēr tieši feminisma mākslas projekti pēdējos gados ir kļuvuši par pozitīvu izņēmumu un spēku blakus citiem neregulārākiem sociāli uzlādētas mākslas piemēriem. Mākslinieces Rasa Jansone, Ingrīda Pičukāne un Mētra Saberova, kā arī mākslas kritiķe un kuratore Jana Kukaine šobrīd veido būtisku dzinējspēku feminisma izplatībai Latvijas mākslas apcirkņos.
Kā turpinājums šiem centieniem ir pašlaik izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā līdz 14. jūlijam skatāmā Mētras Saberovas kurētā izstāde Euro Femmes, kurā līdzās idejas autorei piedalās vēl piecas jaunās paaudzes mākslinieces no Latvijas (Elīna Brasliņa un Vivianna Marija Staņislavska) un Apvienotās Karalistes (Kērstina Bārnsa, Darija Blūma un Kamila Gonzalesa Korea). Izvēršot savas darbības profesionālās robežas, Saberova pievēršas jautājumiem, kas saistīti ar dzimuma un ķermeņa komplicēto reprezentāciju publiskajā telpā.
Saberovas stils ir rotaļīgi personisks, bieži papildināts arī ar labu devu humora, savukārt darbu tēmas saistītas ar nopietnām mūsdienu sabiedrības problēmām. Arī šī izstāde nav izņēmums. Lai arī virskārtā dominē patīkams vieglums un šķietama jautrība, kas pārsvarā tiek translēta caur TV platekrāniem video un animāciju formātā, tās dziļāko līmeni veido satraucoši jautājumi par dzimuma aizspriedumu normalizāciju mūsu ikdienas telpā.
Izstādes dalībnieces ir Saberovas domubiedres un vienaudzes, kuras māksliniece ir iepazinusi, gan dzīvojot Latvijā, gan studējot Centrālajā Senmartina Mākslas un dizaina koledžā Londonā. Viņas pārstāv tā dēvētā ceturtā feminisma viļņa paaudzi, kas par savu būtiskāko platformu izmanto sociālos medijus. Visspilgtāk projektā to atspoguļo Kostarikā dzimušās mākslinieces Gonzalesas Koreas video IRL, kas rāda no emocijzīmēm veidotu kamuflāžu — sieviešu krūšu attēlu publicēšanai sociālajos medijos. Šī jaunā kustība ar nosaukumu The Nipple Act, kurā iesaistīta arī māksliniece, asprātīgā veidā cīnās ar sievietes ķermeņa cenzūru interneta vidē. Savukārt Darija Blūma ar muzikālo performanci un attēlu un video kolāžām rāda, cik ļoti atkarībā no materiāla sagatavotāja un publicētāja (piemēram, vecāki vai autore pati) var atšķirties personas publiskā identitāte internetā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.