Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Publiskajā telpā plašu rezonansi izraisījis Satversmes tiesas spriedums, ar kuru atzītas par spēkā neesošām normas, kas noteica valsts un pašvaldību institūcijām par pienākumu katru mēnesi publicēt un vismaz astoņus gadus glabāt mājaslapās informāciju par darbinieku atalgojumu. Saeima, pieņemot šīs – nu jau apstrīdētās - normas, bija pieļāvusi labas likumdošanas principa pārkāpumu jau sākumā. Pamattiesību ierobežojums nebija noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu.
Satversmes tiesas spriedums publiskajā telpā tiek kritizēts, apgalvojot, ka tādējādi sabiedrībai tiekot liegta pieeja informācijai par nodokļu izlietojumu. Šādus pārmetumus bieži izsaka personas, kas, visticamāk, nezina konkrētās lietas apstākļus. Satversmes tiesas pozīciju korekti ir skaidrojuši Satversmes tiesas tiesneši, kuriem bieži nākas atbildēt uz vispārīgu un nepamatotu kritiku. Papildus tam, ko publiskajā telpā jau ir norādījuši Satversmes tiesas tiesneši, kā konstitucionālas sūdzības sagatavotājs vēlos vērst uzmanību uz vairākiem aspektiem.
