Daniels Pāls, iemācījies latviski trijos mēnešos • IR.lv

Daniels Pāls, iemācījies latviski trijos mēnešos

Rīgā Daniels bijis tikai reizi, pērn augustā, un pavadījis te astoņas stundas: izstaigājis Vecrīgu, izrunājies ar latviešiem. «Man patīk runāt ar baltiešiem, viņi ir tik pozitīvi. Nav kā čehi, kuri sūdzas par sīkumiem,» novērojis Daniels. Viņš pats to nedara, jo ar prieku balsī pastāsta, ka uz lidostu aizgājis kājām: lidojums mājup bija naktī, kad neviens transports nekursēja. Foto no privātā arhīva
Ieva Alberte

Šoks. Tā hokeja fans Oskars Priede atceras brīdi, kad vilcienā no Bržeclavas uz Bratislavu viņu latviski uzrunāja kāds svešs puisis, tērpies Čehijas valstsvienības hokeja formas fana kreklā. Oskars ar draugu Māri devās uz Bratislavu, kur notiek pasaules čempionāts hokejā, un viņam ap kaklu bija sarkanbalta šalle. Daniels abiem latviešu puišiem pastāstīja, ka jau trešo mēnesi apgūst latviešu valodu un pirms tam esot iemācījies arī lietuviešu. Oskars ar telefonu uzfilmēja īsu video, ko ievietoja Facebook. To pārpublicēja vairāki Latvijas portāli, un komentāros tika slavētas čeha spējas tik ātri iemācīties valodu.

Kad ar videozvanu sazinos ar Danielu, viņš stāsta, ka gribējis čempionātā apmeklēt Čehijas spēles, taču visas biļetes bijušas izpārdotas. Un pirkt vietu VIP sektorā viņš nevarēja atļauties. «Tā es nolēmu atbalstīt Latviju,» stāsta Daniels un piebilst, ka Latvijas un Itālijas spēle nebija izpārdota. «Latvija — uzvara! Sāā-rauj!» Daniels nodemonstrē, kā atbalstījis mūsu hokejistus. «Jūsu fani ir patriotiski! Spēles beigās es arī dziedāju līdzi himnu un biju priecīgs.» 

Danielam ir 19 gadu, viņš mācās ģimnāzijas pēdējā klasē nelielajā Čelakovices pilsētiņā, kas ir apmēram 30 km attālumā no Prāgas. Puisis vēlas studēt starptautiskās attiecības. «Mani vienmēr interesējusi vēsture, it īpaši tuvāko valstu,» viņš saka. Lasot grāmatu par 20. gadsimta vēsturi, viņš saredzējis līdzības starp Latviju un Čehiju. «Kad izlasīju par Baltijas ceļu, es iemīlējos Baltijā: tas mani dziļi aizskāra — sadoties rokās visās trijās valstīs vienlaikus! Par to es cienu baltiešus,» saka Daniels.

Pirms diviem gadiem kādā Prāgas grāmatnīcā viņš pamanīja čehu—lietuviešu vārdnīcu un nopirka. Sāka pašmācības ceļā apgūt lietuviešu valodu. Šā gada februārī iegādājās čehu—latviešu vārdnīcu. «Valodas ir līdzīgas, varbūt tāpēc man izdevies trijos mēnešos to apgūt.» Latviešu valodai esot vieglāka izruna nekā lietuviešu, un daudz līdzīgu vārdu kā vācu valodā. Daniels brīvi runā angliski, vāciski un ungāriski, jo viņa vectēvs dzimis pie Slovākijas un Ungārijas robežas. «Latviski man ir grūti izrunāt «šaursliežu dzelzceļš».» Lai nu kurš to būtu teicis, taču ne jau čehs, kura valoda visa izklausās kā šaursliežu dzelzceļš! Daniels smejas: «Jā, arī čehiski izrunāt «šaursliežu dzelzceļu» man ne vienmēr izdodas bez aizķeršanās: úzkorozchodná železnice

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu