Rakstniekam pa pēdām • IR.lv

Rakstniekam pa pēdām

Arvis Viguls, dzejnieks

Pieminekļi, kapsētas un memoriālās mājas

Kā klasisks tūrists ceļoju reti. Biežāk mani ceļojumi ir saistīti ar literatūru, piedaloties dažādos literāros pasākumos. Pašsaprotami, ka tādos gadījumos organizatori cenšas viesiem parādīt literāri nozīmīgas vietas, kas atrodas norises tuvumā. Bet citreiz šo to literatūrā nozīmīgu apskatos uz savu roku. Piemēram, samērā īsajā laikā, kas bija manā rīcībā ceļā no Edinburgas lidostas uz namu Sentendrūsā, kur mitinājos dzejas festivāla laikā, paspēju aizskriet uzmest aci Valteram Skotam (un viņa sunim!) veltītajam monumentam, kurš var lepoties ar otrā lielākā rakstnieka slavu iemūžinošā pieminekļa statusu. Tikai tagad, iegūglējot, kas tad ir pirmais lielākais, uzzinu, ka esmu pat stāvējis tam blakus, nenojauzdams par šo faktu, — tas ir dzejnieka un Kubas neatkarības kalēja Hosē Martī monuments Havanā.

Viena no atmiņā paliekošākajām literatūras svētvietu apmeklēšanas reizēm manā pieredzē saistās ar Triesti. Parasti saistībā ar īru rakstnieku Džeimsu Džoisu nāk prātā Dublina, kur norisinās viņa romāna, modernisma literatūras šedevra, Uliss darbība. Taču Džoisa pilsēta ir arī Trieste, kur viņš dzīvojis vairāk nekā 15 gadus. Kad piedalījos atdzejas seminārā mazā Slovēnijas ciematiņā Sežanā, programmā bija paredzēts arī netālu esošās Triestes apmeklējums. Starp citu, slovēņi Triesti joprojām uzskata par savu pilsētu, reizumis to apliecinot ar izsaucienu «Trst je naš» (Trieste ir mūsu).

Šķērsojusi Itālijas robežu, mūsu internacionālā brigāde sēdās tādā kā tramvaja un funikuliera hibrīdā, kas mūs, baudot lieliskus skatus, noveda lejup pie šīs ostas pilsētas. Brīdinu — Triestes vēji ir leģendāri ar savu spēku, tie manu acu priekšā vjetnamiešu kolēģi būtu iepūtuši ūdenī, ja brazīliešu kolēģis nebūtu viņu noķēris. Un, jā, es atstāju kafejnīcā somu ar pasi, bet beigās viss bija labi, un Džoisu mēs atradām.

Daloties savā pieredzē, labprāt ieteiktu piecas vietas, kas varētu ieinteresēt to cilvēku sugu, ko reizēm dēvē par «literatūras interesentiem», un varbūt arī jebkuru citu.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu