Zanda Zariņa, rekonstruē vēsturiskos tērpus • IR.lv

Zanda Zariņa, rekonstruē vēsturiskos tērpus

19. gadsimta sievietes tērpa pamatā ir korsete. Šo Zanda Zariņa ir izgatavojusi krinolīna kleitai. Foto — Eva Pričiņa
Gunita Nagle

Ja pieteiksities viesos Lielvircavas muižā, iespējams, Zanda jūs sagaidīs, tērpusies kādā no pašas darinātajām kleitām. Kā 19. gadsimta muižas pārvaldniecei Zandai apmeklētāji bieži vaicā — vai gribētu dzīvot pirms gadiem 150—200? «Nē! Cik daudz sieviešu, par spīti tā laika sliktajai medicīnai, slaidāka vidukļa dēļ gribēja izoperēt sev ribu un rezultātā nomira! Cik sieviešu nomira dzemdībās, cik bērnu — jau bērnībā!» Zanda ir reāliste, nevis sapņotāja. Tomēr kā vēsturisko tērpu rekonstruktori viņu aizrauj tieši 19. gadsimts — laiks, kad drēbnieki, šuvējas, mežģīņu darinātājas, cepurnieki un cilindru meistari rūpīgi veidoja neiedomājami sarežģītas un smalkas lietas.

Doma darināt vēsturiskos tērpus Zandai radās 2013. gadā, kad viņa strādāja Lielplatones muižā, kas celta 19. gadsimtā. Īpaši viņu ieinteresēja tā dēvētais turnīra stils, kurā kleitai ir karkasveida groziņš uz tērpa sēžas daļas. Kad Zanda pasaka «Anna Kareņina», visiem uzreiz kļūstot skaidrs, ko nozīmē turnīra mode. Lai iemācītos ko tādu uzšūt, Zanda apguva drēbnieka amatu, gāja praksē pie Rundāles pils rokoko stila speciālistes Jeļenas Forstes, līdz pēdējam burtam izstudēja mākslas vēsturnieces Edītes Parutes Stila un modes enciklopēdiju un desmitiem Anglijā izdotu modes vēstures grāmatu. Bija jāpaiet četriem gadiem, līdz Zanda juta, ka zina un prot pietiekami daudz, lai par godu Elejas muižas atjaunotā tējas namiņa atklāšanai uzšūtu 19. gadsimta Gibsona stila meitenes tērpu. «Tas ir aktīvas sievietes tērps ar vīrieša apģērbam raksturīgām detaļām, piemēram, kreklu un žaketi,» paskaidro Zanda. 

Kā pirmo tērpu uzšuva, izvirzot sev visaugstākās prasības, tā arī visus nākamos. Tagad, kad Zanda kopā ar svaini Ramonu Zariņa nodibinājušas uzņēmumu Zarina&Zarina Historical Sewing, 19. gadsimta tērpu piegrieztnes viņa pasūta internetā no Anglijas, tāpat kā tam laikam raksturīgos zīda, kokvilnas, vilnas un citus audumus. Neviena vīle virspusē nedrīkst būt redzama, pilnīgi visas tērpa malas ir apstrādājamas. 

Pagājušajā gadā Zanda kopā ar Ramonu uzšuva četrus tērpus: Vilces muižai sievietes turnīra stila pastaigu tērpu, Lielvircavas muižai baroneses Kornēlijas fon Hānas portretā redzamās kleitas repliku, jaunu Gibsona stila meitenes tērpu Elejas tējas namiņam un turnīra stila balles vakartērpu. Iegūta pietiekami liela pieredze, lai Zanda secinātu, ka īpaši sarežģītas ir jūgendstila kleitas, kas var izskatīties kā viens tērps, bet sastāv no vairākām apģērba detaļām, un katrai var būt desmitiem kniedīšu, āķīšu vai podziņu. Skaidrs, ka sievietei vienai pašai nav bijis iespējams ko tādu ne uzvilkt, ne novilkt — 19. gadsimtā katrai dāmai bija ģērbēja.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu