19. gadsimta sievietes tērpa pamatā ir korsete. Šo Zanda Zariņa ir izgatavojusi krinolīna kleitai. Foto — Eva Pričiņa
Ja pieteiksities viesos Lielvircavas muižā, iespējams, Zanda jūs sagaidīs, tērpusies kādā no pašas darinātajām kleitām. Kā 19. gadsimta muižas pārvaldniecei Zandai apmeklētāji bieži vaicā — vai gribētu dzīvot pirms gadiem 150—200? «Nē! Cik daudz sieviešu, par spīti tā laika sliktajai medicīnai, slaidāka vidukļa dēļ gribēja izoperēt sev ribu un rezultātā nomira! Cik sieviešu nomira dzemdībās, cik bērnu — jau bērnībā!» Zanda ir reāliste, nevis sapņotāja. Tomēr kā vēsturisko tērpu rekonstruktori viņu aizrauj tieši 19. gadsimts — laiks, kad drēbnieki, šuvējas, mežģīņu darinātājas, cepurnieki un cilindru meistari rūpīgi veidoja neiedomājami sarežģītas un smalkas lietas.
Doma darināt vēsturiskos tērpus Zandai radās 2013. gadā, kad viņa strādāja Lielplatones muižā, kas celta 19. gadsimtā. Īpaši viņu ieinteresēja tā dēvētais turnīra stils, kurā kleitai ir karkasveida groziņš uz tērpa sēžas daļas. Kad Zanda pasaka «Anna Kareņina», visiem uzreiz kļūstot skaidrs, ko nozīmē turnīra mode. Lai iemācītos ko tādu uzšūt, Zanda apguva drēbnieka amatu, gāja praksē pie Rundāles pils rokoko stila speciālistes Jeļenas Forstes, līdz pēdējam burtam izstudēja mākslas vēsturnieces Edītes Parutes Stila un modes enciklopēdiju un desmitiem Anglijā izdotu modes vēstures grāmatu. Bija jāpaiet četriem gadiem, līdz Zanda juta, ka zina un prot pietiekami daudz, lai par godu Elejas muižas atjaunotā tējas namiņa atklāšanai uzšūtu 19. gadsimta Gibsona stila meitenes tērpu. «Tas ir aktīvas sievietes tērps ar vīrieša apģērbam raksturīgām detaļām, piemēram, kreklu un žaketi,» paskaidro Zanda.
