Cilvēki drēbes pērk biežāk un valkā daudz īsāku laiku nekā vēl pirms pārdesmit gadiem. «Ātrās» modes industrija attīstās strauji, un tas rada milzu piesārņojumu planētai
Mežonīgajos 90. gados Rīgā bija laupītāji, kas vilka cilvēkiem nost kurpes un smalkas (parasti ādas) jakas. Var jau būt, ka kaut kur tā notiek arī pašlaik, bet lielāko tiesu apģērba vērtība ir ļoti mainījusies. Sen pagājuši laiki, kad cilvēki lāpīja zeķes. Mūsdienās brīžiem šķiet, ka vienkāršāk tās ir nopirkt, nekā mazgāt. Turklāt tas nav kaut kas specifiski raksturīgs tikai mums, savulaik PSRS tukšo plauktu un nabadzības nomocītajiem austrumeiropiešiem, kuri tā dzīvot bija spiesti, jo citādi gluži vienkārši nevarēja.
Pēc organizācijas Greenpeace datiem, pasaulē gadā tiek saražots par 60% vairāk apģērba gabalu nekā pirms (tikai) 15 gadiem, un cilvēki tos valkā uz pusi īsāku laiku. Pateicoties ekonomiskajam uzplaukumam un globalizācijai, pasauli ir pārņēmis fenomens, ko dēvē par «ātro» modi. Agrāk cilvēki apģērbu pirka ar domu, ka tas būs jāizmanto pēc iespējas ilgāku laiku, turpretim mūsdienu lētās izvēles, pieejamības un iespēju apstākļos nav jābūt pārmēru turīgam, lai atļautos nopirkt, piemēram, kleitu vienam vakaram, ballītei, kaut vai tikai pašbildei sociālajos tīklos.
