VIDEO: Vēsturniece Stinkule: Latvijai ir daudz baltu lapaspušu, kuras ir iespēja aizpildīt 1

Sanita Stinkule. Publicitātes foto
Print Friendly, PDF & Email

“Kad mēs vairojam zināšanas par sevi, savu tautu un saviem senčiem, kļūstam bagātāki, stiprāki un pašpārliecinātāki par sevi,” intervijā lasīšanas veicināšanas projektam “Bibliotēka” saka Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāja Sanita Stinkule. Video stāstā Sanita Stinkule dalās pieredzē par kultūrvēsturiskas nozīmes grāmatu rakstīšanu un vajadzību tādas izdot.

Sanita Stinkule uz grāmatām liek paskatīties no mazliet citāda rakursa nekā ierasts. Tā vietā, lai tās uzlūkotu kā izklaidi, laika kavēkli vai atpūtu, viņa grāmatas redz kā iespēju vienkopus saturēt datus un faktus – kā instrumentu, kas palīdz apkopot informāciju un nodot to nākamajām paaudzēm. Tieši šāda loma ir viņas radītajām grāmatām, kas tapušas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja paspārnē.

“Kad paskatījos uz to, ko savas darbības laikā esmu paveikusi muzejā, sapratu, ka man bijis jāsagatavo piecas izstādes un sešas grāmatas,” Sanita Stinkule stāsta par savu ikdienu Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā.

Viņa arī dalās pārdomās par vajadzību atgūt iekavēto: “Padomju laikā pētniecības iespējas bija ierobežotas. Varēja pētīt režīmam lojālas lietas, un tās vajadzēja atspoguļot atbilstošā veidā. Līdz ar to Latvijas vēsturē un kultūrā ir ļoti daudz baltu lapaspušu, kuras mums tagad ir iespēja aizpildīt. Šo balto lappušu skaits mums ir lielāks nekā aizpildīto, tāpēc mūsu uzdevums un arī pienākums ir stāstīt par cilvēkiem un notikumiem, par kuriem nevarējām runāt padomju laikā. To darot, mēs saglabājam savu kultūras identitāti.”

Pilnu interviju ar Sanitu Stinkuli, līdzās jau publicētajiem video stāstiem ar rakstniekiem Noru Ikstenu un Māri Bērziņu, arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktoru Andri Vilku, LNB Atbalsta biedrības direktori Kārinu Pētersoni, bijušo Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, “Baltic International Bank” galveno akcionāru Valēriju Belokoņu, latviešu mākslas vēsturnieku un heraldikas speciālistu Imantu Lancmani, var noskatīties projekta mājaslapā www.manabiblioteka.lv. Drīzumā plānots publicēt pēdējo interviju sērijā – ar dzejnieku un tulkotāju Uldi Bērziņu.

Komentāri (1)

Drosma 15.04.2019. 10.55

nesen LNVM meklēja darbiniekus – kad uzzināju , kāda alga- sapratu, ka tā ir privilēģija strādāt muzejā – es ar tādu algu varētu izdzīvot – bet nu tad iepirkties tikai centrālttirgū kopā ar reņģīšu un biezpienu tantiņām ….
ja nu tur kaut ka iestrādājas un tad visādi piestrādā – tad varbūt, ka var izdīvot ….

Tie zvaigžnu vēsturnieki , kas neguļ , bet grozās – tie kaut kā tīri labi iztiekot, bet vispār jau jā – absolūti simboliski un precīzi – ja kāda tauta jānožmiedz, tad jāsāk ar vēsturiskās atmiņas izkropļošanu

bet tas nekas personīgs par SS – tikai par situāciju kā tādu

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu