Vieglās automašīnas Eiropas Savienībā ir atbildīgas par 15% no kopējiem siltumnīcas gāzu izmešiem. Pilsētās tās ne vienmēr ir nepieciešamas
Viens litrs benzīna sadegot rada vairāk nekā divus kilogramus CO2. Viens cilvēks diennaktī izelpo apmēram kilogramu. Taču cilvēks oglekli iegūst no pārtikas produktiem un vēlāk tas atgriežas atpakaļ augos. Auto «pārtiek» no pirms miljoniem gadu mirušiem augiem, kas izrakti no zemes dzīlēm. Ja pareizina šos kilogramus ar izpūtēju daudzumu sastrēgumos un kilometriem, ko automašīna nobrauc, skaitļi kļūst visai ievērojami. Un koku, kas tos varētu «apēst atpakaļ», arī vairs nepietiek. Transports veido apmēram 20% no Eiropas Savienības (ES) kopējā siltumnīcas gāzu izmešu daudzuma, bet trīs ceturtdaļas no tā jeb 15% no kopējās masas rada tieši vieglās automašīnas.
ES gan ir apņēmības pilna šo jautājumu risināt. Jaunie automobiļi Eiropā kļūst arvien energoefektīvāki. Ražotājiem izvirzītās prasības samazināt spēkratu degvielas patēriņu tiek pildītas. Nodokļu politika veidota tā, lai patērētājam būtu izdevīgāk lietot auto, kas mazāk piesārņo gaisu. Taču pieaug automašīnu skaits un līdz ar to arī pārbraucienu skaits, tāpēc transports ir vienīgā sfēra, kur ES neizdodas samazināt oglekļa izmešus.
Te liela nozīme ir indivīda izvēlei un dzīvesveidam. Nevaram pasūtīt, lai uz mājām piegādā tikai «zaļi» ražotu elektrību, taču parasti mums ir lērums iespēju izvēlēties transportlīdzekli. Mašīnas ir brīnišķīgs izgudrojums, taču pilsētās cilvēki tās lieto par daudz. Der atcerēties, ka videi visnedraudzīgākais veids ir vienam pašam braukt savā automašīnā. Šādi dedzināt degvielu ir ļoti neefektīvi. Salīdzinājumam — autobusa dzinējs patērē kādu litru vairāk, bet tajā vienlaikus var braukt pat vairāki desmiti pasažieru. Autobuss arī nerada sastrēgumu, 50 vieglās automašīnas gan. Turklāt sastrēgumā tās darbina dzinējus tukšgaitā, tādējādi vēl vairāk piesārņojot gaisu. Sabiedriskais transports arī sastrēgumstundās nereti pārvietojas ātrāk par vieglajām automašīnām, tāpēc tās dažas minūtes vai papildu ērtības, ko iegūsim, izmantojot savu mašīnu, var būt visai iluzoras, it īpaši, ja tām pieskaita vides kaitējumu.
Kanādas Vaterlo Universitātes pētnieki atklājuši tiešu korelāciju starp ceļā uz darbu pavadīto laiku un cilvēku apmierinātību ar dzīvi. Viņi uzsver, ka stresu rada tieši nīkšana sastrēgumos un tās radītais satraukums par nespēju kontrolēt savu laiku. Kā pretinde tiek minēta fiziska aktivitāte, piemēram, sporta zāles apmeklējums vakarā. Fiziskās slodzes trūkums arī palielina neapmierinātību ar dzīvi. Taču, iespējams, nevajag izgudrot divriteni, bet vienkārši jāsāk to lietot. Tas var atrisināt abas problēmas. Protams, velosipēds nederēs visiem, it īpaši, ja jābrauc tālu. Taču riteņbraukšana ir ne tikai visekoloģiskākais (nerada nekādus izmešus) un veselīgākais transportlīdzeklis, bet pilsētā arī visefektīvākais. Iespējams, riteņbraucēju skaits pasaules pilsētās un arī Rīgā pieaug tāpēc, ka daudzviet īsās un vidējās distancēs tas ir ātrākais un ērtākais pārvietošanās veids. To apliecina arī pētījumi Ņujorkā un Šanhajā. Sacensties ar iekšdedzes dzinēju ātrumā, protams, nav iespējams, taču to kompensē tas, ka brauciens sākas no mājas durvīm un beidzas pie durvīm otrā galā, novietošana stāvvietā nav ilgāka par minūti un par sastrēgumiem var pasmieties.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.