Republika uz ūdens • IR.lv

Republika uz ūdens

Pauls Raudseps

Pirms 100 gadiem Andrievs Niedra kļuva par vācu atbalstītās valdības vadītāju

Simtgade. Atceraties? To nosvinējām pērn, tās augstākais punkts bija 18. novembris, un tagad neviens par vēsturi vairs daudz nedomā. Visi skatās uz nākotni — kultūras ministre uz iespējamo darbu Eiroparlamentā, kinoindustrija uz gaidāmajiem liesajiem gadiem, sabiedrība uz hokeja čempionātu un Eirovīziju.

Dabīgi, vai ne? Svētki nosvinēti, jāatgriežas ikdienā.

Tomēr, ja simtgades atzīmēšanai bija kāda lielāka nozīme nekā tikai grezna uguņošana virs Daugavas, ja tās mērķis bija mūsdienās apjēgt un mācīties no Latvijas valsts vēstures, tad 2018. gada 18. novembrim vajadzētu būt nevis pasākuma augstākajam punktam, bet gan šīs izziņas ceļa pašam sākumam. Turklāt starp svarīgākajiem vēstures posmiem ir tas, kurš notika tieši pirms simt gadiem 1919. gada pavasarī, kad demokrātiskās Latvijas Republikas liktenis karājās mata galā un tās nākotne likās tikpat nestabila un nedroša kā kuģa klājs vētrā.

18. novembrī dibinātajai Latvijai sākumā nebija ne naudas, ne armi-jas, ne ierēdniecības. Gada beigās pēc lielinieku uzbrukuma jaunās valsts dibinātāji bija spiesti doties uz Liepāju, kur tā lielā mērā bija atkarīga no vācu ģenerāļa fon der Golca komandētajām no Vācijas atsūtītajām militārajām vienībām un Baltijas vāciešu izveidotā landesvēra jeb zemessardzes. Pirmajos darbības mēnešos uz Ulmaņa vadīto valdību arī latviešu vairākums skatījās ar neuzticību, tomēr Vācijas imperiālisma aizstāvis fon der Golcs netaisījās dot iespēju Rietumu sabiedroto de facto atzītajai valstij jebkādas iespējas nostiprināties. Jau no paša sākuma viņš domāja, kā Ulmani nomainīt pret sev izdevīgāku premjerministru.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu